Kas ir individuālo mācību kontu pieeja?

Individuālo mācību kontu pieeja (turpmāk – IMK) ir jaunas pieejas izveide un ieviešana vienotai pieaugušo izglītības pārvaldībai un izglītības programmu piedāvājuma nodrošināšanai, izmantojot prasmju pārvaldības platformu kā pārvaldības atbalsta rīku, kas nodrošina vienotu piekļuvi pieaugušo izglītības finansējumam un datu uzkrāšanai.  Pilotprojekta ietvaros tiek aprobēti pieaugušo izglītības jaunie pārvaldības procesi un prasmju pārvaldības platforma. Aprobācijas rezultāti tiks izmantoti pieaugušo izglītības sistēmas attīstībai kopumā, lai virzītos uz ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveidi (2.3.1.r. reforma “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība”). Lai gan IMK pieejas pilotprojekta ieviešanā un aprobācijā tiešā veidā netiek īstenota politikas plānošana vai reformas, un tas ir ārpus šī projekta tvēruma, tomēr jāņem vērā, ka katrs jauns process vai sistēma ietekmē esošo sistēmu, līdz ar to - īstenojot projektu, jāņem vērā pārvaldības procesi un iniciatīvas, kas tiešā veidā var ietekmēt kādu no aprobācijā iekļauto elementu īstenošanas un ieviešanas plānu. 

Pilotprojekta mērķis ir attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju (turpmāk – IMK pieeja) kā ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas elementu, radot plašākas iespējas un tiesības personām no 18 gadiem saņemt atbilstoši darba tirgus prioritātēm individualizētu mācību piedāvājumu.  

Pieaugušo izglītība ir daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.1 Līdz ar to valstiskā līmenī ir nepieciešama sistemātiska un koordinēta pieeja, kas sekmē pieaugušā tiesības iegūt kvalitatīvu un atbilstošu izglītības programmu piedāvājumu, kas ir piemērots viņa vajadzībām un veicina viņa personīgo izaugsmi un nodarbinātību. 

Sistēmas līmeņa problēma, kuru risina IMK pieeja, ir kopumā nepietiekami efektīva pieaugušo izglītības pārvaldība gan no iesaistīto institūciju lomu un funkciju pārklāšanās skatupunkta, gan no tā, ka bez sinhronizētiem, izmērāmiem un izsekojamiem mērķiem, skaidriem rezultātiem, dažādas institūcijas (ministrijas, aģentūras, pašvaldības) savstarpēji sacenšas par līdzīgu mērķa grupu piesaisti un konkurē ne vien par cilvēku rīcības maiņu, bet arī ar vēstījumiem un komunikācijas kanāliem.  

IMK pieeja risina:  

1. Vienotas pieteikšanās platformas (gan individuālam lietotājam, gan dažādām iestādēm) trūkumu; 

2. Datu un izsekojamības trūkumu par mācību rezultātiem, procesu mācību pasūtītājiem;  

3. Kvalitātes kritēriju pieaugušo izglītības procesam un rezultātiem trūkumu.  

Ieguvumi no IMK pieejas ieviešanas:  

1. Indivīdam: vienota informācija un piekļuve mācību piedāvājumam, atbilstošs un personalizēts, kvalitatīvs mācību piedāvājums.  

2. Valsts pārvaldei:  izsekojamība par ieguldījumiem cilvēkā, neatkarīgi no viņa statusa.  

3. Kopumā: ilgtspējīga finansējuma modeļa aprobācija pieaugušo izglītībai, vienota pārvaldība.  

IMK pieejai ir vairākas pazīmes:  

• Individualizācija (pieejamais mācību budžets, mācību piedāvājums, kvalifikācija, novērtējums) 

• Integrācija ar citiem pieaugušo izglītības un mūžizglītības pakalpojumu sniedzējiem, citu nozaru ministriju koordinētajām programmām;  

• Vienota datu taksonomija: datu un informācijas uzkrāšana un apmaiņa cilvēkkapitāla attīstības plānošanas, pieaugušo izglītības programmu vadības un izvērtēšanas vajadzībām.  

