Tekstpratība nav tikai prasme izlasīt un uzrakstīt – tā ir spēja saprast, interpretēt, izvērtēt un rīkoties informācijas pārbagātā pasaulē. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) valsts metodiķe Ilze Mazpane uzsver, ka tekstpratība ir visas skolas kopdarbs, nevis kāda viena mācību priekšmeta skolotāja atbildība. Viņas profesionālais ceļš – no filozofijas studijām un darba korporatīvā vidē līdz skolotājas pieredzei Latgalē un metodiskajam darbam valstiskā līmenī – šo pārliecību tikai nostiprinājis. Lai gan sākotnēji viņa neplānoja savu dzīvi saistīt ar izglītības jomu, tieši filozofijā trenētā dziļā domāšana un praktiskā pieredze darbā ar valodu kļuvusi par nozīmīgu pamatu viņas darbam izglītības sistēmā.
Uzreiz pēc studijām Ilze septiņus gadus strādāja reklāmas nozarē par radošo tekstu un ideju autori, un šis darbs deva izpratni par valodas spēku.
“Šajā jomā valodu ieraudzīju no citas puses – no ļoti praktiska viedokļa. Man ar valodu vajadzēja panākt citu cilvēku rīcībā kādas izmaiņas. Tas daudz iemācīja par to, kāds ir valodas spēks, kā izteikties īsi, lakoniski,” viņa stāsta.
Tomēr ar laiku radās iekšējs konflikts un jautājums par jēgu. “Strādājot reklāmas nozarē, es diezgan ātri sapratu, ka tā nesniedz man morālu gandarījumu. Es uzdevu sev jautājumu: kam tad es veltu enerģiju un savu radošo, intelektuālo potenciālu?” Ilze izvēlējās būtiskas pārmaiņas un pieteicās dalībai programmā “Iespējamā misija”.
Ilzes pirmā skolotājas pieredze saistās ar mazu lauku pamatskolu Latgalē, kur viņa strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Šis posms, pēc viņas vārdiem, bijis nozīmīgs gan personiskajai izaugsmei, gan profesionālajai attīstībai. Ienākot citā kultūrvidē, nācies mācīties saprast atšķirīgus skatpunktus un pielāgoties. Tieši šajā skolā, vēl pirms tekstpratības jēdziens viņas darbā kļuva centrāls, Ilze intuitīvi pievērsās domāšanas un argumentācijas prasmju attīstīšanai. “Tekstpratībai pievērsu ļoti daudz uzmanības – toreiz varbūt neapzināti, bet man tas likās ļoti svarīgi: mācīt pamatskolēnus argumentēt un izteikt savas domas, pamatot tās ar konkrētiem piemēriem, faktiem, atšķirt viedokļus no faktiem.”
Nākamais karjeras posms pēc darba skolā bija darbs ar jauno skolotāju atbalstu – Ilze kļuva par jauno skolotāju mentori, strādāja ar humanitāro un sociālo jomu pedagogiem, kā arī piedalījās izglītības satura pilnveides procesā “Skola2030”.
“Mana lielākā aizraušanās un interese ir tieši metodika – mani interesē, ar kādiem līdzekļiem, ar kādiem paņēmieniem ir iespējams panākt pēc iespējas labāku rezultātu skolēnu sniegumā,” viņa stāsta.
Tekstpratība ir vārds, kas izglītības jomā mūsdienās izskan arvien biežāk. Tā nav tikai prasme tehniski izlasīt vai uzrakstīt tekstu, bet spēja to saprast, interpretēt, izvērtēt un mērķtiecīgi lietot dažādos kontekstos – arī ārpus rakstītā vārda, strādājot ar tabulām, shēmām, simboliem vai vizuāliem materiāliem.
Viens no būtiskākajiem uzsvariem, ko Ilze pauž sarunas gaitā, ir atbildības dalījums skolā: “Katrs skolotājs ir arī tekstpratības skolotājs. Tas aplamais priekšstats, ka par tekstpratību ir atbildīgs tikai latviešu valodas vai svešvalodu skolotājs – tā nav. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka katram mācību priekšmetam un zinātņu jomai ir savs raksturīgs domāšanas veids un savi teksti, ar kuriem skolēnam jāmācās strādāt.” Tieši šī izpratne ļauj skolēniem ne tikai apgūt konkrēto mācību saturu, bet arī iemācīties domāt – precīzi, kritiski vai interpretējoši, atbilstoši konkrētajai jomai.
Runājot par kopējo situāciju tekstpratības jomā Latvijā, Ilze atsaucas uz starptautiskajiem pētījumiem OECD PISA un PIRLS, kuros Latvija šobrīd ierindojas vidējā līmenī. “Nav slikts, nav labs – ir vidējs,” viņa saka. “Taču vai ar to pietiek? Mans viedoklis ir, ka noteikti nepietiek,” uzsver Ilze, norādot, ka runa šajā gadījumā ir arī par valsts attīstības potenciālu. “Ja mēs gribam būt zināšanu sabiedrība, tad tas ir mūsu izdzīvošanai izšķirošs jautājums.”
Ilze skaidro, ka tekstpratība kā prasme nav nekas jauns – izglītība ar to strādājusi vienmēr. Svarīgākais jautājums ir par saskaņotību, konsekvenci un kopīgu virzību, kas šobrīd Latvijā tiek mērķtiecīgi stiprināta. VIAA metodiskā atbalsta sistēma ļauj šos jautājumus risināt plašāk, vienotā sistēmā sasniedzot pašvaldību metodiķus un tālāk – skolotājus ikvienā Latvijas skolā.
Kas Ilzi šodien iedvesmo? “Es šo darbu daru tāpēc, ka es jūtu jēgu un ilgtermiņa devumu. Man ir ar ko salīdzināt – kad strādāju reklāmas nozarē. Tas noteikti bija finansiāli izdevīgāks darbs. Bet jēga – vai tā kaut kur paliek ilgtermiņā?”
Tekstpratība viņai ir arī lauks, kurā iespējams radīt sistēmisku uzlabojumu izglītībā. “Es ticu, ka visi var. Es ticu, ka visi bērni var domāt labā līmenī – tas ir prakses un labas metodikas jautājums,” saka Ilze Mazpane.
Metodiskais atbalsts skolotājiem tiek nodrošināts arī pateicoties Eiropas Savienības fondu atbalstam. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.3. pasākums “Mācību procesa kvalitātes pilnveide, īstenojot pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstību, izglītojamo izcilības aktivitāšu nodrošināšanu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādi pedagogam” atbalstu.