Mākslīgā intelekta (MI) lietošana skolās šobrīd visvairāk palīdz ietaupīt pedagoga laiku, taču jēgpilnai pedagoģiskai integrācijai vajadzīgs konkrēts atbalsts – tā 19. oktobrī konferencē “Radi ar mākslīgo intelektu!” uzsvēra pedagogi, izglītības jomas eksperti un pētnieki. Konferenci rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) programmā “Mākslīgais intelekts vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās” sadarbībā ar biedrību “Riga TechGirls”, lai kopīgi izzinātu MI iespējas un veicinātu tā jēgpilnu integrāciju Latvijas izglītības vidē.
MI Latvijas skolās vairs nav nākotnes tehnoloģija: gandrīz 86 % aptaujāto skolu* darbinieku to jau izmanto savā ikdienas darbā vismaz dažas reizes nedēļā, taču tikai 12 % aptaujāto norāda, ka viņu skolā ir izstrādāta un ieviesta vienota MI lietošanas kārtība. Skolu darbinieki MI visbiežāk raksturo kā instrumentu, kas ļauj paveikt darbu ātrāk (84 %), bet tikai 18 % norāda, ka tas palīdz sasniegt labāku rezultātu. Kaut arī kopumā attieksme pret MI lietošanu ir drīzāk pozitīva, izglītības darbinieki pauž bažas par tā ietekmi uz mācību kvalitāti un cilvēka prasmju saglabāšanu.
Šobrīd MI ieviešanā dominē individuālā iniciatīva; institucionālās pieejas un atbalsta sistēmas vēl tikai attīstās, bet jēgpilnai pedagoģiskai MI integrācijai vajadzīgs konkrēts atbalsts. 36 % no aptaujātajiem, kuri MI nelieto, atzīst, ka viņiem trūkst laika to izpētīt. Kā citus nepieciešamos atbalsta risinājumus izglītības darbinieki min pieeju maksas rīkiem un licencēm, praktiskas mācības un piemērus, kā MI integrēt konkrētos priekšmetos, skaidras un vienotas MI lietošanas vadlīnijas, kā arī kvalitatīvu informāciju latviešu valodā.
“Mākslīgā intelekta pielietojumam skolā ir jābūt tādam, lai tas palīdz skolēniem labāk mācīties un attīsta viņu spēju patstāvīgi domāt. Skolotājiem mākslīgais intelekts un tehnoloģijas var palīdzēt pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām, atvieglot viņu ikdienu, taču ir svarīgi, lai mākslīgā intelekta izmantošana kopumā dotu iespēju sasniegt kvalitatīvākus rezultātus. Tāpēc mums ir svarīgi ne tikai izmēģināt jaunus risinājumus, bet arī izvērtēt to ieguvumus un dalīties pieredzē, lai veiksmīgākās pieejas būtu noderīgas skolām visā Latvijā,” uzsvēra IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols.
Konferencē tika prezentēti aktuāli pētījumu rezultāti par MI izmantošanu izglītībā. Kā rāda VIAA, “Riga TechGirls” un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU EZTF SIIC) veiktā aptauja “Mākslīgais intelekts izglītībā”*, šobrīd vairums skolotāju MI novērtē kā palīgu stundu plānošanā un materiālu veidošanā (82 %). Skolēnu datu analīzē tas tiek izmantots daudz retāk: piemēram, tikai 25 % skolu darbinieku lieto MI, lai sniegtu atgriezenisko saiti un vērtējumu, bet snieguma un labbūtības analīzē to iesaista tikai 11 % aptaujāto.
Līdztekus mācību materiālu veidošanai skolotāji kā pozitīvi vērtējamu izceļ MI sniegto iespēju labāk pielāgot mācību saturu skolēniem (48 %), taču vienlaikus norāda uz riskiem – puse aptaujāto ir pauž bažas par neprecīzu, maldinošu vai aizspriedumainu saturu, 45 % – par cilvēka prasmju vājināšanos, bet 37 % atzīst, ka rezultātu pārbaudei ir nepieciešams papildu laiks.
Programmas “Mākslīgais intelekts vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās” mērķis ir veicināt Latvijas skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju spēju prasmīgi un atbildīgi izmantot mākslīgo intelektu, apzinoties ar tehnoloģijām saistītos riskus. 25 MI Līderu skolas visā Latvijā izstrādā un izvērtē savām vajadzībām atbilstošus MI risinājumus. Balstoties uz šo skolu pieredzi, turpmāk tiks plānoti un īstenoti praktiski mācību pasākumi arī citām Latvijas skolām. Konferencē MI Līderu tīkla skolu komandas pirmoreiz publiski prezentēja savās skolās izvirzītos mērķus mākslīgā intelekta integrēšanai ikdienas darbā un mācību procesā. Kā galveno ieguvumu tās saskata iespēju ieviest mērķtiecīgu individualizētu mācīšanos gan skolotājiem, gan skolēniem, veicināt atbildīgu MI lietošanu un ļaut katram skolēnam pilnvērtīgi attīstīt savu potenciālu. Skolas norāda gan uz skolēnu atšķirīgajām vajadzībām, gan nepieciešamību palīdzēt skolotājiem individualizēt mācību darbu, novērtēt savas prakses stiprās puses un rast iespējas profesionālajai izaugsmei.
Īpašs notikums bija Stenforda Universitātes (Stanford University) ekspertu Džošua Veisa (Joshua Weiss) un Rubena Marka Tīsena (Reuben Mark Thiessen) vieslekcija, kurā eksperti iepazīstināja ar universitātes pieeju mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā un dalījās praktiskos piemēros, kas atklāj iespējas MI risinājumus ieviest mērķtiecīgi un jēgpilni. Eksperti uzsvēra, ka mākslīgais intelekts paver plašas iespējas izglītības attīstībai, palīdzot veidot mūsdienīgāku, radošāku un katra skolēna vajadzībām pielāgotu mācību procesu. Tāpat tika norādīts, ka veiksmīgai MI integrācijai svarīgi apvienot tehnoloģiju sniegtās iespējas ar zinātniski pamatotām mācīšanās pieejām, vienlaikus saglabājot skolotāja būtisko lomu skolēnu izaugsmē. Laikā, kad informācija kļūst arvien pieejamāka, izglītībā pieaug nozīme spējai uzdot jautājumus, kritiski domāt, radīt jaunas idejas un praktiski pielietot zināšanas. Šāda pieeja ļauj izmantot MI kā vērtīgu atbalstu gan pedagogiem, gan skolēniem, veicinot jēgpilnu mācīšanos un katra skolēna potenciāla attīstību.
Praktiskajās koprades laboratorijās pedagogi un skolēni sadarbībā ar ekspertiem meklēja veidus, kā izmantot MI iespējas, lai pilnveidotu mācību procesu un risinātu izglītības iestāžu ikdienas izaicinājumus.
Programmas “Mākslīgais intelekts vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās” partneri ir IZM, VIAA, “Riga TechGirls”, Latvijas Pašvaldību savienība, LU EZTF SIIC un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
* Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA), biedrības “Riga TechGirls” un LU EZTF SIIC īstenotā skolu darbinieku (skolotāju, skolu vadības un atbalsta persolāna) aptaujā 2026. gada augustā un septembrī piedalījušies 2674 respondenti no 277 Latvijas izglītības iestādēm.