Šodien, 1. jūlijā, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei, OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktoram Andreasam Šleiheram (Andreas Schleicher) un izglītības ekspertiem, atklāts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tematiskais ziņojums “Dzīve ar zemu tekstpratību un rēķinpratību”. Tas sniedz līdz šim detalizētāko ieskatu tajā, kā pamatprasmes ietekmē cilvēku darbu, veselību un ikdienu, un ļauj salīdzināt situāciju OECD dalībvalstīs.
Ziņojums balstās uz OECD Pieaugušo prasmju pētījuma (PIAAC) 2023. gada datiem, kad Latvija pieaugušo prasmju testēšanā piedalījās pirmo reizi. Ziņojumā izmantotā pieeja ļauj labāk saprast to, kādi pieaugušajiem ir prasmju līmeņi, kādām grupām mūsdienu darba tirgū un ikdienas dzīvē pamatprasmes nav pietiekamas un kā šīs grupas labāk sasniegt, lai atbalstītu to prasmju pilnveidi. Ziņojumā identificēti konkrēti iedzīvotāju grupu profili ar zemu tekstpratību un rēķinpratību.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone uzsvēra, ka tekstpratība un rēķinpratība ir pamats, bez kura nav iespējams pilnvērtīgi apgūt jaunas zināšanas, izmantot tehnoloģijas vai pielāgoties pārmaiņām. Viņa norādīja, ka šīs prasmes ir būtiskas arī Latvijas drošībai, demokrātijas noturībai un ekonomikas attīstībai. Nepārtraukta prasmju attīstība ir kļuvusi par ikdienas nepieciešamību un katra personīgo atbildību.
Ziņojumā uzvērts, ka pat salīdzinoši neliels prasmju pieaugums rada būtiskus sociāli ekonomiskus ieguvumus un ir viens no izdevīgākajiem ieguldījumiem cilvēkkapitālā. Tādēļ īpaši nozīmīgi ir pieejami un elastīgi pieaugušo izglītības risinājumi. Latvijā šādu iespēju nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūras attīstītā prasmju pārvaldības platforma STARS. Tās mērķis ir, nodrošināt vienotu piekļuvi pieaugušo izglītības iespējām, palīdzot iedzīvotājiem pilnveidot prasmes vai iegūt jaunu kvalifikāciju, mazinot finansiālos un praktiskos šķēršļus pieaugušajiem dalībai mācībās. Līdz šim platformā individuālos mācību kontus izveidojušas jau 63 494 personas, iesniegti 65 666 pieteikumi dažādām mācībām, bet mācības sekmīgi pabeigtas 47 736 reizes. Platformā šobrīd ir reģistrējusies 71 izglītības iestāde, kas piedāvā 185 izglītības programmas. Platformā STARS ir pieejamas mācības gan bez maksas, gan ar 70–90 % valsts līdzfinansējumu, karjeras konsultācijas, dažādi testi, savukārt sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām ir nodrošinātas stipendijas, mobilitātes atbalsts, kā arī ceļa, uzturēšanās un bērnu pieskatīšanas izdevumu kompensācijas.
Tāpat ziņojums uzsver, ka prasmju pilnveide pieaugušā vecumā ir svarīga, tomēr cilvēkkapitāla attīstības pamati tiek ielikti jau pirmsskolā. Tieši kvalitatīva pirmsskolas izglītība veido spēju turpmāk attīstīt un efektīvi izmantot prasmes visa mūža garumā. Tāpēc, ziņojuma autoru prāt, ieguldījumi agrīnā izglītībā ir vieni no ienesīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem cilvēkkapitālā.
Pētījums starptautiskā līmenī norāda uz būtisku izaicinājumu – tie, kuriem mācības visvairāk nepieciešamas, tajās iesaistās vismazāk. Viņus kavē ierobežota izpratne par savu prasmju trūkumiem, slikta iepriekšējā pieredze formālajā izglītībā, finansiāls spiediens un nodarbinātība darbos, kas nepiedāvā ne laiku, ne iedrošinājumu attīstīt prasmes. OECD uzsver, ka šāda tendence raksturīga daudzām valstīm, tādēļ īpaša nozīme ir mērķtiecīgai pieaugušo sasniegšanai un praktiskam atbalstam. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā sasniegt šīs mērķa grupas un veicināt iesaisti mācībās, ir aktīva komunikācija, izmantojot uzticamus starpniekus – darba devējus, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas, veselības aprūpes sniedzējus un sociālos dienestus. Vienlaikus būtiska loma ir pašvaldībām un pieaugušo izglītības koordinatoriem, kuri palīdz sasniegt mērķa grupas, identificēt mācību vajadzības un sniedz praktisku atbalstu, lai cilvēki iesaistītos mācībās.
Viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka vairāk nekā puse pieaugušo ar zemām pamatprasmēm Latvijā nepieder tradicionāli augsta riska grupām. Tas liecina, ka prasmju veidošanos ietekmē plašāks faktoru kopums un nepieciešama padziļināta izpēte, kas palīdzēs sniegt mērķētāku atbalstu.
Viens no perspektīvākajiem risinājumiem saskaņā ar ziņojuma autoriem ir plašāka uzņēmumu un darba devēju iesaiste un atbalsts darbinieku prasmju pilnveidē, nodrošinot pamatprasmju mācību integrēšanu tieši darba vietā – tām jābūt bezmaksas, saistītām ar tiešajiem darba pienākumiem un organizētām tā, lai darbinieks nezaudētu ienākumus mācību laikā. Tāpat pētījums norāda, ka daudziem uzņēmumiem ne vienmēr ir pietiekama informācija par prasmju trūkumu darbiniekiem un mācību iespējām, kas pieejamas, lai to novērstu.
Jaunākajās vecuma grupās Latvijas iedzīvotāju rezultāti ir ievērojami tuvāki OECD vidējiem rādītājiem nekā vecākajās paaudzēs. Tas liecina, ka Latvijas izglītības sistēma pēdējo desmitgažu laikā ir būtiski attīstījusies un spēj nodrošināt jauniešiem prasmes, kas arvien vairāk atbilst starptautiskajiem standartiem. Vienlaikus ir būtiski dzīves laikā iegūtas prasmes nezaudēt, bet uzturēt un pilnveidot, nezaudējot interesi apgūt kaut ko jaunu un turpinot pastāvīgi mācīties.
OECD ziņojumā Latvija iekļauta to valstu grupā (citas valstis šajā grupā ir Austrija, Norvēģija, Singapūra un Šveice), kur būtiskāks izaicinājums ir tekstpratība, savukārt rēķinpratība ir salīdzinoši labākā līmenī.
OECD ziņojuma secinājumi kalpos par pamatu turpmākai pieaugušo izglītības politikas pilnveidei Latvijā. Tie palīdzēs precīzāk identificēt mērķa grupas, attīstīt efektīvākus atbalsta instrumentus un vēl mērķtiecīgāk ieguldīt pieaugušo prasmju pilnveidē.
Pasākumā ar prezentācijām uzstājās un diskusijās piedalījās OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šleihers (Andreas Schleicher) un analītiķe Anja Meierkorda (Anja Meierkord), Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš un citi nozares eksperti un praktiķi.
Pasākuma materiāli un OECD tematiskais ziņojums pieejami šeit: https://ej.uz/pr1nn.