Saeima ceturtdien, 14.maijā, pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas ievieš institucionālās finansēšanas modeli visās valsts augstskolās un koledžās. Jaunais modelis modernizē finansēšanas principus, tuvinot tos Ziemeļeiropas valstu labākajai praksei, kā arī veicina augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvāku resursu izmantošanu.
Izmaiņu mērķis ir pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, attīstot trīs pīlāru modeli un stiprinot tā atbilstību tautsaimniecības vajadzībām.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde: "Modernizējot augstākās izglītības finansēšanas modeli un pārejot uz rezultātos balstītu pieeju, mēs stiprinām augstākās izglītības kvalitāti un augstskolu atbildību par sasniedzamajiem rezultātiem. Mērķis ir nodrošināt ciešāku studiju sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, veicināt absolventu nodarbinātību kvalificētos amatos un panākt, lai augstākā izglītība sniegtu arvien lielāku ieguldījumu Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā."
Līdz šim finansēšanas sistēma lielā mērā balstījās uz valsts budžeta vietu aizpildīšanu. Tas rada nepietiekamus stimulus studiju kvalitātes uzlabošanai un ne vienmēr nodrošina augstus studiju pabeigšanas rādītājus vai tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Izmaiņas paredz pāreju uz rezultātos balstītu pieeju, lielāku uzsvaru liekot uz absolventu skaitu un kvalitāti, nevis uzņemto studentu skaitu.
Institucionālais finansējums augstskolām dos lielāku brīvību pašām izvēlēties efektīvākos risinājumus, lai sasniegtu noteiktos rezultātus.
Būtiska pārmaiņa ir deleģējums pašām augstskolām noteikt studiju vietu skaitu. Tas ļaus augstskolu padomēm elastīgāk un stratēģiskāk plānot uzņemšanu, koncentrējot resursus uz studējošajiem ar augstāku studiju pabeigšanas potenciālu un mazinot atbirumu.
Vienlaikus mainīta valsts un augstskolu sadarbības pieeja. Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietu skaitu, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar nozaru ministrijām slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu. Īpašs uzsvars tiks likts uz tautsaimniecībai nozīmīgām jomām, tostarp izglītību, veselības aprūpi un STEM, fokusējoties uz kvalificētiem absolventiem. Kārtību, kādā noteiks sagatavojamo speciālistu skaitu, noteiks Ministru kabinets.
Līdz šim studiju vietas tika iedalītas valsts finansētās un maksas studiju vietās. Turpmāk noteikts, ka studiju vietas ir vai nu no augstskolas līdzekļiem pilnībā vai daļēji finansētas, vai arī privātpersonu finansētas.
Augstākās izglītības nozarē līdz šim jau īstenotas vairākas būtiskas reformas, tostarp uzlabota augstskolu iekšējā pārvaldība, pilnveidota zinātnes finansēšana, ieviests jauns doktorantūras modelis, kā arī noteikta pāreja uz augstākās izglītības iestāžu institucionālo akreditāciju. Institucionālā finansēšana ir nākamais solis nozares attīstībā.
Jaunā pieeja jau izmēģināta pilotprojektā, kas uzsākts 2024.gada nogalē un aptver daļu valsts augstskolu. Tā rezultāti liecina par progresu ārējā finansējuma piesaistē, augstskolu stratēģiskās specializācijas stiprināšanā un jauno zinātnieku sagatavošanā, vienlaikus norādot, ka pilnīga ietekme būs vērtējama ilgtermiņā.
Saeima pieņēma arī saistītos grozījumus Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Jaunais institucionālās finansēšanas modelis tiks ieviests ar 2027.gadu.