Šodien, 8. septembrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskoja starptautiskā skolēnu novērtēšanas pētījuma PISA 2025 rezultātus. Pētījumā analizēta 91 pasaules izglītības sistēma. Latvijā pētījuma uzdevumus pildīja un aptaujās piedalījās gandrīz 7000 piecpadsmit gadus vecu skolēnu no 268 skolām. Skolēni pildīja uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē. Latvijai PISA 2025 rezultāti iezīmē skaidru turpmākās rīcības virzienu – agrāk identificēt skolēnus, kuriem rodas grūtības pamatprasmju apguvē, stiprināt lasītprasmi jau sākumskolā un nodrošināt mērķētu atbalstu skolēniem un pedagogiem.
“PISA pētījums ir nozīmīgs instruments datos balstītas izglītības politikas veidošanai. Šie dati palīdz saprast ne tikai to, ko skolēni zina un prot, bet arī to, kā viņi spēj zināšanas izmantot reālās dzīves situācijās. Līdz ar to pētījums ir mērījums pieaugušo darbam - kā tas rezultējas skolēnu prasmēs un zināšanās, rezultāts par to, kādas bijušas pieaugušo sekmes visā sākumskolas posmā iepriekšējo gadu garumā. Pieaugušo un valsts pienākums ir dot vislabāko - kvalitatīvu izglītību, radīt vidi, motivēt un atbalstīt. Ir jāapzinās, ka mūsu bērnu prasmes un konkurētspēja būs izšķiroša mūsu valsts nākotnei. Tāpēc ir ļoti svarīgi atklāti un dziļi izanalizēt pētījuma rezultātus, apzināties kļūdas un izaicinājumus un izraudzīt pareizo ceļu, lai izglītības process tiktu mērķtiecīgi un atbildīgi uzlabots,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
Saskaņā ar OECD datiem, pēdējā dekādē pasaulē vērojama skolēnu snieguma samazināšanās visās disciplīnās. Salīdzinoši stabilu sniegumu 15 gadus veci skolēni OECD valstīs uzrādījuši dabaszinātnēs, kur laika posmā no 2015.gada līdz 2025. gadam OECD vidējais sniegums samazinājies par 7 punktiem, vienlaikus matemātikā tas samazinājies par 22 punktiem. Visstraujākais skolēnu snieguma kritums vērojams lasītprasmē - par 28 punktiem. OECD dati liecina, ka 29 % skolēnu (vidēji) nesasniedz minimālo prasmju līmeni visās trijās jomās.
Pētījuma rezultātu un konteksta informācijas starptautisks salīdzinājums liecina, ka būtiska uzmanība ir jāpievērš lasītprasmes veicināšanai. IZM turpmākajā darbā fokusēsies uz četriem savstarpēji saistītiem virzieniem:
agrīnu lasītprasmes/tekstpratības un citu pamatprasmju diagnostiku, lai grūtības identificētu jau sākumskolā un atbalsts sekotu uzreiz;
mērķētu atbalstu skolēniem, kuri nesasniedz pamatprasmju līmeni, īpašu uzmanību pievēršot skolēniem ar nepietiekamu latviešu valodas prasmi;
pedagogu metodiskā atbalsta stiprināšanu lasītprasmes/tekstpratības attīstīšanai visos mācību priekšmetos, ne tikai latviešu valodā;
mācību procesa kvalitāti un skolēnu iesaisti – uzmanības noturību, regulāru skolas apmeklējumu un tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu mācībās.
Vienlaikus detalizētāki rīcības pasākumi tiks izstrādāti, analizējot PISA 2025 datus kopā ar PIRLS (Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums), TIMSS (Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums) un Latvijas izglītības kvalitātes monitoringa datiem.
Sniegums mācību jomās atspoguļo zināšanas un motivāciju
Šī pētījuma cikla uzmanības centrā ir dabaszinātnes. Tajās tika vērtēta jauniešu spēja kritiski izvērtēt zinātniskus pierādījumus, atpazīt uzticamus informācijas avotus un pieņemt lēmumus, balstoties uz zinātnes atziņām. PISA 2025 dabaszinātņu pārbaudījumā Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējais rezultāts ir 468 punkti, OECD vidējais rādītājs - 482 punkti.
Pirmo reizi pētījumā vērtēta arī skolēnu spēja risināt uzdevumus digitālo prasmju uzdevumus. Ar 507 punktiem Latvijas skolēnu rezultāts ir augstāks par OECD vidējo līmeni (500 punkti) un ir līdzīgs sniegumam Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, ASV un citās valstīs.
