Zinātne
darbs laboratorijā

Šodien, 2023. gada 25. aprīlī, valdība atbalstīja Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijai (EMBL) un Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC) dalībvalsts statusā, tādējādi veicinot biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstību Latvijā.

EMBC ir dibināta 1969. gadā ar mērķi nodrošināt Eiropas līderību tolaik jaunajā – molekulārās bioloģijas – jomā, savukārt EMBL kā apjomīgs infrastruktūras projekts darbību uzsāka 1973. gadā. Lai pievienotos EMBL, sākotnēji jāpievienojas EMBC. Konference nodrošina stipendijas vizītēm uz EMBL centriem, atbalstu jaunajiem zinātniekiem, veicinot arī savstarpējo sadarbību, kā arī piedāvā apmācības programmas infrastruktūras pārvaldniekiem un pētniecības līderiem.

“Latvija tagad būs dalībniece visās trīs lielākajās “EIROforum” infrastruktūrās – Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) un EMBL. Latvijas zinātniekiem tās ir jaunas, plašas sadarbības iespējas, jo EMBL ir globāls izcilības centrs, rada pilnīgi jaunas pētniecības metodes, koordinē daudzus Eiropas Savienības (ES) Ietvarprogrammu projektus. Pieredzējušiem zinātniekiem EMBC stipendijas un rīkotie kursi nodrošina jaunu metožu apguvi, savukārt jaunajiem zinātniekiem – dalību īpašās programmās profesionālās karjeras uzsākšanai un tīklošanās iespējas,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Zinātniekiem tiek nodrošināta arī piekļuve visjaunākajām tehnoloģijām – tādām, kuras atrodas izstrādes stadijā un vēl nav komerciāli pieejamas, savukārt industrijai – nopietna bāze jaunāko tehnoloģiju un metožu pielietošanai produktu un pakalpojumu izstrādē.

Lai izvērtētu dalības lietderību šajās organizācijās, no 2020. gada marta līdz 2023. gada martam spēkā bija Latvijas kā perspektīvās dalībvalsts statuss ar mērķi Latvijas zinātniekiem un institūcijām sniegt piekļuvi EMBL resursiem. Šajā periodā ar EMBL sadarbojās vairāk nekā 90 zinātnieku, savukārt vairāk nekā 30 zinātnieku izmantoja piedāvātos kursus un seminārus. Rezultātā ir sagatavoti četri kopīgi projektu pieteikumi, kā arī uzsākts viens projekts, kurā iesaistīts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), nodrošinot finansējuma piesaisti Latvijas institūcijām.

“Gribētos atzīmēt, ka tas ir bijis ilgs ceļš, kas nu veiksmīgi noslēdzies. Izsaku pateicību izglītības un zinātnes ministrei un ministrijas valsts sekretāra vietniekam Dmitrijam Stepanovam par ieguldījumu šajā visnotaļ sarežģītajā procesā. Bioloģijas zinātne ir globāla pēc savas būtības, un, tikai līdzdarbojoties lielākajos pasaules bioloģijas un biomedicīnas izpētes centros, gan BMC, gan citas zinātniskās institūcijas gūst iespēju darboties zinātnisko atklājumu priekšpulkā – tur, kur tiek atklāts un radīts līdz šim vēl nezināmais un nebijušais. Strādājot ar vismodernākajām tehnoloģijām, esam pieprasīti industrijā, nodrošinot rūpniecisko pētījumu visaugstāko kvalitāti un attīstot biotehnoloģiju kā vienu no visaugstākās sarežģītības mūsdienu tehnoloģijām,” uzsver BMC Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.

Iestāšanās EMBL tūlīt pēc perspektīvās dalībvalsts statusa nodrošina atlaides dalības maksai pirmajos piecos gados. Tā kā EMBL ir konkurētspējīgs koordinators ES programmās un nodrošina būtisku finansējuma plūsmu uz dalībvalstu institūcijām, tās iesaistot kopīgos projektos, iemaksātā dalības maksa sniegs atdevi.

Covid-19 pandēmijas laikā EMBL un tās sastāvā esošais Eiropas Bioinformātikas institūts (EMBL-EBI) kļuva par galveno Eiropas platformu zināšanu pārvaldībā par Covid-19. Tāpat EMBL ir arī viena no retajām institūcijām, kas analizē molekulārās bioloģijas metožu plašas izplatības ietekmi un potenciālos draudus.

“Latvijas iekļaušanās EMBL paplašinās Latvijas zinātnieku iespējas sadarbībai ar Eiropas un pasaules lielākajām un vispazīstamākajām dzīvības zinātņu un biomedicīnas laboratorijām. Tas savukārt paplašinās iespējas piedalīties kopēju zinātnisku projektu (grantu) pieteikumos, piemēram, Apvārsnis Eiropa ietvaros, tādējādi piesaistot vairāk starptautiska zinātnes finansējuma Latvijā, kā arī ceļot Latvijas prestižu,” atzīmē EMBL Vecākais zinātnieks un EMBL-EBI Daļas vadītājs Alvis Brāzma.

EMBL sastāvā ir kopumā seši infrastruktūras centri – EMBL-EBI Hinkstonā, Strukturālās bioloģijas centri Grenoblē un Hamburgā, Audu bioloģijas un slimību modelēšanas centrs Barselonā, Dzīvības zinātņu centrs Heidelbergā un Epiģenētikas un neirobioloģijas centrs Romā. Biotehnoloģiju attīstībai šobrīd tiek veidots Viļņas Universitātes – EMBL izcilības centrs.

Pēdējā laikā arī Latvijā atklāti jauni infrastruktūras centri, kuru darbība saistīta tieši ar biotehnoloģiju jomu - Organiskās sintēzes institūta (OSI) Biotehnoloģiju laboratoriju korpuss un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centrs.

Foto: EMBL