Latvijas zinātnes un inovāciju kopiena gatavojas nākamajam attīstības posmam Eiropas Pētniecības telpā. Rīgā notikušajā seminārā piedalījās augstskolu, zinātnisko institūciju, privātā sektora un valsts pārvaldes pārstāvji, lai diskutētu par to, kā Latvija var pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko sniegs nākamā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma "Apvārsnis Eiropa 2028. - 2034. gadam".
Semināru atklāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka Latvijai ir jāizmanto jaunās iespējas, lai stiprinātu gan akadēmisko vidi, gan uzņēmējdarbības konkurētspēju. Ar līdzšinējām sekmēm un izaicinājumiem iepazīstināja Dr. sc. ing. Jūlija Asmuss, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) "Apvārsnis Eiropa" Nacionālā kontaktpunkta vadītāja, savukārt ar plānotajām izmaiņām jaunajā programmas periodā dalījās Aleksandrs M. Blūms, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES padomnieks pētniecības un kosmosa jautājumos.
"Programmas nākamajam periodam paredzēts ambiciozs budžets, tomēr pastāv izaicinājumi sadarbībā balstītu pētniecības projektu īstenošanā," komentē Aleksandrs M. Blūms
Atslēgas līdzņemšanai
- Pieaug Latvijas aktivitāte programmā "Apvārsnis Eiropa", proti, palielinās dalībnieku skaits un finansēto projektu apjoms, Eiropas Pētniecības padomes (ERC) un Marijas Sklodovskas-Kirī aktivitātēs (MSCA).
- Nākamajā periodā paredzēts būtisks finansējuma pieaugums zinātnes izcilībai, inovācijām un sabiedrības izaicinājumu risināšanai. Eiropas pētniecības un inovāciju pamatprogrammas ietvarā kopējais budžets sasniegs 175 miljardus eiro, kas atsevišķos pīlāros ir par 50% līdz 190 % vairāk.
- Dalības paplašināšanas instruments turpinās pastāvēt. Tā saucamās “Widening” valstis varētu tikt sadalītas divās grupās ar atšķirīgu piekļuvi dalības paplašināšanas instrumenta sadaļām. Latvija turpinās kvalificēties "Teaming", "Twinning", u.c. kapacitātes stiprināšanas instrumentiem.
- Valsts atbalsts dalībai programmā. LZP turpinās nodrošināt atbalsta rīkus projektu sagatavošanai, tostarp finansējumu koordinatoriem un partneriem, kā arī projektu iepriekšējās izvērtēšanas iespējas.
Seminārs iezīmēja, ka Latvijai paveras reālas iespējas kļūt par aktīvu un konkurētspējīgu dalībnieci nākamajā ES pētniecības un inovāciju programmā, kas noteiks zinātnes attīstību līdz 2034. gadam.
Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību turpmākajos gados veidot mērķtiecīgu un stratēģisku pieeju Latvijas dalībai šajās programmās, stiprinot zinātnes kapacitāti, starptautisko sadarbību un spēju radīt risinājumus sabiedrības vajadzībām.
- Semināra videoieraksts ir pieejams tiešsaistē.
Prezentācijas:
Klātienes pasākums tika rīkots IZM administrētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.