Septembra izskaņā mūsu novadu apmeklēja gandrīz 40 pieaugušo izglītības koordinatori no dažādām Latvijas pašvaldībām. Viņi piedalījās seminārā Inovatīvas mācību metodes pieaugušo izglītībā, ko rīkoja Limbažu novada Izglītības pārvalde kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) Eiropas Savienības programmas Erasmus+ projektā Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā. Izklausās sarežģīti (un neliegsimies – arī drusku garlaicīgi), taču pasākums izvērtās aizraujošs, atgādinot, ka mācīšanās jebkurā vecumā var būt ļoti interesanta.
Diena iesākās, visiem pulcējoties Limbažos, Burtnieku kvartālā. Ciemiņus apsveica novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale, uzrunājot viņus kā kolēģus. – Pati nāku no izglītības jomas un uzskatu to par ļoti svarīgu. Viņa pateicās Vairai Ābelei, kura novadā izveidoja šejienes pieaugušo izglītības tīklojumu – cilvēku kopumu, kas ar to saistīti. – Tagad iesākto ar jaunu jaudu un redzējumu turpina Izglītības pārvaldes metodiķe Maija Andersone, – uzslavēja pašvaldības vadītāja un novēlēja, lai viesi mūspusē gūst dažādas idejas. – Grūtākais ir sasniegt katru konkrēto cilvēku, iedvesmot apgūt kaut ko jaunu, būt aktīvam visa mūža garumā. Lai jums tas izdodas un lai ir gandarījums par savu darbu! Paldies limbažniekiem par citu novadu un pilsētu speciālistu uzņemšanu sacīja IZM pārstāve, šī Erasmus+ projekta vadītāja Laura Iveta Peniga. – Tiekoties semināros, aprunājoties, sapratu, ka šeit ir daudz vērtīga, ko redzēt, iepazīt, aizgūt vienam no otra.
M. Andersone, informējot kolēģus par iecerēto dienas programmu, sacīja, ka sākotnēji bijusi doma darboties tikai Limbažos, taču tad apjausts, ka noderīgāk būs apmeklēt vēl citas vietas, jo novadā tiešām ir daudz skatāmā.
Pirmais, ko viesi apmeklēja jau turpat Burtnieku kvartālā, bija unikālais Sudraba muzejs, ar kuru iepazīstināja tā saimniece Ligita Auzere. Mākslinieka Oļega Auzera darbi sajūsmināja visus, taču pārsteigums bija arī fakts, ka muzejā notiek nodarbības, ļaujot interesentiem iepazīt juveliera aroda pamatprasmes. Un šobrīd visvairāk šo iespēju izmanto sievietes vecumā pēc 40 gadiem, kad var vairāk laika atvēlēt savai pilnveidei. Pēc iepazīšanās ar muzeju M. Andersone citu pašvaldību kolēģiem pagalmā piedāvāja rotaļu, vienas un tās pašas frāzes izrunājot ar dažādu attieksmi. – Visiem, kuru darbs saistīts ar cilvēkiem, ļoti svarīgi apzināties – būtisks ir ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī tas, kā sarunājamies, kāda ir mūsu ķermeņa valoda, acu kontakts. Tā nu jautrā spēle vienlaikus bija arī treniņš.
Nākamais semināra dalībnieku pieturas punkts bija Ungurpils bibliotēka Sala – vieta, kur iedzīvotājiem notiek dažādi pasākumi, radošas nodarbības. Arī viesi varēja tādā piedalīties, kopā ar Madaru Mesteri veidojot neparastus ziedu vainagus jeb rotas. Madara darbodamās nedaudz arī pastāstīja par savu radošās lauksaimniecības uzņēmumu Laux, kas izveidots Dikļu pusē, atgriežoties Latvijā pēc padsmit Anglijā pavadītiem gadiem. Meditatīvu noskaņu nodarbībai, kas risinājās Ungurpils ezera krastā (salas gan šoreiz garām nepeldēja), piešķīra Aigara Feldmaņa spēlētā gonga skaņas. M. Andersone par šo nodarbību piebilda, ka pozitīvu sajūtu radīšana arī ir veids, kā uzrunāt pieaugušos mācīties, iziet cilvēkos, socializēties.
