Kad Reičela Taube saka, ka hokeju spēlē jau visu savu mūžu – ticiet, jo tā tas ir. Reičela pirmo reizi kāju uz ledus hokeja hallē spēra tikai trīs gadu vecumā. Un, viss nesākās ar bērnišķīgu šļūkāšanu vai vārtīšanos pa ledu ziemas kombinezonā, bet gan – pilnā hokeja aizsargekipējumā, ar slidām kājās un nūju rokās. Šobrīd Reičela mācās Jelgavas valsts ģimnāzijā, kur ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzlabota mācību vide, tai skaitā sporta infrastruktūra, trenējās Jelgavas Ledus sporta skolā un spēlē Latvijas Nacionālajā sieviešu hokeja izlasē.
Trīs gadu vecumā Reičelai tika diagnosticēta astma vieglā formā. Ārsta rekomendācija bija Reičelu vest uz ledus halli.
Viņa stāsta: “Hokejā nonācu ļoti agri – trīs gadu vecumā. Ārsti ieteica doties uz ledus halli, lai es kustētos un stiprinātu savu veselību. Mana mamma negribēja, lai es eju daiļslidošanā, jo tur – ja nokrīti, tu sasities. Hokejā ir bruņas – ja nokrīti, tad nesāp. Tāpēc es uzreiz sāku ar hokeju.”
Un ģimenē šis sporta veids nav sveša lieta – tajā trenējas arī Reičelas mazā māsa, bet tētis spēlē hokeju amatieru līgā.
Reičela atzīst, ka pirmajos gados, vēl esot mazai, viņa neizprata hokeju kā stratēģisku komandas spēli, kur galvenais mērķis ir ripa vārtos un uzvara. Reičelai tā bija rotaļa – nūja rokā bija kā aksesuārs, ne spēlētāja ekipējums. Arī uzvaras viņai nebija noteicošās. Tas viss mainījās, kad Reičela pārgāja no U9 uz U10 vecuma grupu. Nomainījās treneru kolektīvs, komandas biedri un vide – līdz ar to arī pašas domāšana un atbildības sajūta. Reičela nopietnāk pievērsās hokejam, treniņiem un spēlēm, sāka vairāk koncentrēties uz attīstību un saprata, ka vēlās progresēt.
Šobrīd Reičela ir 10. klases skolniece Jelgavas valsts ģimnāzijā, kur mācās bioloģijas un ķīmijās novirzienā. Viņa savu nākotni vēlās saistīt ne tikai ar hokeju, bet arī medicīnu. Paralēli skolai, viņa trenējas Jelgavas Ledus sporta skolā, kur treniņi notiek vismaz četras reizes nedēļā – gan uz ledus, gan sporta zālē, brīvdienas aizvada sacensībās. Jau ceturto gadu Reičela pārstāv Latvijas U18 sieviešu hokeja izlasi un otro gadu Latvijas Nacionālo sieviešu hokeja izlasi. Un spēlē arī puišu hokeja komandās – U16 un U18 vecuma grupās, kur Reičela ir vienīgā meitene, jo viņa ir viena no retajām, kurai sagatavotības līmenis to ļauj. Īsos brīžos starp treniņiem un stundām, viņai arī ļoti patīk spēlēt Sudoku.
Reičela patiesi novērtē iespēju starptautiskā līmenī pārstāvēt Latviju.
Reičela stāsta: “Spēlēšana Latvijas U18 sieviešu hokeja izlasē man ir ļoti liels gods. Man ir svarīgi, ka vispār ir tāda iespēja pārstāvēt savu valsti, un ne katram sportistam tas ir dots. Izlase man ir devusi ļoti spēcīgu sajūtu, ka es patiešām pārstāvu Latviju, un sajūta ir kļuvis daudz apzinātāka nekā agrāk.”
Viņa atklāj, ka, pārstāvot Latvijas izlasi, audzis arī viņas patriotisms. Apziņa, ka viņa spēlē ne tikai par savu komandu, bet arī valsti – Reičelai šķiet patiesi īpaša un nozīmīga.
Reičelas atdeve, mērķtiecība un attīstība hokejā tiek novērtēta gan šeit Latvijā, gan starptautiski. 2025. gadā “Jelgavas Sporta laureāts” pasākumā Reičela ieguva “Gada perspektīvākais sportists” titulu. Reičela atzīst: “Saņemt gada perspektīvākā sportista titulu bija ļoti negaidīti. Es vienkārši daru savu darbu un cenšos no savas puses izdarīt maksimumu. Tāpēc bija ļoti patīkami saņemt šādu novērtējumu un saprast, ka arī citi pamana ieguldīto darbu, pat ja es pati sevi ikdienā neceļu priekšplānā.”
2026. gada janvārī Reičela Latvijas U18 sieviešu hokeja izlases sastāvā Stambulā Pasaules čempionāta otrās divīzijas A grupas spēlē pret Turciju tika atzīta par labāko spēlētāju. Šajā spēlē viņa kopā ar komandu izcīnīja bronzas medaļu. Viņa arī uzsver, ka šāda līmeņa sacensību pieredz sportistiem ir ļoti vērtīga.
Starp skolu, treniņiem un hokeja spēlēm, kas kļuvušas par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, Reičelas galvenais fokuss ir mācības. Lai gan, kā viņa pati saka, viņai paveicies ar “vieglu galvu” un jaunas zināšanas apgūt nesot grūti, jāmācās esot tik un tā – kaut vai ceļā uz treniņu ledus hallē vai sacensībām Somijā.
“Kad tomēr sanāk pavisam brīvs laiks, man patīk satikties ar draugiem, aizbraukt uz Rīgu, pastaigāties pa centru, apmeklēt kafejnīcas un vienkārši pabūt citā vidē, izbaudīt to, kas nav Jelgavā,” viņa stāsta.
Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu Jelgavas Valsts ģimnāzijā ir uzlabota mācību vide un infrastruktūra – ieviestiarī mūsdienīgi informācijas un komunikāciju tehnolģijas risinājumi un iegādāts mūsdienīgs aprīkojums. Tostarp 2019. gadā atjaunota skolas sporta halle. Reičela šajā skolā mācās kopš 2025. gada septembra, un uuzsver, ka vide, kurā notiek sporta stundas, ir ļoti svarīga. Viņai pašai sporta stundas vienmēr ir patikušas, jo tajās ir iespēja izmēģināt tādas aktivitātes un prasmes, ko hokejā nekad neizmanto – piemēram, pareizu bumbiņas mešanas tehniku vai rāpšanos virvē.
Reičelas attīstība un sasniegumi hokejā nebūtu iedomājami bez disciplīnas – jā, nevis motivācijas vai iedvesmas, bet tīras disciplīnas.
Reičela skaidro: “Disciplīna ir pats galvenais. Ir jāpiespiež sevi darīt arī tās lietas, kas ir grūtas, jo viss, kas ir vērtīgs, prasa darbu. Labas lietas nenāk viegli. Ja tu gribi kaut ko sasniegt, ir jāsaprot, ka būs brīži, kad nebūs viegli, bet tieši tas arī padara rezultātu nozīmīgu.”
Tas arī ir Reičelas novēlējums mums katram – ja kaut ko gribam, par to ir jācīnās, jāvelta tam laiks un resursi, jo neviens cits mūsu vietā to nedarīs!
ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros pašvaldības īstenoja projektus, kas modernizē skolu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi – tostarp arī sporta infrastruktūru, lai skolēniem būtu drošākas, mūsdienīgākas un pilnvērtīgākas iespējas mācībām un fiziskajām aktivitātēm.