27.augustā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) OECD Izglītības un prasmju direktorāta politikas analītiķis Marko Kols (Marco Cools) iepazīstināja Latvijas izglītības politikas veidotājus ar starptautisko ekspertu apkopotajām OECD rekomendācijām, kas tiks izmantotas darbā pie Latvijas nacionālā vērtēšanas ietvara pilnveides.
OECD rekomendācijas tapušas, analizējot izglītības politikas dokumentus, pašreizējo valsts pārbaudes darbu vērtēšanas praksi visos vidējās izglītības līmeņos, kā arī diskutējot ar Latvijas izglītības ekspertiem un gūstot atgriezenisko saiti kopīgos darbsemināros.
Dienas pirmajā pusē ar OECD rekomendācijām tika iepazīstināta izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, IZM valsts sekretārs Jānis Paiders, IZM parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa, IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols, IZM politikas koordinācijas departamenta direktore Laura Treimane, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Inta Ozola, projekta “Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai” komandas vadītāja Inese Vilciņa un ministres padomniece valsts valodas un izglītības satura jautājumos Vineta Skujiņa.
Dienas otrajā pusē risinājās Marko Kola un – attālināti – starptautisko ekspertu grupas noslēdzošais kopīgais darbseminārs ar Latvijas izglītības politikas veidotājiem un projekta “Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai” vadošajiem speciālistiem. Darbsemināra laikā OECD izvērtējums un rekomendācijas tika pārrunātas un diskutētas detalizētāk.
OECD rekomendācijās akcentēti vairāki virzieni, kuros ieteikts attīstīt Latvijas nacionālo vērtēšanas sistēmu:
stiprināt 9. un 12. klases eksāmenu rezultātu salīdzināmību dažādos gados;
veidot saskaņotu un saprotamu skolēnu vērtēšanas sistēmu, kurā katram vērtēšanas veidam ir skaidrs mērķis;
stiprināt vērtēšanas rezultātu uzticamību, lai izmantotu datos balstītu lēmumu pieņemšanā;
panākt, lai vērtēšana arvien vairāk palīdzētu savlaicīgi pamanīt katra skolēna mācīšanās vajadzības un sniegt nepieciešamo atbalstu;
attīstīt digitālus un standartizētus vērtēšanas rīkus skolotāju ikdienas darbam
OECD ekspertu skatījumā Latvija pēdējos gados ir spērusi nozīmīgu soli, ieviešot 3. un 6. klases valsts līmeņa pamatpratību monitoringa darbus, kas ļauj iegūt uzticamus datus gan par izglītības situāciju pašvaldību un valsts līmenī, gan savlaicīgi (pirms pamatskolas gala eksāmeniem 9.klasē) identificēt katram skolēnam nepieciešamo atbalstu ikdienas mācībās skolu līmenī. OECD norāda, ka līdz šim Latvija, atšķirībā no daudzām citām OECD valstīm, salīdzinoši mazu nozīme piešķīrusi diagnosticējošai un formatīvajai vērtēšanai. Tāpēc izteikts pamudinājums veidot vērtēšanas modeli, kas ļauj izvairīties no pārmērīgas testēšanas un vērtēšanas dublēšanās.
Attiecībā uz centralizētajiem pamatskolas un vispārējās izglītības gala eksāmeniem, OECD rekomendācijas iesaka veidot modeli, kas garantē rezultātu salīdzināmību no gada uz gadu, kā arī izvērtēt, vai eksāmenu saturs un minimālie sliekšņi atbilst valsts izglītības standartā noteikto zināšanu un prasmju līmenim
OECD izstrādātajā dokumentā akcentēts, ka pārbaudes darbu vērtēšanas sistēmai jābūt ne tikai precīzai un salīdzināmai, bet arī praktiski noderīgai skolēniem, skolotājiem un izglītības politikas veidotājiem, nosakot skaidru un saprotamu mērķi katram pārbaudes darbam. Tāpat OECD eksperti uzsvēra, ka pārbaudes darbiem un to vērtēšanas sistēmai ir jāatbalsta mācību process un skolēnu izaugsme nevis jādarbojas kā kontroles instrumentam.
OECD ieteikumi ļauj ieraudzīt, kā pētījumos un starptautiskajā labajā praksē balstīti principi piemērojami tieši Latvijas izglītības situācijā, un tiks izmantoti, lai turpinātu izstrādāt izglītības nozares vajadzībām atbilstošu Latvijas vērtēšanas ietvaru, kas ir saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem katram skolēnam.
Rekomendācijas Latvijas nacionālā vērtēšanas ietvara pilnveidei OECD darba grupa izstrādāja ES Sociālā fonda Plus projekta “Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai” ietvaros.
Saite uz OECD izstrādātajām rekomendācijām “Izglītības politikas perspektīvas. Latvijas skolēnu vērtēšanas sistēmas stiprināšana”.