Pārpārēm pozitīvu emociju visiem tika Staicelē. Vispirms Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane pastāstīja par pilsētu, arī tās neparasto vēsturi un tad visi devās uz Lībiešu muzeju Pivālind, kur sarunas ritēja ar tā vadītāju Indru Jaunzemi – gan par muzeja piedāvātajām izglītības programmām, gan pasākumiem. Un – ak! – kā senajā guļbūvē pie saimes galda garšoja bukstiņputra. Starp citu, kopā ar saceptu gaļiņu sanāk sātīgs pamatēdiens, savukārt ar ievārījumu – deserts. Kārtīgi paēduši viesi devās pāri Lielajai ielai uz Audēju namiņu un Mākslinieku šķūni (izstāžu zāli). Turpat pagalmā, skatoties uz ūdensrozēm dīķī, malkojot tēju vai kafiju, visi varēja noklausoties M. Andersones neparasto prezentāciju par pieaugušo izglītības aktualitātēm mūsu novadā un atslēgas vārdiem šajā jomā. Viņa kā pirmo uzsvēra sadzirdēt – cilvēku vajadzības un vēlmes, iespējas… Tikpat svarīgi iedrošināt, atbalstīt, sadarboties. Par sadarbību citu pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori atsaucās, ka būtiski ir arī viņu pašu kontakti un savstarpējais atbalsts, padoms. Izskanēja arī visnotaļ konkrētas idejas, piemēram, rīkojot dažādas mācības, nedalīt, ka tās domātas noteiktai vecuma grupai vai tieši sievietēm, vairāk piedāvāt nodarbības, kas vieno paaudzes.
Dienas noslēgumā visi devās uz Salacgrīvu, kur Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centrā tikās ar tā vadītāju Intu Somu. Viņa īsā laika sprīdī paguva gan pastāstīt par Latvijā izveidotajiem dabas centriem un to piedāvājumu, izglītojošām aktivitātēm, pasākumiem un pārgājieniem, gan pašus semināra dalībniekus iesaistīt radošā grupu darbā (piemēram, viens no uzdevumiem bija atšķirt dabai draudzīgus un nedraudzīgus šķidrumus, ja zināms to nosaukums un ķīmiskais sastāvs).
Sakot paldies I. Somai un atvadoties, IZM pārstāve L. I. Peniga jau uzreiz pieteica, ka noteikti plānos kādu pieaugušo izglītības koordinatoru tiešsaistes tikšanos ar Salacgrīvas dabas centra ļaudīm, lai detalizētāk iepazītu tā piedāvājumu, jau vienotos par konkrētāku sadarbību.
Bija jaušams, ka katram no ciemiņiem pēc mūsu novada apmeklējuma tikusi kāda ideja, pārdomas. Par bagātīgo programmu visi sacīja paldies Limbažu novada Izglītības pārvaldei un jo īpaši M. Andersonei. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos Ilze Onzule atzina, ka, pateicoties Erasmus+ projektam, izveidojies pašvaldību koordinatoru tīklojums, viens otru iepazinuši. – Cits no cita gūstam idejas. Jau būts Ventspilī, Krāslavā, Siguldā, esam uzņēmuši kolēģus Daugavpilī. Zinu, ka iecerēts apmeklēt Ludzu. I. Onzule sacīja, ka mūspusē viņu vairāk interesējusi muzeju izglītības programmas. Taču lielākā problēma visur – kā uzrunāt, motivēt tos iedzīvotājus, kuri nav pieraduši mācīties.
Erasmus+ projekta vadītāja L. I. Peniga uzsvēra, ka šāda pieaugušo izglītības koordinatoru tīklojuma veidošana Latvijā sākusies 2020. gadā, aicinot pašvaldībās deleģēt speciālistus šim darbam. Prieks, ka pašvaldības atsaukušās un tagad arī tajās jau ir savi tīklojumi, kas palīdz sasniegt iedzīvotājus. Var teikt, ka šai pieejai līdzīgas nav visā Eiropā. – Mācoties un sadarbojoties, mēs kļūstam stiprāki, – atgādināja L. I. Peniga. Par dažādu projektu piedāvājumiem, ko var (un vajadzētu) izmantot ikvienam, iespējams uzzināt vienotajā platformā stars.gov.lv. Tāpat tur var atrast informāciju par pašvaldību kontaktpersonām un karjeras konsultantiem.
Lailas PAEGLES teksts un foto
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības publikācijas par notikušo semināru Limbažu novadā:
https://rezekne.lv/2025/10/inovativas-macibu-metodes-pieauguso-izglitiba/
http://www.rezeknesip.lv/inovativas-macibu-metodes-pieauguso-izglitiba/
