Ogres tehnikuma vasaras brīvlaikā ierasti klusās telpas jūlija izskaņā uz nedēļu pieskandināja 30 radoši jaunieši no visas Latvijas. No 26. jūlija līdz 1. augustam viņi tur bija ieradušies uz nu jau ikgadējo literāro nometni “Rakstaudze”. Jauniešus vieno ne tikai interese par literatūru un valodu, bet arī vēlme radoši izpausties - rakstot, muzicējot, spēlējot teātri un daloties savās idejās ar līdzīgi domājošiem vienaudžiem.
Piedalīties nometnē 7.-12. klašu skolēnus parasti iedrošina latviešu valodas un literatūras skolotāji, kuri savos audzēkņos saskata talantu un vēlmi pilnveidot rakstītprasmi vai nākotni saistīt ar literatūru un citām radošajām jomām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, šogad priekšroka tika dota jauniešiem, kuri “Rakstaudzē” vēl nebija piedalījušies, tomēr neliela daļa nometnē atgriezās jau atkārtoti.
“Rakstaudze” gan nav nometne, kurā dienas paiet, tikai brīvi rakstot un lasot. Organizatori jauniešiem bija sagatavojuši gana intensīvu programmu visas dienas garumā - rakstīšanas meistarklases mijās ar improvizāciju, teātri, mūziku, ekskursijām un kopīgām radošajām aktivitātēm. Aktīva darbošanās nerima arī vakaros: notika lasījumi un sarunas, filmu un deju vakari, kopīgi mēģinājumi un gatavošanās talantu šovam.
Nometnes laikā jauniešiem bija iespēja tikties ar rakstniekiem un literatūrzinātniekiem, žurnālistiem un redaktoriem, aktieriem, režisoriem un komunikācijas profesionāļiem. Kā skaidro nometnes vadītāja un Rīgas 25. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Jogita Liepiņa, daudzveidīgais viesu loks izraudzīts apzināti, lai parādītu, ka interese par valodu un prasme veidot stāstus var pavērt ceļu uz ļoti dažādām radošajām un profesionālajām jomām.
“Nometnē vēlamies jauniešiem parādīt, ka valodu un vārdu var izmantot ļoti dažādi. Tā nav tikai dzeja vai proza - savas domas var paust žurnālistikā, teātrī, medijos, komunikācijā un daudzos citos veidos. Dažkārt jaunietim šķiet, ka kāds žanrs vai darbības virziens viņam nav piemērots, bet pēc nodarbības viņš jau saka: es gribu par to vairāk lasīt un varbūt arī pats pamēģināt. Tieši to mēs vēlamies panākt - paplašināt jauniešu redzesloku, iedrošināt eksperimentēt un palīdzēt ieraudzīt, cik daudz iespēju paver interese par valodu,” stāsta J. Liepiņa.
Profesionāļi ne tikai sniedz atgriezenisko saiti, palīdzot saprast, kā pilnveidot tekstu un ieinteresēt lasītāju, bet arī iepazīstina jauniešus ar dažādiem konkursiem, iespējām iesniegt savus darbus un turpināt attīstīt rakstītprasmi ārpus nometnes.
“Viens ir vēlēties izteikties, bet otrs - prast to izdarīt. Par gatavu rakstnieku nepiedzimst, rakstīt ir jāmācās. Nometnes galvenā ideja ir iedrošināt jauniešus un parādīt viņiem ceļu - kur virzīties un pie kā vēl nepieciešams piestrādāt,” uzsver nometnes vadītāja.
Tikpat nozīmīga kā profesionālo prasmju pilnveidošana ir iespēja sastapt vienaudžus ar līdzīgām interesēm. Jogita novērojusi, ka daļa jauniešu savā ikdienas vidē var justies diezgan vientuļi savā aizrautībā ar grāmatām un rakstīšanu vai pat kautrēties citiem rādīt savus darbus. “Rakstaudzē” viņi nonāk vidē, kurā šī interese ir saprotama un novērtēta. To apliecina arī pašu nometnes dalībnieku pieredze.
