No 2026. gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācība būs jāapgūst arī skolēniem, kuri mācās nepilna laika klātienes un tālmācības izglītības programmās, 56 mācību stundas apgūstot tālmācības formā un 38 mācību stundas – klātienes formā. To paredz 2026. gada 11. augustā pieņemtie Grozījumi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā. Vienlaikus ar grozījumiem tiek nostiprināts vienots individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs skolēniem ar speciālām vajadzībām.
2026. gada 13. martā stājās spēkā Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, paredzot, ka no 2026. gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācības apguve ir obligāta ne tikai klātienes formā. Savukārt 2025. gada 27. februāra grozījumos Vispārējās izglītības likumā noteikts, ka individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugam skolēniem ar speciālām vajadzībām jābūt ietvertam valsts izglītības standartā. Līdz ar to, savstarpēji saskaņojot normatīvajos aktos noteikto, izstrādāti un pieņemti Grozījumi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.
Latvijā ir ievērojams skolēnu skaits, kuri vispārējo vidējo izglītību iegūst tālmācībā vai nepilna laika klātienē, un līdz šim šajās izglītības programmās nebija nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši aktuāla, jo stiprina jauniešu pilsonisko atbildību, noturību un gatavību rīcībai krīzes situācijās. Lai varētu pilnvērtīgi īstenot Valsts aizsardzības mācību arī šajās izglītības programmās, noteikts, ka 56 mācību stundas jāapgūst tālmācības formā un 38 mācību stundas – klātienes formā. Vienlaikus skolēniem, kuriem būs ierobežojumi dalībai klātienes nodarbībās, tiks piemēroti Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteiktie izņēmumi: "Izglītojamiem, kuri savas reliģiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar jaunsargu instruktoru izstrādā individuālo kursa apguves plānu". Šādu izņēmumu gadījumā skolēns vai viņa vecāki ar iesniegumu informēs izglītības iestādi par objektīvajiem apstākļiem, kas ierobežo apgūt kādu Valsts aizsardzības mācības satura daļu, līdz ar to Jaunsardzes centrs īstenos individuālu mācību kursa apguvi.
Tāpat ar Grozījumiem vispārējās vidējās izglītības standartā tiek nostiprināts vienots individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Tas palīdzēs izglītības iestādēm konsekventāk plānot atbalstu un pielāgot izglītības procesu skolēna spējām un vajadzībām, nodrošinot vienotāku pieeju izglītības iestādēs. Līdz ar to skolēni ar speciālajām vajadzībām, kuriem nepieciešams pielāgot mācību procesu, varēs izglītoties atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam, kas izstrādāts saskaņā ar vispārējās vidējās izglītības standartā iekļauto paraugu. Plānā paredzēts fiksēt skolēna stiprās puses, jomas, kuras jāpilnveido/kurās nepieciešams atbalsts, mācību priekšmetus vai uzlabojamās prasmes, tajos sasniedzamos rezultātus, nepieciešamo atbalstu mācību satura apguvē, kā arī noteiktās individuālās un grupu atbalsta nodarbības. Tāpat plānā paredzēts, ka skolēna progresa izvērtējums tiek īstenots ne retāk kā divas reizes mācību gadā, pēc izvērtējuma nosakot turpmāko rīcību.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” var iepazīties tiesību aktu portālā.