Dagnija Kalniņa ir Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja, kuras darbs turpinās arī ārpus mācību stundām. Viņa organizē sporta turnīrus un Sporta dienu, rūpējas par skolas komandu dalību Jēkabpils novada sacensībās, rīko adaptācijas pasākumus 7. un 10. klašu skolēniem, kā arī ik gadu vada Olimpiskās dienas un Eiropas Sporta nedēļas aktivitātes, piedaloties arī valsts ģimnāziju sacensībās. Tomēr visnozīmīgākais Dagnijas darbā ir tas, ka skolēni viņu redz ne tikai kā skolotāju, bet arī kā uzticamu atbalsta personu – cilvēku, pie kura var pienākt, izrunāties un saņemt iedrošinājumu.
Dagnija Jēkabpils valsts ģimnāzijā strādā kopš 2016. gada, un viņas ceļš līdz darbam skolā nebija nejaušība: “Jau no bērnības biju ļoti sportiska un aktīva – visvairāk man patika volejbols un garo distanču skriešana. Taču klikšķis man bija vidusskolā. Vēl mācoties Zasas vidusskolā, mēs braucām uz dažādām sporta sacensībām, kur sporta skolotājs nereti tieši man uzticēja pieskatīt mazākos skolēnus.”
Vienā no tādām reizēm Dagnija saprata, ka tieši to viņa vēlas darīt nākotnē – būt ar bērniem, mācīt viņus, atbalstīt un motivēt, lai kopā aktīvi pavadītu laiku un sasniegtu augstākās virsotnes. Pēc vidusskolas beigšanas viņa mērķtiecīgi iestājās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un 2007. gadā ieguva savu bakalaura grādu, kas pavēra ceļu uz pedagoga amatu.
Skolas laikā arī pašai Dagnijai bija ļoti spilgts “labais piemērs” – sporta skolotājs Jānis Kokins, kuru viņa sauc par savu iedvesmas cilvēku. Tieši viņš ar savu attieksmi un pieeju bija viens no iemesliem, kāpēc šodien Dagnija pati ir sporta skolotāja.
Dagnija sporta stundās strādā pēc vienkārša principa: mērķis nav “izsijāt” sportiskākos, bet panākt, lai kustībā var iesaistīties ikviens, un katrs piedzīvo progresu savā līmenī. Viņa pati saka, ka klasē vienmēr būs bērni, kuri ar sportu ir “uz tu”, un bērni, kuri ar to ir “uz jūs”, tāpēc skolotāja uzdevums ir nevis uzlikt visiem vienu latiņu, bet radīt drošu vidi, kur var mēģināt, kļūdīties un augt.
Dagnija sporta stundās meklē veidus, kā bērnam iedot pirmo “drošo uzdevumu”. “Akrobātikā es nespiežu bērnu darīt to, no kā viņam ir īstas bailes. Ja kūlenis izraisa paniku, mēs ejam soli atpakaļ un sākam ar drošākiem elementiem – tiltiņu vai svecīti. Kad bērns sāk sajust, ka izdodas, var pakāpeniski augt.”
Dagnija piebilst, ka tieši šādos brīžos, kad bērnam izdodas un acis sāk mirdzēt, arī skolotājs visvairāk jūt gandarījumu par savu darbu. “Man patīk, ka stundā bērni mācās arī viens no otra – sportiskākos salieku pārī ar tiem, kuriem ir grūtāk, lai stiprākais nevis vienkārši dara, bet iemāca un atbalsta. Tad veidojas gan atbildības sajūta, gan cieņa,” viņa uzskata. Dagnijai ir svarīgi, lai sporta stundā rodas komandas domāšana un kopīgs progress, nevis tikai sacensība vienam ar otru.
Dagnijas darbā liela loma ir arī uzklausīšanai. Tieši no skolēnu vajadzībām izauga ideja par pamatskolas un vidusskolas meiteņu volejbola pulciņu, ko viņa vada jau kopš 2022. gada. Viņa atceras, ka pašai skolā volejbols ļoti patika, bet meitenes bieži palika “otrā plānā”, un arī novadā nebija piedāvājuma meiteņu volejbolam visās vecuma grupās.