Šā gada nometnē pirmo reizi piedalījās Madara Volkovska no Liepājas. Viņa nupat pabeigusi pirmo kursu Liepājas Valsts tehnikumā, darbojas teātra pulciņā un iepriekš guvusi labus panākumus runas konkursos. Pieteikties “Rakstaudzei” Madaru iedrošinājusi skolotāja. Jauniete nometnē nav ieradusies ar konkrētu mērķi kļūt par rakstnieci - viņu vairāk uzrunājusi iespēja attīstīt radošumu plašākā nozīmē.
“Man patīk lasīt un darboties teātrī, tāpēc īpaši interesantas šķita praktiskās nodarbības, kurās paši izdomājām stāstus, radījām tēlus un improvizējām. Visvairāk atmiņā palika uzdevumi, kuros vajadzēja ātri reaģēt un kaut ko pateikt bez ilgas domāšanas. Tie palīdzēja atraisīties un bija ļoti noderīgi arī saistībā ar teātri,” stāsta Madara.
Par nākotnes profesiju Madara vēl nav izlēmusi, tomēr pieļauj, ka tajā varētu būt vieta arī darbam ar tekstu. “Ja man kādreiz būtu iespēja rakstīt grāmatas, runu tekstus vai scenārijus izrādēm, tas noteikti būtu darbs, kas man patiktu,” viņa atzīst.
Arī Elizabete Vasjkova no Jēkabpils novada “Rakstaudzē” piedalījās pirmo reizi. Viņa nupat pabeigusi 9. klasi, bet par iespēju pieteikties nometnei uzzinājusi skolā. Elizabetei patīk lasīt un publiski runāt dzeju. Bērnībā viņa arī pati daudz rakstījusi, taču vēlāk mācību dēļ šai nodarbei atlicis mazāk laika. Tagad jauniete vēlas pie rakstīšanas atgriezties un to savienot ar otru savu aizraušanos - mūziku.
“Es nodarbojos ar mūziku, tāpēc labprāt mācītos rakstīt dziesmu tekstus un dzeju. Turklāt, manuprāt, rakstīšana ir kaut kas tāds, ko iespējams izmantot visu dzīvi, arī tad, ja tā nekļūst par pamatdarbu. Tā palīdz izteikt emocijas, labāk saprast sevi un to, kam pats ej cauri. Varbūt ar laiku tas var pārtapt arī par kaut ko lielāku,” spriež Elizabete.
Par vienu no lielākajiem “Rakstaudzes” ieguvumiem Elizabete uzskata nometnē izveidojušos kopienu. Šeit jaunieši var droši lasīt citiem savus darbus un saņemt iedrošinājumu arī tad, ja teksts vēl nav pabeigts vai pašam autoram trūkst pārliecības par savām spējām.
“Man ļoti patīk mūsu kopiena. Arī tad, ja kādam šķiet, ka viņa stāsts nav pietiekami labs vai viņš vēl nevēlas ar to dalīties, neviens viņu nenosoda. Mēs cits citu pieņemam, atbalstām un palīdzam pilnveidoties. Var teikt, ka nedēļas laikā esam kļuvuši par ļoti draudzīgu komandu - viens par visiem un visi par vienu,” saka Elizabete.
Abas jaunietes atzīst, ka nometnes nedēļa aizritējusi nemanot. Madara uzskata, ka šādu iespēju būtu vērts piedāvāt vēl plašākam jauniešu lokam, jo interesentu varētu būt daudz vairāk par 30 pieejamajām vietām. Savukārt Elizabete uzsver, ka intensīvā programma vasaras brīvlaikā nebūt nav šķitusi kā papildu mācību slogs. “Tieši otrādi - tā ir iespēja brīvākā laikā iegūt jaunas zināšanas un prasmes, satikt jaunus cilvēkus un dzirdēt viņu stāstus. Nedēļa paskrēja tik ātri, ka gandrīz nepamanījām kā pienācis laiks braukt mājās,” secina Elizabete.
Dalība nometnē organizēta Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā ESF+ projekta Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros.