Limbažu novada Galvenajā bibliotēkā (LNGB) norisinājās novada pieaugušo izglītības tīklojuma pasākums. Izglītības pārvaldes metodiķe Maija Andersone atkal pulcēja kopā ļaudis, kuri saistīti ar mūžizglītību, tātad dažādu pašvaldības iestāžu, arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Sākot jauno sezonu, metodiķe sacīja, ka prieks visus satikt un kopā jācenšas tīklojumu padarīt vēl efektīvāku, lai ieguvēji būtu visi – bibliotekāri, pedagogi, senioru organizācijas, sociālie darbinieki… Lai ieguvēji būtu iedzīvotāji – ikviens no mums. Katram pasākuma dalībniekam M. Andersone pasniedza arī saldu dāvaniņu – konfekti ar Limbažu novada apņēmīgo saukli IR!.
Digitālās prasmes, senioru skola, mācību grupas…
Pasākuma pirmajā daļā tika runāts par pieaugušo iespējām mācīties, iesaistīties dažādos projektos. Arī mūsu novads piedalās Atveseļošanas fonda projektā Sabiedrības digitālo prasmju attīstība, kurā ikviens iedzīvotājs, sākot no 16 gadu vecuma, bez maksas var apgūt digitālās pašapkalpošanās prasmes. Pie mums mācības sākās maijā, un viss projekts turpināsies līdz 2026. gada martam. Ar grupām strādās pieci mentori: Džūlija Sniķere, Liene Čečiņa, Raivis Lauris Litvins, Inguna Zukure un M. Andersone.
Vairāk par šo projektu pastāstīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Arita Viziņa, uzsverot, ka nereti šķiet – mēs internetā visu zinām un protam, taču izrādās – nemākam tikt galā ar ikdienišķām lietām. Un grūtības tas sagādā arī jauniešiem, kuri, liekas, dzīvo digitālajā pasaulē. Šis projekts māca lietot e-parakstu, internetā nomaksāt rēķinus, sazināties ar oficiālām iestādēm un arī saviem draugiem, tuviniekiem, iepirkties interneta veikalos, pasargāt sevi no interneta krāpniekiem… Projekts piedāvā apgūt trīs dažādas sarežģītības līmeņus. Katra no programmām ir astoņas akadēmiskas stundas. Mācības tiek piedāvātas trīs veidos: klātienē, arī attālināti tiešsaistē ar pasniedzēju vai pašmācības ceļā.
M. Andersone, kura mūsu novadā ir šī projekta koordinatore, informēja par paveikto un turpmāko piedāvājumu. Limbažos jau apmācītas 10 grupas, Salacgrīvā piecas, Staicelē četras, Tūjā, Alojā un Katvaros – pa trim, bet Ainažos un Korģenē – divas. Jāpiebilst, ka cilvēks, kurš pēc testa izpildīšanas iekļauts pa[1]mata prasmju grupā, to pabeidzot, var pilnveidoties nākamajā līmenī. Mācības lielākoties notiek skolās vai bibliotēkās. Septembrī jau saplānoti datumi, kad sanāks grupas Limbažos, Alojā, Salacgrīvā un Liepupē. Vēl domāts par mācībām Viļķenē, Pālē un Umurgā. Paredzētie nodarbību laiki un informācija par pieteikšanos atrodama novada mājaslapā, tāpat interesenti var sazināties ar M. Andersoni (tel. 28373168). Liepupes pamatskolas direktore Arta Rubeze rosināja, ka ziņas par piedāvājumiem varētu tikt ievietotas arī iedzīvotāju grupu lapās sociālajos tīklos. Tāpat vajadzētu citam citu paskubināt, ieteikt izmantot šo bezmaksas iespēju.
M. Andersone rosināja visus papētīt arī ļoti plašo piedāvājumu programmā Atbalsts virzībā uz profesionālo izaugsmi. Ar to var iepazīties mājaslapā stars.gov.lv. Šis projekts turpināsies līdz 2029. gadam un paredzēts nodarbinātajiem (arī strādājošiem pensionāriem), kuri vēlas apgūt, piemēram, kādu papildu arodu, mainīt profesiju. 90–95% no mācību maksas sedz Eiropas fondi. Kursi notiek dažādās Latvijas vietās, atšķiras arī mācību ilgums. Tāpat tiek piedāvāta iespēja pieteikties uz karjeras konsultāciju. Mūsu novadā šādas konsultācijas sniegs Ieva Ratniece un Kristīne Ozoliņa. Pasākuma dalībnieki taujāja, vai joprojām praktiķis, kurš ilgus gadus strādājis kādā nozarē, var pieteikties uz kvalifikācijas eksāmenu, lai iegūtu oficiālu dokumentu – apliecinājumu savām prasmēm. Jā, arī šāda iespēja joprojām tiek piedāvāta.
