Pirmajā darbības gadā izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes vadībā īstenotas vairākas nepieciešamas pārmaiņas visos izglītības nozares līmeņos – no skolu finansēšanas un pedagogu atbalsta līdz augstākās izglītības reformai, mākslīgā intelekta attīstībai un jauniešu līdzdalības stiprināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īpašu uzmanību pievērsusi arī izglītības kvalitātei, drošai mācību videi un latviešu valodas lomai izglītībā.
Sākta jauna pieeja skolu finansēšanai un nodrošināts atbalsts pedagogiem
2025. gada 1. septembri uzsākta jaunā pedagogu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana, kas nodrošina stabilāku finansējumu skolām un lielāku atbalstu pedagogiem. Modeļa ieviešanai pilnā apmērā 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, 2027. gadā – vairāk nekā 90,5 miljonus eiro, bet 2028. gadā – vairāk nekā 86,5 miljonus eiro. Uzsākta arī pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas pilnveide un stiprināts atbalsta personāls skolās. Valdībā arī apstiprināts pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks turpmākajiem gadiem.
Stiprinot profesionālās izglītības lomu nākotnes darba tirgus prasmju kontekstā, profesionālās izglītības mācību infrastruktūras modernizēšanai profesionālās izglītības iestādēs ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu līdz 2029. gadam plānots investēt 53,3 miljonus eiro. Uzsākta arī Šveices un Latvijas sadarbības programma darba vidē balstītas izglītības attīstībai, pastiprinot arī profesionālās izglītības pedagogu pilnveides iespējas.
Līdztekus strukturālajām politikas iniciatīvām IZM uzmanības centrā ir droša un atbalstoša mācību vide - labbūtība izglītības iestādēs. Papildinot jau pieejamos atbalsta pasākumus, ir uzsākta projekta “Skola – kopienā” īstenošana un veikts mērķtiecīgs darbs vardarbības mazināšanai skolās, aktualizējot vardarbības gadījumu risināšanas algoritmus un nodrošinot papildu finansējumu vardarbības novēršanas pasākumu īstenošanai.
Turpinās pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē
Aizvadītajā gadā sperti nozīmīgi soļi augstākās izglītības reformas īstenošanā. Tiek ieviests jauns augstskolu pārvaldības modelis, pilnveidota augstāks izglītības finansēšanas sistēma, pārejot uz snieguma finansējumu un stiprināta akadēmiskā karjera, tostarp ieviešot doktorantūras skolas. Uzsāktās pārmaiņas vērstas uz to, lai augstākā izglītība kļūtu elastīgāka, piemērojoties darba tirgus vajadzībām un nacionālajām interesēm.
Vienlaikus Latvija ir pievienojusies Eiropas mākslīgā intelekta rūpnīcu tīklam, paplašinot iespējas inovācijām un sadarbībai starp zinātni, augstskolām un industriju. Šogad noslēgsies arī pirmā visaptverošā Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskā kvalitātes novērtēšana.
Tāpat sekmīgi turpinās Latvijas virzība uz pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšanu Eiropas Kodolpētniecības centra organizācijā (CERN). Pērn veikts plašs Latvijas interešu pārstāvniecības darbs, lai apliecinātu, ka Latvija ir gatava kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti. Šogad ir būtiski turpināt šo interešu pārstāvniecības darbu.
Ņemot vērā, ka kosmosa nozare iegūst aizvien lielāku lomu gan ES, gan pasaulē kopumā, IZM ir izstrādājusi kosmosa nozares pārvaldības priekšlikumus, ko 2026. gadā plānots izskatīt valdībā, lai lemtu par turpmākiem prioritārajiem virzieniem kosmosa nozarē, kā arī jomas pārvaldību.
Iezīmēti skaidri attīstības virzieni latviešu valodas, jaunatnes politikas un sporta jomās
Valsts valodas politikas jomā 2025. gadā sperti nozīmīgi soļi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomas nostiprināšanai sabiedrībā. Arvien vairāk skolēnu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ne tikai labāk to pārvalda , bet arī aktīvāk runā latviski gan skolā, gan ārpus tās, kā arī apzinās valsts valodas nozīmi ikdienas dzīvē, liecina skolēnu, vecāku un pedagogu aptaujas rezultāti. Īstenojot Vienotas skolas pieeju, 2025./2026. mācību gads kļuvis par noslēdzošo posmu pārejā uz mācībām tikai valsts valodā. Saeimā aizvadītas pirmās debates par valsts valodas politiku, tādejādi veicinot kvalitatīvu diskusiju par latviešu valodas stiprināšanu visās sabiedrības jomās. Savukārt darbs pie latviešu valodas kā svešvalodas apguves pieaugušajiem sistēmas pilnveides un jaunas studiju programmu izstrādes nodrošinās, ka ilgtermiņā tiek stiprināta profesionālā kapacitāte Latvijā un diasporā.
Jaunatnes politikas jomā 2025. gadā uzsākts Nacionālais jaunatnes dialogs, izveidojot pastāvīgu sadarbības platformu starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem. Demokrātijas pratības stiprināšanai un valstisko procesu izzināšanai īpaši nozīmīgs bija pirmo reizi īstenotais izglītojošais projekts “Signālvēlēšanas”, kas jauniešiem sniedz praktisku iespēju iepazīt demokrātisku vēlēšanu procesu. “Signālvēlešanu” projekts tiek turpināts arī šogad ar plašāku uzmanību demokrātijas pratības stiprināšanai arī mācību procesā.
Sporta nozarē izstrādāts jauns finansēšanas modelis, kā arī nodrošināts atbalsts Latvijas sportistu sagatavošanai 2026. gada ziemas olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm. Valdībā ir atbalstīts IZM izstrādātais Sporta likumprojekts, kura izskatīšanu ir uzsākusi Saeima. Sporta likuma apstiprināšana ir būtisks nosacījums, lai turpinātu darbu pie sporta finansēšanas pilnveides .