Pilsoniskā līdzdalība bieži tiek uztverta kā sarežģīts un garlaicīgs jēdziens, kas saistās ar vēlēšanām, likumiem un politiku. Taču Ingūnas Semules vadītajās nodarbībās skolās šī tēma kļūst dzīva un saprotama, jo bērni to nevis klausās, bet piedzīvo paši. Viņas darbs ar bērniem un jauniešiem balstās pārliecībā, ka līdzdalība sākas ar ikdienas lēmumiem, un sajūta, ka tava balss tiek ņemta vērā, var daudz ko mainīt – dodot bērniem un jauniešiem drosmi iesaistīties un nepalikt malā dažādās dzīves situācijās arī nākotnē.
Ingūnas Semules pārstāvētā biedrība “LOBS” ir viens no tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas skolās visā Latvijā bērniem šajā mācību gadā piedāvā vairāk nekā 480 dažādas tematiskās nodarbības. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajā projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” iesaistīti zinātnes centri, uzņēmumi un biedrības, kas piedāvā daudzveidīga satura un tematikas izzinošas nodarbības. No šī piedāvājuma skolas un pirmsskolas izglītības iestādes var izvēlēties sev piemērotākās nodarbības, tās apmeklējot, piemēram, dabā, darba vidē, pētniecības laboratorijāvai aicināt to vadītājus uz savu izglītības iestādi.
Biedrība “LOBS” tika nodibināta 2015. gadā, kad Ingūna Semule kopā ar dzīvesbiedru nolēma radīt vidi, kurā idejas jauniešu neformālajā izglītībā var īstenot ne tikai kvalitatīvi, bet arī raiti un elastīgi. Iepriekš darbojoties citās organizācijās, Ingūna arvien biežāk saskārās ar situācijām, kad radošas un jauniešiem patiesi noderīgas iniciatīvas iestrēga sarežģītos saskaņošanas procesos un birokrātijā. “Man vienmēr ir paticis uzņemties iniciatīvu, rakstīt projektus un vadīt dažādus procesus. Taču bieži vien jebkura ideja nozīmēja ilgstošu saskaņošanu. Dibinot savu biedrību, mēs varējām strādāt daudz raitāk un vairāk koncentrēties uz pašu būtiskāko – darbu ar jauniešiem,” stāsta Ingūna.
Biedrības “LOBS” galvenais fokuss ir darbs ar jauniešiem lauku un pierobežas reģionos, veicinot viņu prasmes, izpratni par pilsonisko līdzdalību un spēju uzņemties atbildību par saviem lēmumiem. Laika gaitā biedrība kļuvusi par Latvijas Jaunatnes padomes dalīborganizāciju, aktīvi iesaistījusies nacionāla un reģionāla mēroga projektos un šobrīd piedāvā arī līdzdalību veicinošas nodarbības skolās VIAA īstenotā projektā.
No aktīva jaunieša līdz jauniešu mentorei
Darbs ar bērniem un jauniešiem Ingūnai ir likumsakarīgs lēmums. No aktīvas skolēnu parlamenta dalībnieces viņa pakāpeniski nonāca līdz darbam jaunatnes jomā, un tajā darbojas nu jau vairāk nekā desmit gadus. Paralēli tematiskajām līdzdalības nodarbībām skolās, Ingūna strādā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, kur vada interešu izglītības pulciņu projektu vadībā vidusskolēniem, kā arī Austrumlatgales radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs”, kur palīdz jauniešiem attīstīt savas idejas un pārvērst tās konkrētās darbībās.
Ingūnai ir svarīgi, lai jaunieši justu – viņu idejas tiek uztvertas nopietni. Viņasprāt, pieaugušajam nevajadzētu steigties pieņemt lēmumus jauniešu vietā, bet gan būt līdzās – palīdzēt saprast iespējas, uzdot jautājumus un kopā meklēt risinājumus. Kā piemēru viņa min situācijas, kad jaunieši nāk klajā ar pārlieku ambiciozām idejām, kas jau sākumā šķiet grūti īstenojamas pieejamā finansējuma vai laika dēļ.
“Bieži pirmais impulss pieaugušajam ir pateikt – nē, tas nav iespējams. Bet, ja to pasaka uzreiz, jaunieša degsme var tikt nogriezta pašā saknē,” viņa saka.
Tāpēc arī gadījumos, kad, piemēram, meitenes vēlas īstenot apjomīgu projektu citā pilsētā ar ļoti ierobežotu budžetu, viņa nesteidzas šo ideju noraidīt, tā vietā piedāvājot kopīgi meklēt risinājumus – domāt, kā projektu pielāgot, samazināt mērogu, meklēt alternatīvus resursus vai citus īstenošanas veidus.
“Es šādās reizēs saudzīgi saku - es nevaru apsolīt, ka viss izdosies tieši tā, kā iecerēts, bet mēs varam mēģināt un domāt kopā. Un arī tas jaunietim ir ļoti svarīgs process,” viņa uzsver.
