Ētiskā hakošana, kvantu ķīmija un kvantu datori - tās ir tikai dažas no tēmām, kuras divu nedēļu garumā izzināja vasaras nometnes “ALFA” dalībnieki. Zemgales vidusskolā Slampē tā šogad pulcēja 30 talantīgus 10. un 11. klašu skolēnus, kuri guvuši godalgotas vietas valsts līmeņa bioloģijas, matemātikas, ķīmijas, fizikas un programmēšanas olimpiādēs vai zinātniskās pētniecības darbu konkursos. Dalība nometnē ir īpaša balva par jauniešu sasniegumiem, un ierobežotā vietu skaita dēļ vispirms tiek aicināti augstāko vietu ieguvēji .
Dalība nometnē nav tikai simboliska balva par jau sasniegto - jauniešiem bija sagatavota divas nedēļas ilga un intensīva izglītojošā programma. Ik dienu ar viņiem strādāja cits zinātnieks, augstskolas mācībspēks vai nozares profesionālis. Šogad lektoru vidū bija kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs, ķīmijas profesors Agris Bērziņš, kā arī studentu iemīļotie profesori – fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs un datorzinātnieks Andris Ambainis.
“Nometnē pie jauniešiem ieradās dažādu jomu vadošie speciālisti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un citām institūcijām. Mēs vēlējāmies paplašināt dalībnieku redzesloku un palīdzēt viņiem ieraudzīt kā nākotnē izmantot savas spējas un zināšanas. Šeit viņi var sastapt savus nākamos pasniedzējus un, iespējams, pat nākamos darba devējus,” stāsta nometnes vadītāja Virgīnija Vītola.
Pēc intensīvā mācību darba nometnes programma turpinājās ar kopīgām vakara aktivitātēm. Jaunieši apguva sacensību sudoku Latvijas izlases pārstāvja vadībā, gatavoja priekšnesumus talantu šovam, piedalījās spēlēs un citās izklaidēs, kas palīdzēja atpūsties pēc akadēmiski piesātinātajām dienām, labāk iepazīt citam citu un kļūt par komandu.
Šogad “ALFA” notika jau 59. reizi. Gadu gaitā mainījušās tās norises vietas, dalībnieku skaits, lektori un finansējuma avoti, taču pamatideja saglabājusies - vienuviet pulcēt talantīgus jauniešus ar padziļinātu interesi par eksaktajām zinātnēm un palīdzēt viņiem saskatīt turpmākās izaugsmes iespējas.
Kā stāsta nometnes vadītāja, par nometnes īpašo pēctecību liecina tas, ka daudzi šā brīža lektori savulaik paši bijuši “ALFA” dalībnieki. Tagad viņi tajā atgriežas jau kā atzīti zinātnieki, pasniedzēji un nozaru profesionāļi, lai savā pieredzē un zināšanās dalītos ar nākamo jauno talantu paaudzi.
“Varētu teikt, ka “ALFA” ir kā savdabīgs slepenais klubiņš - arī pēc daudziem gadiem tās dalībnieki cits citu atpazīst un zina, ka viņiem ir kaut kas kopīgs. Liela daļa lektoru, kuri šodien brauc vadīt nodarbības, savulaik paši bijuši šajā nometnē,” atklāj V. Vītola.
Ne mazāk nozīmīga par tikšanos ar nozares profesionāļiem ir iespēja sastapt līdzīgi domājošus vienaudžus. Skolā jaunietim ar īpaši dziļu interesi par fiziku, matemātiku, ķīmiju vai programmēšanu ne vienmēr ir daudz domubiedru. Savukārt “ALFA” vienuviet pulcē skolēnus ar līdzīgām interesēm, sasniegumiem un vēlmi izzināt sarežģītas tēmas.
