Viens no OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI darbības virzieniem ir izglītību veidojošo tendenču pētīšana. Šajā izpētes laukā OECD publicē speciālu ziņojumu “Kopīgais pavediens: kā izglītība veido uzticēšanos” (The Common Thread: Building trust through education).
Globālās tendences, piemēram, pieaugošā politiskā polarizācija un mainīgā mediju vide, ietekmē pilsoņu uzticēšanos un līdzdalību demokrātijā. Izglītības sistēmām ir jāizmanto holistiska pieeja, lai veicinātu izglītojamo uzticēšanos citiem un sabiedriskajām iestādēm. Izglītības iestādēs tas ir īstenojams:
- palīdzot izglītojamajiem pilnībā apgūt galvenās prasmes: tekstpratību, rēķinpratību, un kritisko domāšanu,
- īstenojot pilsoniskās izglītības pieejas, kas māca skolēniem par demokrātiju un ļauj viņiem tajā piedalīties,
- veidojot uzticamas izglītības iestādes, kurās ikdienas prakse un savstarpējās attiecības atspoguļo kompetenci, godīgumu un uzticamību.
Kas ir uzticēšanās un kāpēc tā ir svarīga
Uzticēšanās veido to, kā cilvēki mijiedarbojas ar institūcijām un sabiedrību kopumā, un cik efektīvi darbojas ekonomika. Taču nesenie globālie izaicinājumi – ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība – ir asāk uzsvēruši uzticēšanās lomu.
Uzticības pavediena stiprināšana ir būtiska, lai stiprinātu demokrātiju, risinātu kopīgas problēmas un palīdzētu cilvēkiem orientēties pārmaiņās. Izglītībai ir būtiska loma šajā procesā: uzticēšanās nerodas tāpat vien, tā ir kaut kas tāds, ko mēs mācāmies, veidojam un nododam tālāk. Uzticēšanās nozīmē paļāvību uz apkārtējiem – kaimiņiem, klasesbiedriem, pat svešiniekiem – vai tādām institūcijām kā valdība, skolas un tiesu sistēma. Šīs dažādās uzticēšanās formas ir cieši saistītas. OECD 2023. gada Uzticēšanās aptaujas dati liecina, ka valstīs, kurās cilvēki ziņo par augstāku uzticēšanos viens otram, ir tendence ziņot arī par augstāku uzticēšanos valdībai. Tas liecina, ka abas uzticēšanās formas ietekmē kopīgi faktori un tās viena otru pastiprina.
Savstarpējā uzticēšanās
Savstarpējā uzticēšanās ietver gan uzticēšanos cilvēkiem, kurus pazīstam, gan plašāku pārliecību, ka vairums cilvēku rīkosies godīgi un sadarbosies.
Papildus sociālajai vērtībai uzticēšanās ir arī ekonomikas aktīvs. Veicinot sadarbību, savstarpējā uzticēšanās samazina darījumu izmaksas, atbalsta gan formālu, gan neformālu kreditēšanu un stiprina vietējo ekonomiku. Plašākā līmenī lielāka uzticēšanās ir saistīta ar lielāku produktivitāti un investīcijām, un noturīgāku ekonomikas izaugsmi. Turpretī atstumtības un finansiālās nedrošības sajūta var mazināt uzticēšanos, vājinot sadarbību un samazinot ekonomiskās iespējas sabiedrībā.
Uzticēšanās institūcijām
Institucionālā uzticēšanās ir cilvēku pārliecība, ka valsts iestādes rīkosies taisnīgi, uzticami un saskaņā ar viņu gaidām par pozitīvu rīcību. Politiskā uzticēšanās ir cieši saistīta ideja, kas vairāk koncentrējas uz uzticēšanos politiskajai sistēmai un kultūrai. Kad pilsoņi tic, ka iestādes rīkojas sabiedrības interesēs, viņi ir vairāk gatavi maksāt nodokļus, ievērot noteikumus un investēt nākotnē. Turpretī korupcija, kronisms (lemšana pa labu draugiem, kolēģiem vai biznesa partneriem) un vāja izpilde grauj uzticēšanos, kavējot inovācijas un palēninot izaugsmi. Kopā ņemot, savstarpējā uzticēšanās veido sociālo struktūru ikdienas mijiedarbībām, savukārt institucionālā uzticēšanās nodrošina stabilitāti un taisnīgumu, kas laika gaitā uztur tirgus attiecības. Plaukstoša ekonomika ir atkarīga no abiem.
