Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs CEDEFOP prognozē, ka līdz pat 2035. gadam nodarbinātība Latvijā pieaugs, bet temps būs lēns. Statistika liecina, ka arī līdz šim brīdim kopš 2015. gada nodarbinātība ir pieaugusi lēni, salīdzinot ar vidējo ES-27 (izņemot COVID-19 pandēmijas gadus 2019.-2020. gadā, kad nodarbinātība Latvijā nokritās zemāk nekā vidēji ES-27).[1]
Attiecībā uz nodarbinātības prognozi CEDEFOP prognozē, ka laika posmā 2020.-2035. gads pieejamais darbaspēks Latvijā samazināsies tikai nedaudz vairāk nekā 1%. Salīdzinājumam pēdējos 15 gadus darbaspēks ir samazinājies par 10%. Savukārt ES-27 kopējais darbaspēks laika posmā no 2020. līdz 2035. gadam pieaugs gandrīz par 10%. Nodarbinātības līmenis Latvijā laika posmā 2020.-2035. gads palielināsies par 6 procentpunktiem iepretim 4 procentpunktiem visā ES. Turklāt nodarbinātības līmenis palielināsies visās vecuma grupās. Taču iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25-64 gadi turpinās samazināties, iezīmējot skaudras nākotnes perspektīvas darba tirgū, kas pakāpeniski novecos. Arī dzimumu griezumā ir novērojamas atšķirības, sieviešu nodarbinātības līmenis pieaugs straujāk nekā vīriešu nodarbinātības līmenis, taču tas ir skaidrojams ar zemāku “starta” pozīciju sievietēm. 2035.gadā visaugstākais pieejamais sieviešu darbaspēks būs vecuma grupā 60-64 un 45-49 gadi, turpretī vīriešu darbaspēks visvairāk būs pieejams vecuma grupā 45-49 gadi.
Analizējot nodarbinātības tendences nozaru griezumā, visstraujākais nodarbinātības pieaugums ir sagaidāms būvniecības nozarē, taču ne visu periodu. Lielāks izrāviens sagaidāms 2023-2030. gados, savukārt 2030.-2035. gada jau būs novērojams nodarbinātības kritums būvniecības nozarē. Arī ražošanas nozarē ir sagaidāms nodarbinātības pieaugums, taču lielākais kritums sagaidāms, kā jau iepriekš minēts, būvniecības nozarē un komunālo pakalpojumu nozarē. Prognozes gan nav viennozīmīgas, skatot tās apakšnozaru grupās. Tiek prognozēts, ka nodarbinātība pieaugs tādā komunālo pakalpojumu apakšnozarē kā elektrības pakalpojumi, savukārt ārpus industriālajām nozarēm nodarbinātība turpinās samazināties lauksaimniecības nozarē. Farmācijā ir sagaidāms nodarbinātības pieaugums – vairāk nekā 1% gadā laika posmā 2023.-2035. gads, pārtikas nozare piedzīvos kritumu 3% apmērā katru gadu tajā pašā laika periodā. Vēl divas nozares, kuras piedzīvos darbaspēka pieaugumu un ir vērts pieminēt, ir noliktavu un pasta pakalpojumu nozare, izmitināšanas un ēdināšanas nozare. Jāpiemin arī valsts pārvaldes un drošības nozare, izglītība, kur arī sagaidāms nodarbinātības kritums. IT nozare un ar to saistītās nozares turpinās audzēt spēkus un stabili pieaugs (1% gadā laika posmā 2023.-2035. gads). CEDEFOP veic prognozi, pamatojoties uz tādiem datiem kā sagaidāmais vakanču skaits nodarbinātības grupā, ko rēķina, summējot nodarbinātības izmaiņas un darbinieku aizvietošanas vajadzības.
Vērtējot sagaidāmo vakanču skaitu, tiek ņemti vērā tādi dati kā no jauna radīto darbavietu/ darbu skaits un darbinieku skaits, kuri nepieciešami, lai aizvietotu esošos darbiniekus. Lielas iespējas atrast darbu būs augsti kvalificētiem darbiniekiem, ne-manuālā darba veicējiem. Tas attiecas uz uzņēmējdarbības speciālistiem, augsta līmeņa vadītājiem, likumdevējiem, zinātnē nodarbinātajiem, inženieriem utt., kuri būs nepieciešami gan no jauna radītās profesijās, gan aizvietojot esošos darbiniekus. Savukārt būvniecības nozarē, ražošanas un transporta nozarēs darbinieki galvenokārt būs nepieciešami, lai aizvietotu esošās darba vietas. Darbinieki strauji mainās arī tādā profesijā kā autovadītāji un mobilo iekārto operatori, līdz ar to arī šajās profesijās ir sagaidāms liels pieprasījums augstas kadru mainības dēļ.
Analizējot detalizētāk, katrai profesijai ir savi pieprasījuma iemesli. Kopumā CEDEFOP ieskatā Latvijas darba tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Piemēram, uzņēmējdarbības speciālisti un citi profesionāļi piedzīvos 9% pieaugumu pārskata periodā. Tas ir saistīts ar uzņēmējdarbības ekspansiju un nepieciešamību pēc jaunām darba vietām. Pieprasījums pēc zinātnes darbiniekiem un inženieriem pieaugs par 44% (no 21 000 līdz 30 000). Tas viss ir arī saistīts ar pāreju uz pakalpojumu orientētu ekonomiku. Pieprasījums pēc augsta līmeņa vadītājiem pieaugs par 11%.
No visām darba vietām (vakancēm) 52% gadījumos 2022.-2035. gadā būs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, kas mazāk nekā vidēji ES-27 (60%). Interesanti, ka ES-27 vakances pēc zemu kvalificētiem darbiniekiem būs 0%, tikmēr Latvijā tie būs 5% no visām vakancēm. Sagaidāms, ka augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars sasniegs 46%, turpretī darbinieku īpatsvars ar zemām prasmēm un kvalifikāciju 2035. gadā samazināsies līdz pat 6%, savukārt darbinieku īpatsvars ar vidējām prasmēm un kvalifikāciju saglabāsies stabils. Tie ir labāki radītāji nekā ES-27, jo zemu kvalificēto darbinieku īpatsvars 2035. gadā ES veidos 10%, pašlaik, 2025. gadā, tie ir 15%.
Analizējot profesijas divu zīmju pakāpē (profesiju klasifikatorā), starp augsti kvalificētām manuālām profesijām lielākais darbinieku trūkums ir sagaidāms montētājiem, kuriem novērojams arī būtisks nodarbinātības pieaugums. Darbinieku iztrūkums Latvijā ir arī attiecībā uz kvalificētiem darbiniekiem lauksaimniecībā.
Avots:
CEDEFOP, Latvia - 2025 Skills forecast, 2025. Pieejams šeit: https://www.cedefop.europa.eu/en/country-reports/latvia-2025-skills-forecast
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
[1] - Latvia - 2025 Skills forecast, pieejams šeit: https://www.cedefop.europa.eu/en/country-reports/latvia-2025-skills-forecast