Virgīnija Vītola pati ikdienā ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Optisko materiālu laboratorijas vadošā pētniece un pēta dažādus luminiscējošus jeb spīdošus materiālus. Paralēli zinātniskajam darbam viņa RTU Inženierzinātņu vidusskolā māca fiziku un elektroniku, bet darbu ar jauniešiem sauc par savu sirdslietu. Pieredze gan zinātnē, gan skolā viņai palīdz veidot arī nometnes programmu un uzrunāt vadošos dažādu jomu profesionāļus. Viņasprāt, jauniešu interese par STEM jomām pēdējos gados ir augusi, un arī iespēju attīstīt savas spējas kļuvis vairāk - pieejamas jauno fiziķu un ķīmiķu skolas, robotikas nodarbības un citi bezmaksas izglītojoši pasākumi. Tomēr izšķiroša nozīme joprojām ir skolotāja spējai zinātni padarīt cilvēcīgu, saprotamu un saistītu ar reālo dzīvi.
“Jauniešus vislabāk var iedvesmot, iesaistot viņus un parādot, ka fizika, matemātika un zinātne nav kaut kas tāls un nesaprotams. Tikpat svarīgi ir palīdzēt ieraudzīt turpmāko ceļu - ko ar šīm zināšanām var darīt pēc skolas un studijām. Tāpēc ļoti vērtīgi ir pedagogi, kuri paši darbojas arī zinātnē vai industrijā un var par to pastāstīt no savas pieredzes,” uzsver V. Vītola.
To, kā “ALFA” palīdz paplašināt redzesloku un atrast domubiedrus, apliecina arī šā gada nometnes dalībnieka Gustava Rietuma pieredze. Viņš nupat pabeidzis 10. klasi RTU Inženierzinātņu vidusskolā, bet vietu “ALFA” nopelnījis, iegūstot pirmo vietu valsts programmēšanas olimpiādē. Par nometni Gustavs jau iepriekš bija dzirdējis no tās bijušajiem dalībniekiem, tādēļ pats bija izvirzījis mērķi tajā nokļūt.
“Es zināju, ka šāda nometne notiek - biju dzirdējis, ka tā ir ļoti vērtīga un aizraujoša pieredze, tāpēc gribēju šeit nokļūt. Ļoti priecājos, ka tas arī izdevās,” stāsta Gustavs.
Savas zināšanas programmēšanā jaunietis pilnveido galvenokārt pašmācības ceļā un labprāt piedalās sporta programmēšanas sacensībās, kur matemātiska rakstura uzdevumi jāatrisina ar programmēšanas palīdzību. Savukārt ārpus eksaktajām zinātnēm Gustavam patīk lasīt, zīmēt un citādi radoši izpausties.
Jaunietis atklāj, ka pēc vidusskolas visdrīzāk vēlētos studēt datorzinātnes, tomēr apsver arī fiziku un matemātiku.
“Informācijas tehnoloģiju joma ir ļoti mainīga - mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka šobrīd ir grūti visu precīzi izplānot tālu uz priekšu. Zinu, ka vēlos darboties šajā virzienā, taču pagaidām vēl izskatu dažādas iespējas - gan attiecībā uz studiju vietu, gan konkrētu specializāciju,” viņš saka.
Līdztekus iespējai iepazīt dažādas STEM jomas, kas var palīdzēt izvēlēties nākotnes profesionālo ceļu, un satikt vadošos speciālistus Gustavs augstu novērtē arī jaunās pazīšanās ar vienaudžiem: “Šī ir lieliska vieta, kur satikt līdzīgi domājošus cilvēkus. Esmu iepazinis daudz jauniešu, ar kuriem ir patiešām interesanti sarunāties, jo mums ir līdzīgas intereses un daudz kopīgu tēmu. Īpaši vasarā, kad nenotiek skola, ir ļoti forši būt šādā domubiedru grupā,” secina Gustavs.
Dalība nometnē organizēta Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā ESF+ projektā Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”.
Stāsts veidots ar ES fondu atbalstu.