OECD norāda uz svarīgu niansi: zema uzticēšanās ne vienmēr nozīmē, ka pilsoņi ir neieinteresēti. Zems uzticēšanās līmenis var atspoguļot arī to, ko pētnieki sauc par skeptisku uzticēšanos – zīmi, ka cilvēki no savām institūcijām sagaida ko vairāk un ir gatavi saukt tās pie atbildības. OECD 2023. gada Uzticēšanās aptauja parādīja – lai gan cilvēki ar zemu uzticēšanos valstu valdībām retāk balsoja, viņi biežāk iesaistījās dažādās līdzdalības formās, piemēram, parakstot petīcijas vai piedaloties demonstrācijās. Faktiski, ja institūcijas nedarbojas pietiekami labi vai attālinās no demokrātijas principiem, šāda veida skeptiska attieksme un apstrīdēšana var nebūt drauds demokrātijai, bet gan viens no veidiem, kā pilsoņi cenšas to nosargāt.
Izglītība var veicināt uzticēšanos, tostarp skeptisku uzticēšanos, attīstot cilvēku prasmi kritiski lasīt un izvērtēt informāciju, izprast savas tiesības un pieņemt pamatotus lēmumus par to, kam uzticēties. Savukārt izglītības iestādes veido priekšstatu par to, kā jaunieši uztver institūcijas un kā mijiedarbojas ar tām visas dzīves garumā.
Kā izglītība veido uzticēšanos
Bērnudārzi un skolas bieži vien ir pirmās iestādes, ar kurām bērni regulāri mijiedarbojas, un šīm iestādēm ir galvenā loma sadarbības un uzticēšanās veidošanā. Mācību videi ir nozīme, tostarp tam, kā skolēni, skolotāji un citi darbinieki veido savstarpējas attiecības.
Pedagogi un izglītības iestādes palīdz veidot uzticēšanos, parādot, ka ir uzticami. Trīs uzticības pamatelementi – kompetence, godīgums un uzticamība – attiecas arī uz izglītības vidi:
- Kompetence: pedagogi un mācību kopienas demonstrē efektīvu mācīšanu, drošu un atbalstošu vidi, kā arī atsaucību izglītojamo vajadzībām.
- Godīgums: izglītības iestādes darbiniekiem nav slēptu vai slepenu motīvu lēmumos par vērtēšanu un disciplīnu, un viņi atzīst kļūdas, kad tās rodas.
- Uzticamība: skolotāji un iestāžu vadītāji konsekventi pilda saistības un sniedz atbalstu pat krīzes laikā (piemēram, nesenās COVID-19 pandēmijas laikā).
Ilgāks laiks izglītībā un spēcīgākas tekstpratības un rēķinpratības iegūšana ir saistīta ar lielāku uzticēšanos citiem cilvēkiem un valsts iestādēm. 2023. gada Pieaugušo prasmju pētījumā (PIAAC 2023) tikai 25% pieaugušo ar zemu rēķināšanas prasmi (1. līmenis vai zemāks) visās OECD valstīs ziņoja par augstu savstarpējo uzticēšanos, salīdzinot ar 51% to, kuriem prasmju līmenis bija augstāks (4. līmenis vai augstāks).
Kognitīvās un analītiskās spējas, piemēram, tekstpratība un rēķinpratība, palīdz cilvēkiem interpretēt informāciju, spriest par citu cilvēku uzticamību un izprast sarežģītas sociālās, politiskās un ekonomiskās sistēmas. Šīs kompetences attīstītās ne tikai skolās, bet arī augstākajā izglītībā un pieaugušo izglītībā, ir būtisks gan savstarpējās, gan institucionālās uzticēšanās pamats.
Pilsoniskā izglītība integrē formālo mācīšanos un mācīšanos no pieredzes
Pilsoniskajai izglītībai un uzticamai mācību videi ir jāiet roku rokā ar pastāvīgiem centieniem stiprināt pamatprasmes visas dzīves garumā. Pilsoniskā izglītība palīdz skolēniem attīstīt zināšanas, prasmes un attieksmi, kas nepieciešama, lai aktīvi, atbildīgi un kritiski piedalītos demokrātiskas valsts procesos. Atšķirībā no citiem mācību priekšmetiem, tā bieži vien ir skaidri vērsta uz vērtību un attieksmes veidošanu – piemēram, atvērtību, atbildību un cieņu pret citiem, – kas vada izglītojamo uzvedību un rīcību sabiedrībā.
