Otrdien, 31. martā, Ministru kabinets pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā pilnīgai institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanai visās valsts augstskolās un koledžās 2027. gadā. Modelis nodrošinās vienotu un caurskatāmu pieeju valsts augstskolu un koledžu finansēšanā, tādejādi nodrošinot lielāku augstskolu autonomiju un mazinot administratīvo slogu.
Pakāpeniski, veicot augstākās izglītības sistēmas pāreju uz jaunu un uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli, tiek stiprināta augstākās izglītības kvalitāte un veicināta institūciju atbildība par sasniedzamajiem rezultātiem. Ieviestās pārejas mērķis ir ne tikai nodrošināt studiju vietu sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, bet arī īpaši vērtēt absolventu nodarbinātību Latvijā kvalificētos amatos, tādējādi nodrošinot augstākās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un valsts prioritātēm.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders: “Mēs modernizējam augstākās izglītības finansēšanu, tajā skaitā , lai mazinātu birokrātiju un virzītos prom no liekas procesu kontroles uz skaidru orientāciju uz rezultātiem un stratēģisku valsts pasūtījumu. Mērķis ir celt augstākās izglītības kvalitāti, stiprināt augstskolu autonomiju un sasaistīt augstāko izglītību ar Latvijas tautsaimniecības attīstību.”
Izmēģinājuma projekts šajā jomā tika uzsākts 2024. gada nogalē. Tas attiecās tikai uz daļu valsts augstskolu (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Vidzemes Augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija). Paredzēts, ka no 2027. gada visām augstskolām finansējums tiks piešķirts par rezultātu, nevis procesu jeb valsts noteiktu budžeta vietu skaitu, kā tas bijis līdz šim.
Sasniedzamie rezultāti augstskolām būs: sagatavoto speciālistu skaits atbilstoši augstskolas stratēģiskajai specializācijai (piemēram, pedagogi, STEAM, veselības aprūpes speciālisti), pētniecībā nodarbinātie maģistranti, doktoranti un doktora grādu ieguvēji, uzņemšanas rādītāji tautsaimniecībai pieprasītās jomās u.c. uzdevumi.
Līdz ar jaunā valsts augstskolu finansēšanas modeļa ieviešanu sagaidāmi vairāki ieguvumi gan studējošajiem un augstskolām, gan sabiedrībai kopumā, tostarp studiju pārtraukšanas gadījumu skaita samazināšanos un , vairāk speciālistu kritiskajās nozarēs, stiprinot pētniecību un inovācijas, kas paaugstinās Latvijas konkurētspēju ilgtermiņā.
Ar Ministru kabineta pieņemtajiem likumu grozījumiem “Grozījumi Augstskolu likumā”, “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” iespējams iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.