Daudzi no mums ir pieraduši pie skaidrām robežām: sports ir viena pasaule, mūzika – cita. Darbs ir darbs, personīgā dzīve – kaut kas pavisam atsevišķs. Skola nozīmē pienākumus, skatuve – brīvību. Taču Singuram Zariņam šādu robežu nav. Viņš ir sporta skolotājs, taču savu ikdienu bagātina ar daudzpusīgām izpausmēm gan darbā skolā, gan ārpus darba laika. Viņa ikdienā kustība un ritms, disciplīna un radošums, sports un mūzika nepastāv katrs savā nodalījumā – tie saplūst vienotā veselumā. Tieši šajā satikšanās punktā veidojas viņa attieksme pret darbu, jauniešiem un dzīvi kopumā.
Singurs Zariņš ir Talsu valsts ģimnāzijas sporta skolotājs, direktora vietnieks izglītības jomā, skolēnu pašpārvaldes atbalsta persona un skolas vokāli instrumentālā ansambļa “Sound Check” vadītājs. Paralēli tam visam arī ārpus skolas viņš ir nemitīgā kustībā – ikdienā spēlē hokeju, volejbolu un florbolu, kā arī muzicē grupā “No Boundaries”, piedaloties dažādos koncertos un pasākumos.
Viņa interese par sportu sākās jau pamatskolas gados. Bērnībā, dzīvojot un mācoties Aucē, liela iedvesma viņa dzīvē bija Auces vidusskolas sporta skolotājs Lauris Špels, kurš ievirzīja Singuru handbolā. Handbols tajā laikā kļuva par viņa lielāko aizraušanos, un viņš kādu brīdi nopietni apsvēra arī profesionālu ceļu šajā sporta veidā. Vēlāk, kad ģimene pārcēlās uz Sabili, sporta vide mainījās: handbola vietā nāca volejbols, bet paralēli arvien lielāku nozīmi viņa dzīvē ieguva arī mūzika. Singura tēvs spēlēja trompeti, mamma – akordeonu, bet māsas – vijoli un flautu. “Tik muzikālā ģimenē man citas izvēles īsti nebija… Bet tā nebija piespiešana – drīzāk likumsakarīgs iznākums,” viņš atceras ar smaidu.
Mūzikas skola, klavieres, vēlāk bungas pūtēju orķestrī un ģitāra pašmācības ceļā – mūzika kļuva par otru viņa izteiksmes valodu. Sportā savukārt viņu iedvesmoja viņa sporta skolotāji – Andris Šņoriņš un Georgs Lukjanovičs, kuru personības palikušas atmiņā kā etalons: “Tas bija miers, cieņpilna attieksme, viņu pašu dzīvesveids. Viņi nevienu nenoniecināja – vienalga, vai tu biji sportists vai nē. Visi bērni gribēja iet uz viņu stundām.”
Pēc vidusskolas beigšanas Singurs bija izvēles priekšā – saistīt savu karjeru ar sportu vai mūziku. Tā vietā viņš izvēlējās alternatīvu – pedagoģiju, kas tagad ikdienā ļauj abas šīs jomas apvienot, esot ar jauniešiem kopā gan kustībā un sportā, gan ritmā un mūzikā.
Viņam ir svarīgi, ka darbs un ikdiena nav vienveidīga. “Man patīk dažādība – es pamainu vides: te esmu sporta stundā, te ansamblī, te pašpārvaldē vai projektos. Es sevi nespēju iztēloties, ka piecas dienas nedēļā tikai ieeju klasē un četrās sienās pavadu visu savu dzīvi,” saka Singurs.
Talsu Valsts ģimnāzija Singuram nav tikai darba vieta – tā reiz bija arī viņa paša skola. Viens no skolotājiem, kas viņu savulaik iedvesmoja sportā, Andris Šņoriņš, tagad ir viņa kolēģis un abi strādā plecu pie pleca. Atgriezties paša skolā nu jau kā pedagogam sākumā bijis ļoti neparasti: “Kad skolēns kļūst par kolēģi saviem bijušajiem skolotājiem, tas prasa laiku pielāgoties. Sākumā bija nedaudz savādi, bet jau no pirmās dienas skolotāja kurpēs atceros arī stipro piederības sajūtu šai skolai.”