Tāpēc Dagnija pati ķērās pie darba – izstrādāja programmu, to iesniedza, saņēma atļauju un uzsāka nodarbības. Taču šis pulciņš nav tikai par treniņiem un tehnikas slīpēšanu. Dagnija to redz kā drošu un atbalstošu telpu, kur pēc stundām meitenes var atnākt “savējo” vidē – izkustēties, izlādēties un doties mājās ar vieglāku galvu. Arī pašas meitenes, kuras pulciņu apmeklē jau vairākus gadus, atzīst, ka šī iespēja viņām ir nozīmīga, pateicoties Dagnijai par atbalstu, motivāciju un vidi, ko viņa ir radījusi.
Dagnijas darbu novērtē arī skolas puiši, kuri ir pateicīgi par iespēju piedalīties Latvijas Volejbola federācijas rīkotajā nacionāla mēroga turnīrā “Top kauss”. Tajā sacenšas Latvijas valstspilsētu un novadu labākās komandas, un vienas intensīvas dienas laikā jāaizvada vairākas volejbola spēles pēc kārtas. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas puiši šajās sacensībās jau divus gadus pēc kārtas – 2024. un 2025. gadā – izcīnījuši 1. vietu.
Dagnija neslēpj – sacensību dienas ir garas, nogurdinošas un emocionāli saspringtas, jo skolotājs jūt līdzi katram punktam un katrai kļūdai. Taču ir mirklis, kas paliek atmiņā visilgāk: puišu lepnums par uzvaru un prieka asaras. Tieši šīs emocijas atgādina, kāpēc viņa dara šo darbu, kas patiesībā sniedzas daudz tālāk par skolas sporta zāli.
Protams, lai šādas emocijas vispār varētu piedzīvot, būtiska ir arī vide, kurā notiek ikdienas darbs ar talantīgajiem jauniešiem. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta zāle pēc renovācijas, kas veikta ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, skolēniem tika atvērta 2023. gada nogalē. Dagnija atzīst, ka tas bija ļoti vajadzīgs ieguldījums: “Līdzšinējā sporta zāle bija savu laiku nokalpojusi. Tagad darbojamies drošā, labi aprīkotā un sakārtotā vidē, kas ļoti pozitīvi ietekmē gan skolotāju, gan skolēnus.”
“Mans mērķis ir, lai arī novada mērogā sporta skolotāji strādā kā komanda – ja kādam vajadzīga palīdzība, esam līdzās un varam atbalstīt,” saka Dagnija. Ar šādu pieeju viņa darbojas arī kā metodiķe – šobrīd Jēkabpils novadā, bet iepriekš kā jomas koordinatore un skolas metodiķe, daloties pieredzē, materiālos un praktiskos risinājumos, kas atvieglo sporta skolotāju ikdienu.
Šo ieguldījumu 2025. gadā novērtēja arī Jēkabpils Valsts ģimnāzija, izvirzot Dagniju Izglītības un zinātnes ministrijas konkursam nominācijā “Gada sporta skolotājs 2025”. “Kad skola mani izvirzīja, pirmajā brīdī šķita – es jau vienkārši daru savu darbu,” viņa atzīst. “Taču vienlaikus tā ir sajūta, ka esi pamanīts un novērtēts, un tas dod motivāciju turpināt – apzināties, ka tas, ko daru kopā ar bērniem, patiešām ir vajadzīgs.”
ES fondu 2014.–2020. gada periodā pašvaldības īstenoja projektus, kas modernizē skolu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi – tostarp arī sporta infrastruktūru, lai skolēniem būtu drošākas, mūsdienīgākas un pilnvērtīgākas iespējas mācībām un fiziskajām aktivitātēm.
ES fondu investīcijas Latvijas skolu infrastruktūrā tiek realizētas arī šajā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā.
Stāsts veidots ar ES fondu atbalstu.