Vecās mežaudzes slēpj ne mazums noslēpumu – tās glabā gan dabas vēstures liecības, gan potenciālas atbildes uz jautājumu, kā saglabāt bioloģisko daudzveidību un nodrošināt ilgtspējīgu mežu nākotni. Tieši šo noslēpumu izzināšanai savu profesionālo ceļu veltījusi Laura Ķēniņa, jaunā zinātniece un pēcdoktorantūras pētniece, kuras darbs mežu zinātnē apvieno zinātnisku precizitāti, ilgtermiņa skatījumu un patiesu interesi par mežu.
Ceļš uz zinātni Laurai veidojies likumsakarīgi, taču bez stingri nosprausta sākotnējā plāna. Interese par dabu viņu pavadījusi jau kopš bērnības, tomēr, izvēloties studiju virzienu, viņa svārstījās starp vairākām iespējām – bioloģiju, medicīnu un mežsaimniecību. Galu galā mežsaimniecība guva pārsvaru un Laura iestājās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē, kur ieguva bakalaura un maģistra grādu mežzinātnē.
Studiju laikā gūtās zināšanas viņa papildināja ar dalību Erasmus programmā Somijā un stažēšanos Briselē Eiropas privāto meža īpašnieku konfederācijā. Pēc maģistra studiju noslēguma Laura uzsāka darbu Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”. Kā pati atzīst, nonākšana institūtā bijusi zināmā mērā nejauša, taču izšķiroša viņas profesionālajā ceļā.
“Es tobrīd līdz galam vēl nezināju, uz kurieni eju, bet mani uzrunāja – un es piekritu. Institūtā nonācu nejauši, bet izrādījās - man šis darbs tiešām patīk! Pretēji tam, kā varētu likties, meža zinātnieka darbs ir daudzveidīgs un to raksturo sezonalitāte. Veģetācijas periodā ir lauka darbi mežā, ziemā – darbs ar datiem, analīze un zinātnisko publikāciju sagatavošana. Tas ir dinamisks darbs, un tieši tas mani saista,” viņa stāsta.
Zinātne kā nepārtraukta mācīšanās
Paralēli darba gaidām Laura uzsāka studijas doktorantūrā, kur pievērsās oglekļa uzkrājumu pētījumiem vecās mežaudzēs – tēmai, kas cieši saistīta ar klimata pārmaiņām un Eiropas klimatneitralitātes mērķiem. “Zinātne man patīk tāpēc, ka tu visu laiku uzzini kaut ko jaunu. Tā ir nepārtraukta mācīšanās un redzesloka paplašināšana. Doktorantūra bija laiks, kas manī nostiprināja pārliecību, ka zinātne ir vide, kurā vēlos būt,” atceras Laura.
Pēc otrā bērna kopšanas atvaļinājuma Laura nolēma spert nākamo soli savā profesionālajā ceļā un pieteikties pēcdoktorantūras grantam. Šis lēmums nebija viegls – tā bija pirmā pieredze projekta pieteikuma sagatavošanā, un sākotnēji trūka pārliecības par iznākumu.
“Rakstīju pieteikumu bez lielām cerībām, ka to apstiprinās, jo tā bija mana pirmā reize. Kad saņēmu apstiprinājumu, sapratu – dažkārt pietiek vienkārši noticēt sev, uzdrīkstēties un mēģināt,” atzīst Laura.
Vecie meži – nākotnes atslēga
Lauras pēcdoktorantūras pētījums ir veltīts veco skujkoku mežaudžu strukturālajai dinamikai un bioloģiskajai daudzveidībai hemiboreālajos mežos. Vienkāršāk sakot – viņa pēta, kā laika gaitā attīstās vecas mežaudzes un kāpēc tās ir tik nozīmīgas dažādām augu un dzīvnieku sugām. Savā pētījumā Laura arī ieraksta putnu balsis, fiksē dzīvnieku klātbūtni ar slēpņu kamerām, iegūst apputeksnētāju paraugus. Šie dati palīdz saprast, kā vecas mežaudzes nodrošina bioloģisko daudzveidību un kāda ir to loma ilgtermiņā.
