Pildspalva stāv uz aizpildītas aptaujas

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs uzsāk pirmo Eiropas profesionālās izglītības skolotāju aptauju, lai risinātu profesionālās izglītības skolotāju kritisko trūkumu.

2025. gada 25. septembrī Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) uzsāka Eiropas profesionālās izglītības skolotāju aptauju (EVTS) – pirmo visaptverošo ES aptauju, kurā piedalīsies 14 000 profesionālās izglītības  iestāžu skolotāju no 23 ES dalībvalstīm.

Visā Eiropā arvien vairāk trūkst profesionālās izglītības skolotāju, jo īpaši STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) un svešvalodu jomā – priekšmetos, kas ir būtiski ES digitālajai un zaļajai pārveidei. 

Situāciju veicinošie faktori Eiropā ir šādi:

  • Karjeras pievilcība un darba uzsākšana skolotāja profesijā

    • Aptuveni 67 % profesionālās izglītības skolotāju izvēlējās mācīšanu kā savu pirmo karjeru.
    • Tikai 18 % uzskata, ka viņu profesija ir novērtēta.
  • Darba samaksa un līgumi

    • Profesionālās izglītības skolotāji pelna gandrīz par 11 % mazāk nekā citi augstāko izglītību ieguvušie darbinieki, un ar viņiem, visticamāk, ir noslēgti noteikta laika darba līgumi.
    • Tikai 40 % ir apmierināti ar savu atalgojumu.
  • Darba apstākļi

    • Bieža parādība ir liela darba slodze, pārpildītas klases un sarežģīta vide.

Bez mērķtiecīgas rīcības Eiropa riskē atpalikt no konkurentiem visā pasaulē, sagatavojot darbiniekus rītdienas ekonomikai.


Par aptauju

Aptaujā tiks apkopoti dati no aptuveni 14 000 nejauši izvēlētiem skolotājiem sākotnējās profesionālās izglītības iestādēs (ISCED 3. līmenis) 23 Eiropas valstīs, proti: Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā.

Pētījumā aplūkos kritiski svarīgas problēmas, tostarp:

  • Skolotāju profesionālās pilnveides efektivitāte un attiecīgie šķēršļi;
  • Digitālo un zaļo tehnoloģiju prasmju trūkums;
  • Iekļaujoša klases pārvaldība;
  • Apmierinātība ar darbu un darba apstākļi;
  • Faktori, kas ietekmē karjeras pievilcību.

Aptaujas rezultāti, kas gaidāmi 2027. gadā, tiks izmantoti valsts un ES politikas izstrādē, veicinot Prasmju savienības programmas īstenošanu un Eiropas ekonomikas konkurētspēju, vienlaikus sniedzot iesaistītajām izglītības iestādēm praktiski izmantojamus datus, lai uzlabotu tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas.

Lai īstenotu Eiropas Prasmju programmu, ir vajadzīgi ieguldījumi profesionālās izglītības skolotāju izglītībā. Stiprinot atbalstu profesionālās izglītības skolotājiem un skolotāju profesionālo tālākizglītību un pilnveidi, mēs stiprinām Eiropas ekonomikas nākotnes pamatu.

Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet tīmekļa vietni Eiropas profesionālās izglītības iestāžu skolotāju aptauja!

Saistītas tēmas

Profesionālā izglītība