Izglītības pārvaldes metodiķe atgādināja arī par novada dažādās vietās (Salacgrīvā, Korģenē, Ozolmuižā, Ungurpilī, Staicelē) notikušajām pieaugušo izglītības dienām, saistītām ar finanšu pratību, zaļo dzīvesveidu, radošām nodarbībām. Līdz decembrim iecerētas vēl četras tādas reizes. Vien jautājums – kur iedzīvotāji tādus pasākumus vēlētos? Pērn kā pilotprojekts novadā bija Senioru skola, kas interesentus reizi mēnesī pulcēja LNGB. Dažreiz sanāca pat pussimts cilvēku. Eksperiments izdevās, un atsauksmes ir pozitīvas! Jaunajā sezonā pirmā tikšanās būs bibliotēkā 25. septembrī pulksten 15. Taču turpmāk pasākumi notiks dažādās novada vietās un interesentus tur aizvizinās īpašs autobuss. – Pirmajā sanākšanas reizē pārrunāsim arī tēmas, kas cilvēkus varētu saistīt, – sacīja M. Andersone. Līdztekus Senioru skolai viņa iecerējusi rīkot nelielas mācību grupas par finanšu pratību, medijpratību, kritisko domāšanu, ideju ģenerēšanu… Uz domām par šādu grupu nepieciešamību rosinājis kāds kungs Ozolmuižā – seniors, kurš labprāt citiem izlīdzētu, aizvestu ar auto pie ārsta vai vēl kaut kur, taču gribētu visu nokārtot oficiāli. Kā to izdarīt? Kam prasīt padomu?
Apmeklētājiem bija arī ieteikumi par apzīmējumu Senioru skola. Piecdesmitgadīgām, ziedošām dāmām tas īsti nepiestāv. Varbūt saukt par dzīvesgudro, viedo, uzdrīkstēšanās vai izaicinājumu skolu?
Limbažu novada pašvaldība iesaistījusies arī valstī īstenotajā atbalsta programmā Neformālās izglītības pasākumi, tostarp latviešu valodas apguve, Ukrainas bērniem un jauniešiem. Ziņa par to rosinājusi limbažnieci Mariju Vanku – ukrainieti, kura šeit dzīvo jau 51 gadu, palīdzēt tautiešiem, kuri mūspusē glābjas no kara. – Viņiem nav viegli iedzīvoties, turklāt latviešu valodu vieglāk ir apgūt sarunās, tiekoties, – sacīja Marijas kundze. Šobrīd šādas tikšanās jau notiek Lādezera skolā. – Ļoti gribētos saaicināt uz kopīgu sarīkojumu ukraiņus no visa novada. Dot prieku ar dziesmām, dejām.
Iedvesmas stunda ar Jāni Viegliņu
Pieaugušo izglītības tīklojuma pasākuma otrā daļa bija nodēvēta par iedvesmas stundu (tāda tā tiešām bija!) ar Jāni Viegliņu. Viņš ir skolotājs un biznesa treneris, Pārdošanas skolas dibinātājs ar maģistra grādu biznesa un organizāciju vadībā, Latvijas Universitātes doktorants izglītības vadībā.
Saruna Limbažos bija par komunikāciju un vārdu izvēli. Visi zinām, ka vārdi spēj spēcināt un celt spārnos, iedvesmot, bet var arī sāpināt un salauzt. – Iespaidu uz apkārtējiem mēs atstājam ar savu ķermeni, apģērbu, žestiem, stāju un vārdiem, kurus izvēlamies teikt, arī enerģētisko pavadījumu tiem, intonāciju, – it kā zināmas lietas atgādināja lektors, kurš pats prasmīgi komunicēja ar auditoriju, iesaistīja klausītājus sarunā. Sākumā likās smieklīgi, bet vēlāk raisījās nopietnas pārdomas, kad viesis sacīja, ka latvieši bieži nopūšas un ļoti iecienījuši vārdus ar priedēkli ne, tāpat izteicienus ar negatīvu nokrāsu. Nevar nepiekrist; grūti nepiekrist; nav slikts piedāvājums; neko sliktu tajā neredzu… Paga, vai sliktais bija jāmeklē? Atbildot uz kādu piedāvājumu, sakām – pamēģināsim, varbūt. Tādējādi jau pieļaujam iespēju, ka drīzāk neizdosies. Tā mēs sevi kodējam neveiksmei, nevis panākumiem. Cik bieži sakām viens otram komplimentus? Diemžēl reti. Taču labie vārdi, kurus sakām citiem, pozitīvi uzlādē arī mūs pašus. Katrs vārds ir ceļamaize vai nu uz panākumiem un priecīgu ikdienu, vai nomāktību un depresiju. Turklāt pasaule tomēr mīl dzīvespriecīgus cilvēkus. Interesanta bija praktiskā darbošanās, lokot papīra lapu, tikai klausoties J. Viegliņa norādēs, kas jādara. Pēc tam locīšanu ar vārdiem vadīja brīvprātīgie asistenti. Visi dzirdējām vienu un to pašu, taču rezultāts pat ļoti atšķīrās. Tātad runātājam jāprot vajadzīgo pateikt tā, lai klausītājs vispār viņu sadzirdētu, precīzi saprastu, kas jādara, un to precīzi izdarītu. – Ja mūs saprot un uztver pozitīvi, dzīve tomēr ir vieglāka, – savu uzvārdu apspēlēja viesis un visiem atgādināja par mājasdarbu – katru dienu apkārtējiem pateikt vismaz trīs (piecus vai desmit) komplimentus.
Laila PAEGLE