Singurs sportā un mūzikā saskata ne mazums līdzību: “Abās jomās ir elpošana, iesildīšanās, ķermeņa apzināšanās, sagatavošanās. Tu mācies būt klātesošs un dot enerģiju citiem.”
Lielākais gandarījums darbā ar jauniešiem, viņaprāt, nav izmērāms ar rezultātiem vai diplomiem. Viņš pats sevi redz kā vienu no puzles gabaliņiem jaunieša attīstībā – ne noteicošo, bet gana nozīmīgu: “Tu redzi, kā jaunietis no bailīga, noslēgta cilvēka kļūst par tādu, kurš droši spēj stāvēt uz skatuves vai spēles laukuma, pacelt acis, ieraudzīt publiku. Trīs gadi var izmainīt cilvēku.”
Singurs tic, ka īstenā izaugsme rodas caur praktisku darīšanu, un, viņaprāt, jauniešiem šim mērķim lieliski noder arī skolēnu pašpārvalde, kur viņi mācās organizēt pasākumus, risināt problēmas, uzņemties atbildību un izvērtēt savu darbu. “Tās ir dzīves prasmes. To nevar iemācīt vienā stundā,” atzīst Singurs. Tieši šādas pieredzes – darot, kļūdoties un mācoties no procesa – Singurs vēlas padarīt skolēniem pieejamas, lai pēc skolas viņi būtu drošāki, patstāvīgāki un gatavāki reālajai dzīvei.
Talsu Valsts ģimnāzija ir viena no skolām, kurā ar ES fondu atbalstu realizēts sporta infrastruktūras uzlabošanas projekts – tapusi jauna sporta zāle. Singurs piedzīvojis skolu gan pirms, gan pēc sporta infrastruktūras atjaunošanas, un atšķirība esot būtiska. “Tagad šī ir vide, kurā atrasties ir bauda. Tā ir droša, sakārtota, un jauniešiem piedāvā daudz vairāk iespēju. Taču svarīgi uzsvērt – mūsdienīga vide, protams, ir lielisks motivators būt kustīgam, taču svarīgi, lai jauniešiem būtu arī vēlme kustēties,” viņš saka.
Svarīgākais motivācijas avots jauniešiem, viņaprāt, ir ģimenes un skolotāja piemērs. Un ne tikai vārdos, bet arī darbos! Šī iemesla dēļ Singurs arī pats izvēlas palikt kustībā un rādīt labo piemēru caur sevi - piedalīties, sportot, izmantot iespējas.
Singura novēlējums citiem jaunajiem sporta skolotājiem – un patiesībā ikvienam no mums – ir nepazaudēt sevi ikdienas skrējienā un neiesprostot sevi vienā lomā, sniedzoties pēc viena lielā mērķa. Viņš aicina domāt par savu labbūtību ilgtermiņā, par to, kas pašam dod enerģiju un ļauj saglabāt prieku darbā un dzīvē. “Nevajag visu laiku dzīvot tikai vienam lielam mērķim. Ir jāprot pamanīt un izbaudīt mazās uzvaras un ikdienas prieciņus,” saka Singurs, atgādinot, ka tieši tajos visbiežāk slēpjas noturīga motivācija un patiess gandarījums.
Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāles atjaunošana tika īstenota ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalstu, projekta “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros pašvaldības īstenoja projektus, kas modernizē skolu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi – tostarp arī sporta infrastruktūru, lai skolēniem būtu drošākas, mūsdienīgākas un pilnvērtīgākas iespējas mācībām un fiziskajām aktivitātēm.
ES fondu ieguldījumi Latvijas skolu infrastruktūrā tiek mērķtiecīgi turpināti arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Šajā periodā tiek īstenots pasākums “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, kas nodrošina izglītības vides attīstības pēctecību un atbilstību mūsdienīga mācību satura prasībām.
Stāsts veidots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.