Kā bērnam saprast, ka bioloģija, ķīmija un matemātika nav tikai mācību priekšmeti, bet daļa no ikdienas dzīves? Nodarbībā “No dabas veltēm līdz produktiem”, kuras izstrādē piedalījušies uzņēmuma “Gilina for life” pārstāvji Ginta un Māris Logini, skolēni visā Latvijā iepazīst ceļu no dabas izejvielām līdz gatavam produktam, vienlaikus apgūstot noderīgas prasmes, iepazīstot profesiju pasauli un mācoties atbildīgu rīcību. Nodarbības notiek projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” ietvaros, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Projekta mērķis ir dažādot skolēnu mācību pieredzi, stiprināt zināšanu sasaisti ar reālo dzīvi un veicināt izpratni par darba tirgus prasībām, piedāvājot kvalitatīvas, ar mācību saturu saistītas praktiskās aktivitātes.
Darbs ar skolēniem Gintai Loginai nav nejaušība. Viņa pati savulaik ieguvusi pedagoga izglītību, vadījusi nometnes bērniem, vēlāk iesaistījusies arī pieaugušo izglītībā, vadot nodarbības un mācību programmas. Viņu īpaši aizrauj jautājums par karjeras izvēli un profesionālo ievirzi dažādos dzīves posmos. Gadu gaitā Ginta darbojusies dažādos izglītības un Eiropas projektu kontekstos, strādājot ar jauniešiem, pieaugušajiem un izglītības profesionāļiem. Darbojoties ģimenes uzņēmumā kopā ar vīru Māri, arī viņš pakāpeniski aizrāvās ar radošo darbnīcu vadīšanu un organizēšanu, un šobrīd ļoti aktīvi iesaistās nodarbību vadīšanā gan skolās, gan uzņēmumā.
“Izglītības joma mani vienmēr ir vilkusi atpakaļ. Neatkarīgi no tā, ko es daru, es atkal un atkal nonāku pie jautājuma – kā cilvēkam palīdzēt saprast sevi, savas iespējas un to, kā iegūtās zināšanas var pielietot dzīvē,” stāsta Ginta.
Darbojoties ģimenes pārtikas ražošanas uzņēmumā, Ginta atrada vēl vienu veidu, kā apvienot uzņēmējdarbību ar savu aizrautību izglītības jomā. Vērojot savas meitas interesi par produktu tapšanas aizkulisēm, radās doma atvērt ražotnes durvis arī mācīšanās pieredzei. Sākotnēji tās bija ekskursijas skolēniem un ģimenēm ar bērniem, bet vēlāk – aktīva iesaiste šajā projektā, dodoties ar nodarbībām uz skolām visā Latvijā. Vienlaikus “Giline for Life” piedāvā norises arī savā ražotnē uz vietas, dodot iespēju iepazīt uzņēmuma darbu un vidi klātienē.
“Man tas ir veids, kā atgriezties skolā citā lomā – nevis ar grāmatām un atzīmēm, bet ar pieredzi, sarunu un iespēju bērniem pašiem darīt, sajust un saprast,” uzsver nodarbību vadītāja.
Nodarbību centrā – ābols
Nodarbības pamatā ir vienkāršs, bet uzskatāms piemērs – ābols. No tā, kā tas aug dārzā, līdz brīdim, kad produkts nonāk veikala plauktā garda, bet veselīga našķa – marmelādes “Konfelādes” – veidā. Skolēni soli pa solim izzina visu procesu: augļu atlasi, pārstrādi, receptūras veidošanu, ražošanu, iepakošanu un marķējumu.
“Bērni jau zina, kas ir ābols, kas ir sula. Mūsu uzdevums ir palīdzēt ieraudzīt procesus un likumsakarības – parādīt, kā no vienkāršas dabas veltes rodas produkts, pie kura strādājuši daudzi cilvēki,” skaidro Ginta Logina.
Profesijas, kuras var “pielaikot”
Būtiska nodarbību sastāvdaļa ir saruna un dialogs, nevis gatavu atbilžu sniegšana. Skolēni tiek aicināti domāt, uzdot jautājumus un paši nonākt pie secinājumiem. Paralēli viņi iepazīst profesijas,
kas saistītas ar pārtikas ražošanu un produktu izstrādi – pārtikas tehnologu, agronomu, dārznieku, grāmatvedi, dizaineru, mārketinga un iepakojuma veidotāju.
“Ja kaut vienam bērnam rodas interese par kādu profesiju, tā jau ir uzvara. Un pat ja viņš saprot, ka šajā jomā nekad negrib strādāt – arī tas ir svarīgs secinājums,” uzsver G. Logina.
Radošs uzdevums, kas liek domāt
Īpaši nozīmīgs nodarbībās ir grupu darbs ar augļu pārstrādes atlikumiem. Skolēniem tiek dots uzdevums pašiem izdomāt, ko darīt ar to, kas paliek pāri pēc sulas spiešanas – miziņām, sēkliņām, spiedpaliekām. Gatavas atbildes netiek piedāvātas – bērni diskutē, eksperimentē un meklē risinājumus paši.
“Mēs viņiem apzināti ļaujam padomāt, nekādi neuzvedinot, un tas radošums, kas no bērniem nāk ārā, mani bieži pārsteidz – viņi piedāvā idejas, par kurām pats pieaugušais nemaz nebūtu aizdomājies,” stāsta Ginta Logina.
Šis uzdevums attīsta problēmu risināšanas prasmes, radošumu un ilgtspējīgu domāšanu, palīdzot skolēniem ieraudzīt, ka arī “pārpalikumi” var būt resurss.
Par norisi
Praktiskajā daļā skolēni ar refraktometru mēra sulas cukura un pH līmeni, veic organoleptisko analīzi, aprēķina nepieciešamo cukura daudzumu gala produktā un salīdzina rezultātus. Skolēni attīsta prasmi strādāt ar mēraparātiem (refraktometri) , veikt aprēķinus un izvērtēt rezultātus. Norise veicina izpratni par ķīmijas un tehnoloģiju priekšmetu nozīmi ikdienas dzīvē un iepazīstina ar karjeras iespējām pārtikas nozarē.
STEM, kas kļūst saprotams caur sajūtām
Pedagogi savās atsauksmēs norāda, ka nodarbībās veiksmīgi īstenota “Skola2030” pieeja – mācīšanās notiek darot, pētot un reflektējot. Skolēni redz starppriekšmetu saikni starp bioloģiju un ķīmiju, analizējot izejvielu īpašības, garšu, skābumu un kvalitāti.
“Bērni pasauli uztver caur sajūtām. Kad viņš pagaršo, salīdzina skābu vai saldu garšu, ķīmija un bioloģija vairs nav abstraktas formulas, bet kaut kas pavisam īsts,” skaidro nodarbību vadītāja.
Nodarbības noslēgumā skolēni paši veido un iepako produktu, kā arī kopīgi izvērtē ražošanas procesā radušos iepakojumu un atkritumus. Tādējādi tiek attīstīta pilsoniskās līdzatbildības caurviju prasme – izpratne par resursu izmantošanu, atkritumu šķirošanu un atbildīgu patēriņu.
Projekta ietvaros 2025./2026. mācību gadā katram skolēnam paredzēts finansējums divu šādu norišu apmeklējumam, un skolas visā Latvijā aicinātas izvēlēties no vairāk nekā 800 dažādām norisēm. ES fondu projektu “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” VIAA īstenos līdz 2028. gada 31. augustam.