IMK kontā pieejamo mācību budžetu veido publisko līdzekļu piešķīrums, kuru var izmantot, uzkrāt un papildināt gan nozaru ministrijas, īstenojot attīstības programmas,  darba devēji,  gan indivīdi paši, lai iesaistītos mācībās, kuras atbilst: 

• esošajai kvalifikācijai,   

• iegūtajai profesijai  un  

• nozares vajadzībām, 

• individualizētam karjeras ceļam: attīstības plānam (mācību ceļam). 

IMK budžetu var papildināt ar līdzmaksājumu, līdzekļus var uzkrāt, piemēram dalībai lielāka apjoma vai dārgāku izmaksu mācībām. Piekļuve IMK paliek neatkarīgi no darba vietas, statusa, nodarbinātības formas.  No lietotāja - fiziskas personas- skatpunkta, netiek izšķirts finansējuma avots (ikvienas ministrijas programmas piešķīrums): IMK ir digitālais pakalpojums, kuru var izveidot patstāvīgi vai ar konsultanta atbalstu. Finansējumu piešķir atbilstoši katras programmas definētajiem kritērijiem (mērķgrupas izvēle, mācību īstenošanas veids, mācību saturs, atbilstības prasības) 

IMK pieejas centrā ir cilvēks, kuram ir tiesības izvēlēties sev nepieciešamo pilnveides formu un veidu, kas kopumā veicina iespēju pieaugušajiem sasniegt savus personīgos, profesionālos un sabiedriskos mērķus. Mērķtiecīgi un datos balstīti ieguldījumi pieaugušo izglītībā var veicināt kvalificētāku un pielāgoties spējīgāku darbaspēku, kas ir būtiski, lai saglabātu ekonomikas konkurētspēju arvien globalizētākā un uz zināšanām balstītā ekonomikā. Līdz ar to, izveidojot Latvijas situācijai pielāgotu IMK pieeju, ir iespēja risināt jautājumus no sistēmas viedokļa (pārvaldība, datu apmaiņa un uzkrāšana), no cilvēka (piekļuve saviem datiem, individualizēts piedāvājums, valsts atbalsts zināšanu un prasmju apguvei), kā arī ilgtermiņā strādāt uz vienotu un ilgtspējīgu finansēšanas modeli pieaugušo izglītībai. 

Prasmju pārvaldības platforma ir nozīmīgs elements IMK pieejas īstenošanā, jo ir kā pamats, nodrošinot  informēšanu, izglītības pakalpojumu sniedzēju atlasi, pieteikšanos izglītības programmās, datu apmaiņu un uzkrāšanu, kā arī atbalsta pasākumu nodrošināšanu. Platforma tiek veidota no cilvēka perspektīvas. Prasmju pārvaldības platformas galvenie elementi: 

• Vienota pieteikšanās platforma: Vienota pieteikšanās vietne, kurā personas var piekļūt pieaugušo izglītības mācību piedāvājumiem un pārvaldīt mācību datus. 

• Datu uzkrāšana un analīze: Platformā tiek uzkrāti dati par personu mācībām, kas palīdz veikt sistemātisku analīzi un stratēģisko plānošanu. 

• Finansēšanas funkcionalitāte: Platforma nodrošina iespēju pārvaldīt valsts un privāto finansējumu, apmaksājot izglītības programmas izmaksas​​ un izvērtēt rezultātus.  

Prasmju pārvaldības platformas prototipa izstrādes ietvaros tiks nodrošināti risinājumi datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām un integrācijai ar saistītām publiskām platformām, lai nodrošinātu vienotu izglītības datu uzkrāšanu un apstrādi.  Prasmju pārvaldības platforma sastāv no publiskās daļas – stars.gov.lv, kurā ir pieejama informācija par pieaugušo izglītības programmām, prasmju novērtēšanu, karjeras atbalstu un citiem atbalsta pasākumiem, kā arī nodrošina administratīvos procesus pieteikšanos izglītības programmai un to īstenošanas nodrošināšana, kā arī datu uzkrāšana.   

