Piektdien, 29. maijā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Jānis Paiders pārstāvēja Latviju Eiropas Savienības Konkurētspējas padomē Briselē. Sanāksmē ES dalībvalstis diskutēja par pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” ieviešanas jautājumiem pēc 2027.gada, pieņēma Padomes ieteikumu par zinātnes diplomātijas satvaru un apsprieda kosmosa nozares attīstību Eiropas Savienībā.
“Liela daļa Latvijas pētījumu – jaunu medicīnas risinājumu, tehnoloģiju un produktu izstrāde top, izmantojot ES finansējumu. Latvijas institūcijas pašreizējās programmas “Apvārsnis Eiropa” konkursos piesaistījušas atbalstu gandrīz 120 miljonu eiro apmērā, kas Latvijai nozīmē darbavietas, zināšanas un ekonomisko vērtību. Ir būtiski nodrošināt šī finansējuma nepārtrauktību un pieejamību,” uzsver IZM valsts sekretārs Jānis Paiders.
Ņemot vērā aktuālos notikumus un drošības apdraudējumus, sanāksmē priekšplānā izvirzījās jautājums par drošības pētniecības un divējāda pielietojuma tehnoloģiju atbalstu nākamajā ES pētniecības programmā. Sanāksmes laikā Baltijas valstis un Polija aicināja arī steidzami stiprināt ES kosmosa programmas satelītnavigācijas sistēmas Galileo noturību pret radiofrekvenču traucējumiem.
Baltijas valstu delegācijas pauda solidaritāti Rumānijai saistībā ar naktī no 28. uz 29. maiju notikušo incidentu, kurā bezpilota lidaparāts ietriecās daudzstāvu dzīvojamā ēkā. Mērķtiecīgi pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas (PNT) signālu traucējumi rada būtiskus drošības riskus, tostarp iespēju tīši novirzīt bruņotus bezpilota lidaparātus uz ES dalībvalstu teritoriju. Navigācijas signālu traucējumi apdraud arī citus kritiski svarīgus sektorus, tostarp civilo aviāciju.
Papildu aktuālajiem drošības jautājumiem, padome pievērsās arī jautājumam par desmito ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2028.-2034. gadam, ko Eiropas Komisija ierosinājusi veidot ar 175 miljardu eiro budžetu, kā daļu no nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas. Programmas nosacījumi arī noteiks to, cik pieejams ES pētniecības atbalsts būs Latvijas zinātniekiem un uzņēmumiem turpmākajos gados. Latvija iestājās par to, ka jāturpina dalības paplašināšanas instruments: ES finansējums, kas paredzēts valstīm, kuras piesaista mazāk ES pētniecības līdzekļu, tostarp Latvijai. Tāpat Latvija norādīja uz nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, lai zinātnes rezultāti pārtaptu reālos produktos un pakalpojumos. Plašāka informācija par sanāksmi un tās darba kārtību pieejama ES Padomes tīmekļvietnē. Informācija par programmu “Apvārsnis Eiropa” pieejama šeit.