Pilsoniskā līdzdalība skolās – caur pieredzi, nevis teoriju
Ingūnas vadītajās līdzdalības nodarbībās skolās bērni un jaunieši nevis tikai klausās par demokrātiju, bet paši to piedzīvo. Katrā grupā nodarbība sākas ar to, kas bērniem jau ir pazīstams un saprotams. Mazākie bērni mācās kopīgi vienoties par noteikumiem, izvēlēties un balsot par spēlēm vai aktivitātēm, piedzīvojot, ko nozīmē vairākuma lēmums. Sākumskolā nodarbības laikā tiek runāts par faktiem un viedokļiem, izmantojot kustību spēles un diskusijas, bet vēlāk soli pa solim nonākot līdz balsošanai.
Pamatskolā un vidusskolā nodarbības pārvēršas par īstu vēlēšanu simulāciju – klasē ir vēlēšanu kaste, biļeteni un “programmas”, kuras jaunieši analizē pirms balsošanas. Pēc tam kopīgi tiek skaitītas balsis un pārrunāts, kāpēc izvēle bijusi viegla vai tieši pretēji – sarežģīta, kā veidojas vairākuma lēmums un kas notiek tad, ja tas nesakrīt ar paša izvēli.
“Simulācijas spēle ļauj jauniešiem šo procesu izjust pašiem – nevis tikai dzirdēt par to teorijā. Viņi paši balso, skaita balsis un redz, kā veidojas rezultāts. Tāpēc brīdī, kad pienāk īstās vēlēšanas, tā vairs nav pirmā reize, kad viņi ar to saskaras, un tas mazina neziņu un bailes,” skaidro Ingūna.
Ne mazāk svarīga nodarbību daļa ir sarunas pēc balsošanas. Tajās tiek kopīgi pārrunāts, cik viegli vai sarežģīti bija izdarīt izvēli, vai kāds ietekmēja viņu lēmumu un kādas sajūtas rodas, kad uzvar nevis paša izvēle, bet vairākuma lēmums.
“Man vienmēr ir svarīgi pēc balsošanas apstāties un parunāties – kāpēc izvēlēties bija viegli vai tieši pretēji, kāpēc bija šaubas. Bieži vien jaunieši paši pamana, ka viņus ietekmēja draugi vai grupas viedoklis. Un tad mēs par to runājam atklāti – jo tieši tā tas notiek arī pieaugušo pasaulē,” viņa saka.
Strādājot ar bērniem, Ingūna bieži redz, ka tieši šādās nodarbībās daudzi pirmo reizi patiesi saprot – lēmumu pieņemšana nemaz nav tik vienkārša, kā varētu šķist. It īpaši brīžos, kad ir jāiedziļinās, jāsalīdzina dažādi varianti un jāizdara pašam sava izvēle, nevis vienkārši jāseko līdzi citu viedoklim.
“Nereti arī viņi paši atzīst – tiem, kuri īsti neiedziļinājās, izvēle šķita viegla. Savukārt tie, kuri lasīja, domāja un salīdzināja, saprata, cik sarežģīts patiesībā ir šis process,” stāsta Ingūna.
Būtiska mācība ir arī demokrātijas pamats – ne vienmēr uzvar tas, ko vēlies tu pats. Sarunas par vilšanos, pieņemšanu un kopīga lēmuma īstenošanu palīdz jauniešiem saprast, kā līdzdalība darbojas reālajā dzīvē un kā ar to sadzīvot.
Jauniešu līdzdalība kā izaicinājums
Ingūnai savā darbā ir svarīgi ne tikai runāt ar jauniešiem, bet satikt viņus tur, kur viņi patiešām ir. Viņas pieredze rāda, ka līdz piektajai vai sestajai klasei bērni ir ļoti atvērti iesaistei, bet pusaudžu vecumā interese bieži mazinās – ne tāpēc, ka jaunieši būtu vienaldzīgi, bet tāpēc, ka piedāvājums viņus nesasniedz.
“Ja gribam darbā ar jauniešiem kaut ko panākt, mums nevajag gaidīt, lai viņi atnāk pie mums – mums ir jāiet pie viņiem,” saka Ingūna, minot kā piemēru Eiropas dienas aktivitātes skolā garajos starpbrīžos, kas ļāva iesaistīties daudz plašākam jauniešu lokam nekā tradicionāli pasākumi aktu zālē.
Ingūnas motivācija strādāt jaunatnes un izglītības jomā balstās pārliecībā, ka sajūta par iespēju ietekmēt notiekošo ir izšķiroša – gan skolā, gan ārpus tās.
“Ja mūs vada pārliecība, ka neko ietekmēt nevaram, nav arī motivācijas darīt. Savukārt brīdī, kad jaunietis piedzīvo, ka viņa līdzdalība patiešām strādā, mainās viss – parādās drosme, atbildība un ticība sev,” viņa saka.