Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienība ieņem īpašu vietu Latvijas profesionālajā izglītībā. Tā ir vieta, kur jaunieši no visas Latvijas apgūst darba tirgū pieprasītas profesijas, piemēram, pavāra palīga, kokapstrādes iekārtu operatora, apdares darbu strādnieka, kurpnieka, būvizstrādājumu galdnieka un citas specialitātes. Vienlaikus tā ir arī vienīgā valsts dibinātā profesionālās izglītības iestāde, kas specializējas darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem ar speciālām izglītības vajadzībām.
Arī jaunajā mācību gadā Alsviķos izvēlēto profesiju apgūs aptuveni 130 audzēkņi. Lielākā daļa no viņiem ir izglītojamie ar garīga rakstura traucējumiem vai dzīves laikā iegūtu invaliditāti, bet līdzās viņiem mācās arī jaunieši ar mācīšanās grūtībām un citiem mācību procesa atbalsta vajadzību veidiem. Viņiem visiem Alsviķi sniedz iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju sev piemērotā vidē, apgūt praktiskas iemaņas, kļūt patstāvīgākiem un pēc skolas absolvēšanas veiksmīgāk iekļauties darba tirgū un sabiedrībā.
"Tas ir ļoti specifisks darbs, bet vienlaikus ļoti, ļoti svētīgs darbs," saka Smiltenes tehnikuma direktors Rolands Aģis. "Mūsu mērķis ir sagatavot šos jauniešus darba tirgum un patstāvīgai dzīvei. Kad redzi, ka absolvents veiksmīgi strādā, ir atradis savu vietu sabiedrībā un pēc daudziem gadiem vēl atgriežas skolā, lai pateiktos saviem skolotājiem, saproti, cik šim darbam ir liela jēga. Viens sirsnīgs piemērs tam ir Ģirts Zālītis, kurš skolu absolvēja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un tagad savas darba gaitas turpina Gaiļezera slimnīcas onkoloģijas nodaļā. Ik gadu viņš atrod laiku, lai skolā ierastos izlaidumu laikā, un bijušos skolotājus iepriecinātu ar paša sarūpētu torti.”
Vairums audzēkņu Alsviķos ierodas pēc 9. klases, taču ir arī pieaugušie, kuri nolēmuši iegūt profesiju vēlāk dzīvē. Daudzi nāk no sociāli sarežģītiem apstākļiem, tostarp bērnunamiem, tāpēc skola viņiem kļūst ne tikai par vietu, kur apgūt profesiju, bet arī par drošu vidi, kur rast piederības sajūtu.
Alsviķu struktūrvienība atrodas vēsturiskā ēku kompleksā, kas gadu gaitā pielāgots izglītības iestādes vajadzībām. Daļa ēku kalpo mācību procesam, bet citas - dienesta viesnīcas un rehabilitācijas vajadzībām.
"Vēsturiskā vide piešķir skolai īpašu raksturu un šarmu, taču vienlaikus vēsturiskās ēkas, protams, prasa ļoti pārdomātu saimniekošanu. Tāpēc esam īpaši pateicīgi par iespēju tās pakāpeniski atjaunot. Ņemot vērā iestādes specifiku, mūsdienīga vide būtiski ietekmē ne tikai audzēkņu labsajūtu, bet arī atvieglo personāla ikdienas darbu un palīdz nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, lai jaunieši pēc iespējas veiksmīgāk varētu apgūt profesiju," saka R. Aģis.
Būtiska daļa infrastruktūras uzlabojumu Alsviķos īstenota ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Iepriekšējos plānošanas periodos izglītības iestādē atjaunotas inženierkomunikācijas, uzlabota vides pieejamība, iegādāts rehabilitācijas aprīkojums un izbūvēti pacēlāji, kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem atvieglo pārvietošanos starp dienesta viesnīcu, skolu un ēdnīcu. Tāpat tehnikums, efektīvi saimniekojot, ir iegādājies un uzstādījis divus liftus (skolas un pils ēkās), lai vēl vairāk pielāgotu mācību vidi. Līdzīgi ir ar apkuri – racionālas un pārdomātas saimniekošanas rezultātā modernizēta apkures sistēmu, pārejot uz pilnībā automatizētu apkuri.
