Lai stiprinātu augstākās izglītības kvalitāti un novērstu augstākās izglītības sistēmas izmantošanu negodprātīgas ekonomiskās imigrācijas nolūkos, valdība otrdien, 8. septembrī, virzībai uz Saeimu apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Augstskolu likumā. Tie paredz pilnveidot trešo valstu studentu uzraudzības kārtību, kā arī precizēt augstskolu kvalitātes nodrošināšanas mehānismus.
"Latvija ir ieinteresēta piesaistīt motivētus un talantīgus ārvalstu studentus, kuri mērķtiecīgi izmanto studiju iespējas mūsu augstskolās. Vienlaikus mums ir jānodrošina, ka studiju process netiek izmantots kā instruments negodprātīgai ekonomiskajai imigrācijai. Piedāvātie grozījumi stiprina uzticēšanos Latvijas augstākās izglītības sistēmai un augstskolu atbildību par ārvalstu studentu uzraudzību," norāda Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
Lai nodrošinātu, ka uzturēšanās atļaujas studiju nolūkos tiek izmantotas atbilstoši to piešķiršanas mērķim, likumprojekts paredz noteikt skaidrākus kritērijus ārvalstu studentu dalībai studiju procesā. Augstskolām būs pienākums stingri uzraudzīt šo studentu studiju aktivitāti un savlaicīgi rīkoties gadījumos, kad students bez attaisnojoša iemesla nepiedalās studiju procesā vai nav sasniedzams piecas dienas.
Saskaņā ar grozījumiem augstskolai būs pienākums eksmatrikulēt trešo valstu studentu, kurš piecas dienas pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās studiju procesā un nav sasniedzams, vai arī mēneša laikā apmeklē mazāk nekā 80 procentus no paredzētajām lekcijām un nodarbībām. Vienlaikus regulējumā noteikti attaisnojoši apstākļi, tostarp akūti veselības traucējumi, traumas vai tuvinieka nāve, kurus studējošais var apliecināt ar attiecīgiem dokumentiem.
Tāpat likumprojektā paredzēti papildu kvalitātes nodrošināšanas pasākumi augstākās izglītības sistēmā. Grozījumi precizēs gadījumus, kuros iespējama studiju programmu licencēšanas atcelšana. Ar grozījumiem tiek precizēta procedūra un tiesiskā skaidrība gadījumos, kad Izglītības un zinātnes ministrs ar rīkojumu atceļ vai anulē augstskolas akreditāciju.
Jaunais regulējums paredz, ka Akadēmiskās informācijas centrs pēc IZM ierosinājuma varēs veikt augstskolu tipa ārpuskārtas izvērtējumu, savukārt Studiju kvalitātes komisijai būs noteikti skaidri lēmumu pieņemšanas mehānismi gadījumos, kad konstatētas būtiskas neatbilstības vai pieņemti lēmumi par augstskolas akreditācijas atcelšanu.
Grozījumi neradīs papildu administratīvo slogu augstskolām, jo lielākā daļa attiecīgo pienākumu jau izriet no spēkā esošā regulējuma un augstskolu pienākumiem kā ārvalstu studentu uzaicinātājiem. To mērķis ir stiprināt Latvijas augstākās izglītības sistēmas kvalitāti, reputāciju un starptautisko uzticamību, vienlaikus nodrošinot efektīvāku ārvalstu studentu uzraudzību un mazinot migrācijas riskus.
Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka 2025. gadā Latvijas augstskolās studēja 12 343 ārvalstu studenti, no kuriem vairāk nekā 9000 (74 %) bija trešo valstu pilsoņi. Ar likumprojekta grozījumiem var iepazīties TAP portālā.