Vienlaikus Latvijas skolēnu vidējais sniegums lasīšanā krities līdz 430 punktiem (OECD vidējais — 461 punkts), tas samazinājies, salīdzinot ar 2022. gadu (476 punkti). Skolēni kuri nesasniedz minimālo prasmes līmeni sasniedz 41%. Savukārt augstāko līmeni uzrāda 2,6% Latvijas skolēnu (OECD vidēji — 5,8%).
PISA testu rezultāti atspoguļo gan to, ko skolēni zina un var paveikt, gan to, cik motivēti viņi ir pārbaudījuma dienā labi izpildīt uzdevumus. OECD veiktā lasīšanas tendenču analīze atklāj, ka krītošie rezultāti, līdztekus skolēnu motivācijai, atspoguļo uzmanības un koncentrēšanās spēju būtisku samazināšanos. PISA 2025 arī parāda, ka lasītprasmes problēma nerodas pamatskolas noslēgumā. Šīs skolēnu paaudzes lasītprasmes kritums bija redzams jau PIRLS pētījumā sākumskolas posmā. Tādēļ viens no būtiskākajiem turpmākās politikas principiem būs agrīna rīcība – grūtības identificēt un novērst tajā brīdī, kad bērns vēl tikai nostiprina lasīšanas prasmi, nevis gaidīt līdz pamatskolas noslēgumam
Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējais sniegums matemātikā atbilst OECD valstu vienaudžu vidējam līmenim. Latvijas skolēni sasnieguši 460 punktus, kas statistiski nozīmīgi neatšķiras no OECD vidējā rādītāja 463 punktiem. Vienlaikus, salīdzinot ar PISA 2022 ciklu (483 punkti), Latvijas rezultāts ir samazinājies par 23 punktiem. Matemātikā laikā no 2015. līdz 2025. gadam ir pieaudzis zemu rezultātu uzrādošo skolēnu īpatsvars - šis pieaugums ir 11 procentpunkti.
Rezultāti palīdz precīzāk noteikt skolēnu grupas, kurām nepieciešams atbalsts
Ritas Kiseļova PISA vadītāja Latvijā norāda: “Pētījuma dalībnieki jau ir beiguši pamatskolu, vienlaikus jāņem vērā, ka šī ir skolēnu paaudze, kas deviņos gados piedzīvoja trīs būtiskas reformas — mācību satura, pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un pārbaudījumu sistēmas izmaiņas, kā arī Covid 19 attālināto mācību ietekmi tieši tajos gados (4. – 6. klase), kad nostiprinās pamatprasmes. Tas ir konteksts, kas jāņem vērā, skatoties uz pētījuma rezultātiem. Atšķirības starp skolām Latvijā ir lielas, bet tās nerada ne skolas lielums, ne atrašanās vieta.”
PISA 2025 rezultāti iegūti laikā, kad izglītības sistēmā vienlaikus notikušas vairākas būtiskas pārmaiņas, tostarp pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Dati vienlaikus parāda ievērojamas sasniegumu atšķirības skolēniem atkarībā no mājās lietotās valodas. Tas norāda uz nepieciešamību turpināt un pastiprināt valodas atbalstu, lai latviešu valodas prasme nekļūtu par šķērsli matemātikas, dabaszinātņu un citu mācību jomu apguvei.
Par PISA pētījumu un pieeju
Starptautiskais skolēnu novērtēšanas pētījums PISA ir unikāls datu un informācijas avots par mācīšanās rezultātiem un mācīšanās kultūru OECD valstīs. Padziļinātas datu izpētes, kas seko pēc pirmo rezultātu publicēšanas, uzdevums ir atklāt mācīšanās tendenču ietekmējošos faktorus, tostarp tos, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā un ārpus tā, ar ģimenes un skolas sniegto atbalstu skolēniem, ar skolēnu ģimeņu sociālekonomiskajiem apstākļiem, pārmaiņu vadību izglītībā un, visbeidzot, ar skolēnu iekšēju motivāciju un izaugsmes domāšanu.
PISA 2025 rezultāti IZM skatījumā ir pamats nevis jaunai visaptverošai reformai, bet daudz precīzākai izglītības politikas fokusēšanai. Turpmākajos gados prioritāte būs pamatprasmes, agrīna grūtību identificēšana, mērķēts atbalsts skolēniem un pedagogiem, kā arī tāda tehnoloģiju izmantošana, kas stiprina, nevis aizstāj skolēna domāšanu un mācīšanos.
Vairāk ar pētījuma pirmajiem starptautiskajiem un Latvijas rezultātiem var iepazīties OECD vietnē un IZM mājaslapā: PISA 2025 pētījuma rezultātu atklāšana
Pētījuma norisi Latvijā nodrošina Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.