Būtiska loma ir prasmju pārvaldības platformas lietojamībai, līdz ar to, izstrāde tiek ņemti vērā lietotāju ieradumi un vajadzības, lai nodrošinātu pārskatāmu un vienkārši izmantojamu saskarni visai prasmju pārvaldības platformai (publiskajai daļai un pārvaldības daļai). Vērtējot IMK mērogošanas iespējas un attīstību, tiks analizēta arī citu resoru iespējas izmantot prasmju pārvaldības platformu izglītības programmu īstenošanai un pārvaldībai. Publiskā daļa tiek izmantota kā sabiedrības informēšanas kanāls un ir būtiska komunikācijas sastāvdaļa.  

Veicinot mūžizglītības kultūru un radot mērķtiecīgu atbalsta pakalpojumus izglītības apguvei,  tiek dota iespēja pieaugušajiem pastāvīgi atjaunināt savas prasmes un zināšanas, lai pielāgotos mainīgajām darba vietas prasībām un darba tirgus izaicinājumiem.  Līdz ar to ir būtiski nodrošināt arī vienotu komunikāciju, kurā tiek izmantoti vienoti vēstījumi, kas sasniedz šādus mērķus:   

1. veicināt visas sabiedrības izpratni par pieaugušo izglītības nozīmi; 

2. iedrošināt un atbalstīt izglītības, profesionālo prasmju ieguvi jebkurā vecumā; 

3. samazināt komunikācijas fragmentāciju un resoru, programmu konkurenci par mērķauditorijas uzmanību, bet sistemātiski iesaistīt atbilstošās mērķgrupas atbilstošajās mācībās.  

Kādas rīcības izmaiņas vēlamies panākt ar IMK pieejas palīdzību?  

1. Izveidot mērķtiecīgu mācību satura kvalitātes vadības sistēmu un kritērijus pieaugušo izglītības īstenošanai, neatkarīgi  no izglītības programmu veida un īstenotāja: mācību satura kvalitāte, mācīšanas metodika, vadlīnijas. 

2. Izveidot un attīstīt atbilstoši vadītu mācību piedāvājumu pieaugušo izglītībā;  

3. Tuvināt individuālo mācību piedāvājumu tā saņēmējiem:  optimālākās mācību iespējas, finansējums.  

4. Veicināt personīgo motivāciju, mērķtiecīgi iesaistoties kvalifikācijas papildināšanā, celšanā, apguvē;  

5. Nodrošināt vienotu publisko iestāžu komunikāciju par pieaugušo izglītību, lai nodrošinātu rīcības maiņu un vienotu, efektīvu  komunikāciju.  

6. Sasniegt mazkvalificētos un bezdarba, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautos iedzīvotājus vecumā no 18+ 

7. Nodrošināt citiem resoriem iespēju vadīt un izvērtēt mācību programmu, piedāvājuma efektivitāti  un kvalitāti. 

IMK pieejas aprobācijas rezultātā: 

• Izveidota jauna pieeja pieaugušo izglītības pārvaldībā (izstrādāti procesi, noteiktas atbildības) 

• Izveidots atbalsta rīks – prasmju pārvaldības platforma – pakalpojuma pārvaldība, pieaugušo izglītības datu uzkrāšana un apstrāde 

• Vienots piekļuves punkts informācijas un pakalpojuma saņemšanai 

• Nodrošināta mērķtiecīga kvalitātes vadība (IKVD) – izglītības pakalpojumu sniedzēju reģistrs (mācību nodrošināšanai publiskā finansējuma ietvaros), izglītības iestāžu akreditācija un kvalitātes pārbaude īstenošanas laikā, publiskais reitings (tūlītēja atgriezeniskā saite no mācību dalībniekiem). 

Neatkarīgi no izmantojamajiem līdzekļiem nevienu daļu no šī dokumenta nedrīkst reproducēt, pārraidīt, pārrakstīt, uzglabāt elektroniskā meklēšanas sistēmā vai tulkot kādā citā valodā bez pilnas atsauces uz šo dokumentu. 

© VIAA, IZM 2024. Visas tiesības aizsargātas. 

Citas tekstā izmantotās preču zīmes pieder to īpašniekiem un ir izmantotas tikai kā atsauces. 

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekts Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”