Viens no veidiem, kā noskaidrot, kādas prasmes pieprasa darba devēji, ir darba sludinājumi tiešsaistes portālos. Turklāt tas ir bezmaksas resurss, jārēķinās vien ar cilvēkresursu un darba stundu patēriņu. Šādu pieeju jau ilgāku laiku izmanto Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP), sadarbībā ar Eurostat izveidojot veselu sistēmu, ar kuras palīdzību CEDEFOP pēta un izzina darba devēju prasmju pieprasījumu, lai apkopotā veidā analizētu statistiku. Balstoties uz apkopoto statistiku, CEDEFOP 2025. gada aprīlī ir izdevis jaunu publikāciju, kura ir pieejama ikvienam interesentam CEDEFOP tīmekļa vietnē. Jāuzsver, ka pētījums ir tapis par periodu − pēdējie 10 gadi −, līdz ar to tas uzskatāms par objektīvu pētījumu, kura dati ir reālistiski un atspoguļo patieso informāciju par to, kādas prasmes darba devēji pieprasa. Atlasot datus ar četru pakāpju līmeni, tika iegūtas vairāk nekā 4000 profesijas.
Pētījumā tika analizētas profesijas četru zīmju līmenī pēc ISCO klasifikācijas. Tas gan uzskatāms par optimālāko līmeni, jo vairākas profesijas var tikt sagrupētas vienkopus, lai gan ietver dažādus darba uzdevumus un prasmes. Piemēram, IKT drošības administrators vai IKT drošības inženieris ir iekļauts profesiju grupā “Datubāžu un tīklu speciālisti, kas citur nav klasificēti”1, taču dažas profesijas ir analizētas piecu zīmju līmenī.
Analizējot datus pēc nozarēm, kurās ir vislielākais nodarbināto pieprasījums, 2023. gadā tāds ir novērojams Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kas ir cieši saistīts ar pieaugošo pieprasījumu pēc zaļajām prasmēm. Nākamā nozare ir Transports un uzglabāšana, tai seko Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare ierindojas 7. vietā. Apkopojums veikts, analizējot, cik bieži darba sludinājumos ir minēta “aprites ekonomika” nozaru griezumā.
Analizējot, kāds ir zaļo prasmju pieprasījums ar finanšu jomu saistītajās profesijās, visbiežāk zaļās prasmes ir pieprasītas finanšu analītiķa profesijā, tam seko grāmatvedis un finanšu un investīciju konsultanti. Pētījuma dati dod iespēju arī sekot līdzi prasmju pieprasījumam dinamikā pa gadiem. Īpaši ir analizētas digitālās un zaļās prasmes. Pētnieki ir arī analizējuši, kā ir mainījusies prasmju intensitāte jeb biežums dinamikā. Tā, piemēram, Spānijā visvairāk ir mainījušās prasmes speciālistiem: iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem. Vismazāk vai tikpat kā prasmes nav mainījušās kalpotājiem un vecākajiem speciālistiem.
Pētījumā tika konstatēti arī jauni prasmju nosaukumi, kuri nebija aplūkoti un analizēti iepriekš, lielākoties tās ir profesijai raksturīgās profesionālās prasmes, mazāk − digitālās prasmes. Attiecībā uz zaļajām prasmēm, sākumā galvenais uzdevums bija noteikt, kuras prasmes būtu definējamas kā zaļās prasmes un sistematizēt tās. Profesiju “zaļināšana” tiek definēta, par pamatu ņemot paredzamo ietekmi uz ekonomiku un tehnoloģijām, kas ļauj nošķirt (i) esošās profesijas, pēc kurām, domājams, būs liels pieprasījums ekonomikas zaļās pārveides dēļ – palielināts pieprasījums zaļajā virzienā; (ii) profesijas, kurās, domājams, notiks būtiskas izmaiņas darba uzdevumu saturā, pateicoties ekonomikas zaļās pārveides dēļ – videi draudzīgākas prasmes un (iii) jaunas profesijas zaļajā ekonomikā – jaunas un topošas zaļās prasmes.2
Praksē zaļo prasmju identificēšanai tiek izmantotas vairākas citas pieejas (Consoli et al., 2016) atkarībā no analītiķu uzmanības centrā esošajiem aspektiem:3
(a) process (piemēram, zaļās darbavietas būs saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apstrādi, enerģijas patēriņa monitoringu);
(b) produkti un pakalpojumi (piemēram, prasmes, kas nepieciešamas hibrīdautomobiļu vai elektroautomobiļu, izolācijas materiālu vai enerģijas monitoringa sistēmu ražošanai);
(c) nozare (piemēram, energoefektīvu ierīču, filtru vai vēja turbīnu ražošana);
(d) profesija (piemēram, saules paneļu tehniķi).