Skolēni ne tikai mācās par demokrātiju – viņi to apgūst darot. Jaunieši, kuriem ir iespējas atklāti apspriest sociālos un politiskos jautājumus un piedalīties pilsoniskās aktivitātēs skolā vai universitātē, aktīvāk šīs zināšanas izmanto pieauguša cilvēka dzīvē. Tas liecina par augstāku politisko uzticēšanos un pārliecību par savām spējām ietekmēt politiskos procesus. Atvērta klases vide ir mācību vide, kurā skolēni jūtas droši paust savu viedokli, ir pārliecināti, ka skolotāji un vienaudži respektēs viņu viedokli, neatkarīgi no tā, cik dažādi un atšķirīgi ir viedokļi. Pētījumi liecina, ka šāda klimata veidošana ir spēcīgs pirmais solis pilsoniskās izglītības veicināšanā.
Tomēr Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022. gada dati liecina, ka šāda prakse joprojām ir reta. Mazāk nekā puse aptaujāto pamatskolas skolēnu atzina, ka skolotāji bieži mudina viņus paust viedokli par politiskiem vai sociāliem jautājumiem, un tikai 12% ziņoja, ka skolēni apspriešanai bieži izvirza aktuālus politiskus notikumus.
Skolēnu padomes bieži vien ir pirmā pieredze, ko bērni gūst par demokrātiju, un daudzi skolēni tajās piedalās. ICCS 2022. gada pētījumā 78% visu dalībvalstu skolēnu ziņoja, ka ir balsojuši par klases vai skolas pārstāvi (Latvijā – 51%). Taču tikai 47% (Latvijā – 27%) ir kandidējuši, un tikai 40% (Latvijā – 29%) atzina, ka ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā par skolas darbības procesiem. Nesenie OECD pētījumi izceļ faktorus, kas padara jauniešu līdzdalību efektīvu:
- skolotājiem, skolu vadītājiem un citiem iestādes darbiniekiem ir izšķiroša loma, lai nodrošinātu, ka skolēnu balsis tiek uzklausītas un novērtētas;
- svarīgi, ka skolēni iesaistās lēmumu pieņemšanā arī par iestādei nozīmīgiem jautājumiem;
- būtiska ir līdzdalība, kas iekļauj skolēnus no dažādas sociāli ekonomiskas vides.
OECD secina, ka nav vienas universālas politikas vai prakses, kas nodrošinātu, lai izglītojamajos izveidojas, saglabājas un atjaunojas uzticēšanās. Uzticēšanos veido daudzi izglītības aspekti – ko skolēni mācās, kā viņi mācās un vide, kurā notiek mācīšanās. Trīs galvenās sastāvdaļas holistiskai pieejai uzticēšanās veidošanā ir:
- tekstpratība, rēķinpratība un kritiskā domāšana – pamatprasmes, kas jāapgūst visiem izglītojamajiem;
- uzticamas izglītības iestādes, kas demonstrē kompetenci un taisnīgumu;
- pilsoniskā izglītība, kas ietver tiešu mācīšanos par demokrātiju, kā arī iestādes mērogā īstenoti līdzdalības pasākumi.
Lai gan dažas pilsoniskās prasmes tiek mācītas tam paredzētās mācību stundās, citas var tikt integrētas visos mācību priekšmetos, piemēram, atvērta klases vide, pilsoniskās iesaistes iespējas un noturība pret dezinformāciju.
Raugoties nākotnē, ziņojums aicina domāt par sekojošiem jautājumiem:
- Stipras pamatprasmes un pilsoniskā izglītība ir būtiskas, lai veidotos uzticēšanās un demokrātiska iesaiste sabiedrības pārvaldības procesos. Kā izglītības sistēmas varētu visefektīvāk līdzsvarot šīs prioritātes turpmākajos gados?
- Atklāts, cieņpilns dialogs par strīdīgiem jautājumiem ir būtisks, taču polarizētās sabiedrībās šāda dialoga nodrošināšana kļūst sarežģīta. Kāds būtu patiesi drošs un iekļaujošs klases klimats sarežģītām diskusijām un kāda loma skolotājiem, skolu vadītājiem, vecākiem un skolēniem var būt tā veidošanā?
- Nepatiesa un maldinoša satura izplatība rada arvien lielākus draudus demokrātijai. Kā skolas var sadarboties ar vecākiem un bērnu aprūpes speciālistiem, lai atbalstītu skolēnu noturību un medijpratību gan klasē, gan ārpus tās?
Dokuments angļu valodā Building Trust Through Education pieejams OECD mājaslapā.