Infrastruktūras uzlabošana turpinās arī šovasar, un ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tiek atjaunoti sanitārie mezgli, izbūvētas jaunas dušu telpas, notiek jumta pārbūve, bet dienesta viesnīcā top rehabilitācijas punkts. Daļu darbu pabeigti līdz ar jaunā mācību gada sākumu, savukārt rehabilitācijas punkta izveide un atsevišķi būvdarbi noslēgsies vēlāk.
Darbs Alsviķu struktūrvienībā, kā uzsver Smiltenes tehnikuma direktors, ir komandas darbs. Ikdienā ar audzēkņiem strādā ne tikai pedagogi, bet arī skolotāju palīgi, psihologi, sociālie pedagogi, medicīnas personāls un citi speciālisti, kopīgi palīdzot ikvienam apgūt profesiju, attīstīt patstāvīgas dzīves prasmes un pēc iespējas veiksmīgāk sagatavoties darba tirgum.
Ar gandarījumu Rolands Aģis atzīst, ka pēdējos gados pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī darba devēju attieksmē. Arvien vairāk uzņēmumu ir gatavi piedāvāt audzēkņiem prakses vietas, kas nereti kļūst arī par viņu pirmo darbavietu pēc absolvēšanas.
"Sabiedrības attieksme pamazām mainās uz labo pusi. Uzņēmēji arvien vairāk novērtē arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām un viņu vēlmi strādāt. Mums ir vairāki ilggadēji sadarbības partneri, kuri labprāt nodrošina prakses vietas un pēc tam arī pieņem mūsu absolventus darbā. Tas ir lielākais apliecinājums tam, ka šis darbs nes rezultātu," saka direktors.
Vienlaikus viņš atzīst, ka sabiedrībā diemžēl joprojām saglabājušies stereotipi gan par specializētajām izglītības iestādēm, gan profesionālo izglītību kopumā. Pēc direktora domām, izglītības iestādes nosaukumam vai specializācijai nevajadzētu kļūt par zīmogu, kas ierobežo jaunieša iespējas nākotnē.
"Šeit jaunieši iegūst tādu pašu profesionālo kvalifikāciju kā jebkurā citā tehnikumā. Atkarībā no izvēlētās programmas un savām spējām viņi paralēli var iegūt arī vispārējo vidējo izglītību, kas pēc tam ļauj turpināt mācības augstākā līmenī. Tāpēc vecākus aicinātu nebaidīties izmantot šo iespēju, ja bērnam piemērotāka ir vide, kurā pieejams plašāks speciālistu atbalsts. Dažkārt tieši šāda vide ir tas, kas jaunietim palīdz vispilnīgāk atklāt savas spējas un atrast savu vietu dzīvē," uzsver R. Aģis.
Direktors ir pārliecināts - profesionālā izglītība Latvijā pelnījusi daudz augstāku novērtējumu, jo tā ne tikai sagatavo darba tirgum nepieciešamos speciālistus, bet arī paver plašas iespējas turpināt izglītību un veidot veiksmīgu profesionālo karjeru. Absolvējot tehnikumu, audzēkņi iegūst divas izglītības vienlaicīgi – vispārējo vidējo un profesionālo izglītību.
"Profesionālā izglītība ir viens no tautsaimniecības stūrakmeņiem. Mūsu uzdevums ir sagatavot augstas klases vidēja līmeņa speciālistus, kuri ir vajadzīgi darba tirgū. Un tas nebūt neaizver durvis tālākai izglītībai - gluži pretēji, daudzi absolventi ar teicamiem un izciliem rezultātiem turpina studijas arī augstskolās, " saka R. Aģis.
Stāsts veidots ar ES fondu atbalstu.