“Mežs nav tikai koki. Dažādās meža struktūras – kritalas, dobumaini koki, veci lieli koki (gan augoši, gan nokaltuši) – ir mājvieta daudzām sugām, katrai ar savu lomu ekosistēmā. Šie elementi veido meža “dzīves telpu”, kas bieži vien paliek neredzama. Ar zinātniskiem datiem mēs centīsimies parādīt, kādas vērtības šajos mežos patiesībā slēpjas,” skaidro Laura.
Pēcdoktorantūra – durvis uz pasauli
Dalību pēcdoktorantūras programmā Laura uzskata par lielisku iespēju iepazīt “lielās zinātnes” ikdienu un loģiku, vienlaikus attīstot projektu vadības prasmes, uzņemoties atbildību un patstāvīgi plānojot savu zinātnisko ceļu.
“Tā ir brīnišķīga iespēja spert pirmos patstāvīgos soļus lielajā zinātnē – sākot ar projekta pieteikuma sagatavošanu un beidzot ar tā īstenošanu. Protams, šajā procesā ir atbalsts, taču galvenā atbildība gulstas uz mums pašiem – jaunajiem zinātniekiem, kuri plāno, organizē un izpilda,” uzsver Laura.
Pēcdoktorantūras programma viņai pavērusi arī plašas starptautiskās sadarbības iespējas, ļaujot iesaistīties Eiropas zinātniskajā telpā.
“Programma paver arī starptautisko dimensiju – iespēju doties pieredzes apmaiņā uz citām zinātnes institūcijām, iepazīt citu valstu pieredzi un mācīties no pieredzējušiem zinātniekiem. Projekta gaitā esmu jau bijusi Šveicē, Rumānijā un Nīderlandē. Tu satiecies ar cilvēkiem, iesaisties zinātnieku savstarpējās sadarbības tīklos un veido attiecības, kas vēlāk var kļūt par pamatu nākamajiem pētījumiem,” viņa stāsta.
Motivācija – darīt jēgpilnu darbu
Runājot par savu galveno motivāciju, Laura uzsver vēlmi darīt darbu, kam ir paliekoša vērtība. “Es vēl tikai sāku savu karjeru un negribu teikt, ka esmu sasniegusi kaut ko ļoti lielu. Taču man tā ir iespēja dot ko labu valstij, būt noderīgai sabiedrībai. Man liekas, ka tā ir mana lielākā motivācija palikt zinātnē,” saka Laura.
Iedvesmojoša viņai šķiet arī iespēja strādāt ar zinātniski pamatotu, pārbaudāmu informāciju laikā, kad sabiedrībā netrūkst dezinformācijas un pretrunīgu viedokļu.
“Man patīk, ka tas, ko daru, ir balstīts patiesībā un faktos. Es strādāju ar skaitļiem, reāliem novērojumiem un datos balstītu informāciju. Tie ir fakti, kurus pēc tam katrs var interpretēt, kā vēlas, bet tu zini, ka pamats ir īsts. Mūsdienu pasaulē, kur informācija bieži ir polarizēta, man ir svarīga sajūta, ka strādāju ar kaut ko reālu un patiesu,” uzsver Laura.
Programma "Pēcdoktorantūras pētījumi" Latvijā tiek realizēta ar ES fondu līdzfinansējumu. Programmas mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes, veicināt viņu zinātnisko kapacitāti un nodrošināt karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, stiprinot pētniecības cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu pētnieku skaita pieaugumu Latvijā. 1.1.1.9. pasākums “Pēcdoktorantūras pētījumi” (2024.-2029.) administrē Latvijas Zinātnes padome.
- Plašāka informācija par programmu: https://www.lzp.gov.lv/lv/pecdoktoranturas-programma