Seminārā “Pieaugušo izglītība un kvalitāte”, kas septembra sākumā notika Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tika apkopoti divu gadu darba rezultāti IZM Erasmus+ projektā “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā”.

Viens no projekta uzdevumiem bija izstrādāt pieaugušo izglītības atbalsta un kvalitātes modeli, par kuru seminārā runāja IZM Izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere. B.Bašķere norādīja, ka šogad darbu sākusi pieaugušo izglītības pārvaldības padome, kurā pārstāvētās visas ar šo nozari saistītās ministrijas, kā arī valsts un nevalstiskās organizācijas. Kā nākotnē risināmu uzdevumu B.Bašķere nosauca vajadzību izstrādāt izglītības programmu un standartus, pēc kuriem sagatavot augsti kvalificētus pieaugušo izglītotājus, tā dēvētajiem andragogiem.

Viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem skāra pieaugušo izglītotāju kvalifikāciju un kritērijus, pēc kuriem būtu jāvērtē neformālās izglītības kvalitāte. Projekta laikā tika izzināts gan ar pieaugušo izglītību saistītu nevalstisko organizāciju (piemēram, Pieaugušo izglītības apvienības) un mācību iestāžu, gan konkrētu nozares profesionāļu viedoklis. Tāpat tika izstrādāti ieteikumi neformālās izglītības kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem, par ko runāja projekta vadītāja Silvija Kārkliņa un Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājas vietniece Andra Šēnberga. Daiga Rubene no Cēsu Pieaugušo izglītības centra akcentēja gan vajadzību pēc publiska, viegli pieejama rīka, kas ļautu andragogiem novērtēt sava darba kvalitāti, gan brīdināja no pārliekas pieaugušo neformālās izglītības standartizēšanas, kas apgrūtinātu ne tikai pasniedzēju darbu, bet arī pieaugušo piekļuvi dažādām izglītības programmām.

Projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā” ietvaros tika realizēts arī pilotprojekts, kurā vienpadsmit pieaugušajiem bija iespēja novērtēt savas pieredzes ceļā gūtās zināšanas un kārtot eksāmenus, lai saņemtu profesionālās kvalifikācijas dokumentu. Par secinājumiem, izvērtējot validācijas pilotprojektu, stāstīja IZM vecākā eksperte Inese Stūre.

Par Ziemeļvalstu pieredzi, organizējot pieaugušo izglītību un sadarbojoties kaimiņvalstīm, runāja Ziemeļvalstu pieaugušo izglītības tīkla vadītāja Antra Karlsena.

Seminārā uzstājās arī pārstāvji no valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kuras līdztekus Izglītības un zinātnes ministrijai realizē pieaugušo izglītību Latvijā. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Ilona Kiukucāne dalījās pieredzē, organizējot koleģiālo mācīšanos grupās, Labklājības ministrijas departamenta direktors Imants Lipskis komentēja pieaugušo izglītības aktualitātes saistībā ar darba tirgus pieprasījumu, bet Rīgas plānošanas reģiona nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš iepazīstināja ar Rīgas metropoles areāla attīstības perspektīvām.

Semināra noslēgumā vairākas uzstāšanās bija veltītas EPALE – Eiropas Savienības pieaugušo izglītības elektroniskās platformas - attīstībai Latvijā, kā arī IZM Erasmus+ projektu turpmākajām perspektīvām.

Seminārs “Pieaugušo izglītība un kvalitāte” notika IZM Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā” ietvaros.

Semināra programma (.pdf)

Pieaugušo izglītība un kvalitāte (.pdf)

Ziemeļvalstu pieaugušo izglītības tīkls (.pdf)

Atbalsts Profesionālās izglītības kompetenču centriem pieaugušo izglītības piedāvājuma organizēšanā (.pdf)

Rīgas metropoles areāla attīstības perspektīvas (.pdf)

Pieaugušo neformālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aspekti (.pdf)

Darba tirgus aktualitātes un pieaugušo izglītība (.pdf)

Pieaugušo izglītības kvalitātes nodrošināšanas atbalsta modelis (.pdf)

Ieteikumi uz kompetencēm balstīta pieaugušo neformālās izglītības piedāvājuma veidošanai (atbilstoši Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai) (.pdf)

EPALE – Eiropas virtuālā platforma pieaugušo izglītībai (.pdf)