izglītība Pedagogiem Skolēniem Vecākiem
pasākuma programma

Augstskolām un vispārizglītojošajām skolām ir jāsadarbojas, lai jaunieši spētu veiksmīgi pāriet no viena izglītības līmeņa uz otru un sagatavotos darba tirgum. Šāda atziņa izskanēja 10. jūnijā notikušajā forumā «Izglītības sistēmas mijiedarbība vidējās un augstākās izglītības posmā», ko rīkoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Izglītības un zinātnes ministrija un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). 

«Izglītības sistēma rada un attīsta vienu no svarīgākajām komponentēm valsts pastāvēšanā – cilvēkkapitālu – cilvēku kopumu, kuram piemīt zināšanas un prasmes nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu attīstību,» uzrunā sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņš uzskata, ka izglītības procesā ļoti svarīga ir mijiedarbība starp dažādu līmeņu izglītības iestādēm, valsti, pašvaldībām un industriju. Īpašu lomu viņš šajā procesā saredz novadu izglītības pārvaldēm, kurām jākļūst par izglītības procesa koordinācijas platformu, kas strādā ar visdažādākajiem partneriem un ir atbildīgas par vietējās kopienas izglītību. 

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece atgādināja, ka izglītībā izmaiņas notiek lēni, bet tomēr notiek. Viņa vērsa uzmanību uz pēdējos gados nozīmīgākajām – pārejai uz kompetenču izglītību vispārējā izglītībā un augstskolu reformu. Ministre akcentēja, cik būtiska ir saikne starp skolām un augstskolām, un izteica novērtējumu, kas viņai radies, iepazīstoties ar starptautisku pieredzi, ka «mēs Latvijā ejam pareizajā virzienā», jo mums ir mūsdienīgs mācību saturs, vērsts uz caurviju prasmēm, jaunieši vidusskolā var izvēlēties tā dēvētos «grozus», kurus priekšmetus apgūt padziļināti. Tomēr viņa arī atzina, ka procesa sākumā ir iespējami arī klupieni, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērtēs jauninājumu ieviešanu, lai to varētu uzlabot. 

Savukārt RTU rektors Leonīds Ribickis izteica priekšlikumu, ka RTU studenti varētu iegūt otro specialitāti kā pedagogi savā jomā un iespēju robežās strādāt skolās, mācot fiziku, ķīmiju, matemātiku, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģiju. Tāpat viņš vēlreiz atgādināja, ka Latvijā ir nepieciešams ieviest obligāto vidējo izglītību, savukārt augstāko izglītību – pilnībā finansēt no valsts budžeta, kā arī vidējās izglītības kvalitātes mērījumos kā vienu no kritērijiem izmantot augstskolu absolventu sniegumu, jo par jaunieša sagatavotību var spriest pēc viņa tālākajām studijām. 

Foruma pirmajā daļā izglītības eksperti bija sagatavojuši referātus par dažādiem aspektiem, analizējot vidusskolēnu sagatavošanu un pāreju uz studijām augstskolā.

Savukārt otrajā daļā foruma dalībnieki darba grupās diskutēja par aktuāliem izglītības sistēmas jautājumiem – augstskolu iesaisti vidējās izglītības satura veidošanā, STEM resursu un infrastruktūras efektīvu izmantošanu un koplietošanu starp skolām, pašvaldībām un citiem partneriem, kā arī par izglītības sistēmas mijiedarbību vidējās un augstākās izglītības posmā. 

Diskusiju dalībnieki darba rezultātā izvirzīja vairākus būtiskus secinājumus:

  1. Latvijā nepietiekami izmanto datus izglītības sistēmas analīzei. Izglītības pētniecībā par pašsaprotamu būtu jākļūst plašai datu pieejamībai, lai nepārtraukti analizētu procesus un gatavotu datos balstītas attīstības prognozes. Būtiski arī domāt par sistemātisku un visaptverošu datu analīzi, stiprinot tās kapacitāti un pieejamību. 
  2. Jāveicina izglītības sistēmas dalībniekiem pieejamo resursu efektīvāka izmantošana un koplietošana, kā arī jāveido ciešāka savstarpējā sadarbība, novēršot dublēšanos.
  3. Augstskolām aktīvāk jāiesaistās ar savu pienesumu vidējās izglītības satura metodoloģijas un digitālo izglītības risinājumu izstrādē. Tāpat jādomā par aktivitātēm, kā veicināt skolēnu interesi par dabaszinātnēm un eksaktajām zinātnēm. 

Informāciju/foto sagatavoja: RTU