Ceturtdien, 23. oktobrī, Saeimā notika pirmās debates par paveikto un turpmāk iecerētajām darbībām latviešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Par paveikto un plānoto valsts valodas politikā ziņoja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka ikviens ir atbildīgs par latviešu valodas ilgtspēju un pastāvēšanu.
Saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī Ministru kabinetam turpmāk ik pēc diviem gadiem būs jāiesniedz Saeimai ziņojums par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Attiecīgi valodas debates tiek rīkotas mēnesī, kad tiek svinēta Valsts valodas diena.
"Mūsu valstī valodas politika nav tikai viena no daudzajām iekšpolitikas jomām, pie kā strādā pētnieki un valdības institūciju darbinieki. Mums visiem tā ir ikdiena – mūsu vēsture. Etnodemogrāfiskā un ģeopolitiskā situācija latviešu valodas ilgtspēju neļauj atstāt stihijas, nejaušības vai brīvā tirgus ziņā. Mēs esam atbildīgi par latviešu valodas ilgtspēju un pastāvēšanu," savā uzrunā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Pilna izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes uzruna pieejama ministrijas tīmekļvietnē.
Ministru kabineta deleģējumā izglītības un zinātnes ministre debašu laikā sniedza visaptverošu pārskatu par valsts valodas politikas īstenošanas rezultātiem, iesaistīto institūciju sadarbību, attīstības un rīcības virzieniem, kā arī turpmākajām iecerēm latviešu valodas stiprināšanai sabiedrībā, izglītībā, digitālajā vidē un diasporā.
Debatēs ministre D. Melbārde īpaši uzvēra valsts valodas lomas nostiprināšanos tiesiskajā izpratnē. Pēdējos gados Satversmes tiesas judikatūrā nostiprinājies princips, ka valsts valodas lietojums ir ne vien demokrātijas, bet arī valsts drošības jautājums. Tas ir būtisks pavērsiens tiesiskajā izpratnē par valodu, kas jāņem vērā turpmāk.
Tāpat debatēs ziņots par vienotas skolas jeb mācību tikai valsts valodā nozīmi. 2025./2026. mācību gads iezīmē noslēdzošo posmu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā. Kā secina Izglītības un zinātnes ministrija, pārejas uz mācībām valsts valodā rezultātā būtiski augusi izpratne par valsts valodas nozīmi sabiedrībā. Vienlaikus darbs nebeidzas un latviešu valodas nostiprināšanai vispārējā izglītībā jānodrošina konsekvents un sistēmisks atbalsts un resursi skolēniem, skolēnu vecākiem un izglītības iestāžu komandām.
Ministre uzsvēra arī sabiedrības iesaistes nozīmi latviešu valodas stiprināšanā, uzsverot, ka valsts valodas pastāvēšana un ilgtspēja ir mūsu ikkatra un sabiedrības kopējā atbildība. Latviešu valodas noturībai nepieciešams veicināt valsts valodas lietojumu visās dzīves jomās – mājās, skolā, darbā, publiskajā telpā un diasporā.
Debatēs iezīmēti arī nākamā valsts valodas politikas īstenošanas perioda rīcības virzieni un darba uzdevumi, tostarp, bet ne tikai:
- Darbs pie starpnozaru normatīvo aktu pilnveides;
- Mācību valsts valodā konsekventa īstenošana;
- Kvalitatīvas iespējas latviešu valodas kā svešvalodas apguvei Latvijā, ārvalstīs un diasporā;
- Latviešu valodas nozīmes stiprināšana digitālajā vidē;
- Atbalsts latviešu valodas attīstībai un lībiešu valodas revitalizācijai;
- Pozitīvas lingvistiskās attieksmes un uzvedības, kā arī valstiskas pašapziņas stiprināšana.
Ziņojuma Saeimai sagatavošanā tika iesaistītas valsts valodas politikas īstenotājas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija un šo ministriju padotības iestādes. Paredzēts, ka nākamais ziņojums tiks sagatavots 2027. gadā.
Ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.” iespējams iepazīties ministrijas tīmekļvietnē.