Pētījumā ir uzsvērts, ka darba sludinājumos joprojām dominē kvalifikācija, pēc kuras atlasa darbinieku, nevis prasmes, ar to saprotot sasniedzamo rezultātu apkopojumu. Tai pat laikā kvalifikācija var liecināt par kādu prasmju esamību, bet tas neattiecas uz visām prasmēm. Darbinieku atlases periodā darba devēji ņem vērā kvalifikāciju kā pirmo atlases kritēriju. Konkrētajā pētījumā pētnieki ir klasificējuši kvalifikācijas pēc divām metodēm:
-
Ontoloģijā balstīta studiju jomas apguve;
-
Studiju joma balstīta uz datiem orientētu pieeju.
Pirmā metode ir ISCED8 klasifikācija, pēc kuras zināšanu kopums un prasmes tiek grupētas astoņos izglītības apguves posmos un to ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācija. ISCED-F īpaši fokusējas uz studiju jomu un mācību programmu klasifikāciju un ir veidots trīs hierarhiskos līmeņos, katrs no kuriem atspoguļo atšķirīgu detalizācijas pakāpi izglītības jomu klasifikācijā. Piemēram, nozaru grupā studiju jomas ir iedalītas 11 grupās (piemēram, dabaszinātnes, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas). Šīs 11 grupas tālāk iedalās 29 apakšgrupās, tās savukārt iedalās 89 apakšgrupās, reprezentējot noteiktu izglītības līmeni. ISCED-F ir arī pamats ESCO klasifikācijai, kura ir izstrādāta un pielietota Eiropā. ESCO klasifikācijā zināšanu pīlārs ietver vairāk nekā 7 000 terminu, kas ir vairāk nekā ISCED-F klasifikācijā. Sarežģījumi rodas, definējot, kurš no terminiem atbilst konkrētajai kvalifikācijai.4
Latvijā ir vairāki darba sludinājumu portāli, zināmākie ir www.visidarbi.lv un www.cvmarket.lv, kā arī www.cv.lv. 2025. gada 5. maijā portālā visidarbi.lv bija publicēti 6 152 darba sludinājumi. Portālā tiek piedāvāts darbs galvenokārt Rīgā. Cv.lv portālā darba sludinājumu ir mazāk (2 168), taču viena no iespējām ir iepazīties ar darba iespējām pie konkrēta darba devēja. Starp darba devējiem, kuri piedāvā visvairāk darba vietas ir tādi darba devēji kā Lidl Latvija SIA (13 vakances), Tet SIA (11 vakances), Circle K Bussines centr (23 vakances). SEB Banka (15 vakances), Circle K Latvija (26 vakances), MAXIMA Latvijas SIA (28 vakances), Edge Autonomy Riga SIA (16 vakances IT jomā), Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (13 vakances), Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca SIA (22 vakances) un citi darba devēji.
Lielākoties sludinājumos ir norādīta kvalifikācija jeb izglītības līmenis. tam seko darba pieredze un tikai pēc tam konkrētas prasmes vai zināšanas. Analizējot darba devēju publicētos sludinājumus, jāsecina, ka prasmes tiek publicētas tikai daļā no sludinājumiem, kā, piemēram, spēja analizēt liela apjoma datus un pievērst uzmanību detaļām vai spēja argumentēt viedokli, vai spēja patstāvīgi organizēt savu darbu ar augstu precizitāti un stresa noturību. Starp prasībām augsti novērtētas ir arī svešvalodu zināšanas. Var apgalvot, jo lielāks atalgojums un augstāks ieņemamais amats, jo vairāk prasmju tiek prasīts. Tā, piemēram, sludinājumā par jaunāko grāmatvedi, vienīgā prasība ir prasme strādāt ar Excell, kas būtu klasificējama kā zināšanas. Savukārt IT vecākajam administratoram tajā pašā uzņēmumā tiek prasītas vismaz 11 prasmes un specifikas zināšanas, kā arī konkrēta darba pieredze. Daudziem uzņēmumiem ir kopīgas tādas prasmes kā komunikācijas prasmes, Microsoft Office lietotāja prasmes. Jāņem gan vērā, ka ne visas spējas un prasmes ir kvantitatīvi novērtējamas. Tā, piemēram, spēju ātri reaģēt problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus ir grūti izvērtēt un izmērīt. Apkopojot iepriekš teikto, augsta atbildības sajūta, precizitāte un stresa noturīgums, kā arī lieliskas komunikācijas prasmes mutvārdos un rakstiski ir nepieciešamas katram labam darbiniekam, attieksimies pret darbu atbildīgi un uzturēsim pozitīvu komunikāciju darba vietā starp kolēģiem un klientiem neatkarīgi no ieņemamā amata!
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība