Publicēts: 03.11.2020.

Eiropas Jaunatnes dialogs ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus savas valsts un Eiropas līmenī. Eiropas Jaunatnes dialogs ir ES jaunatnes līdzdalības instruments un tā mērķis ir kalpot par forumu, kurā kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā. Eiropas jaunatnes dialogs ir un Strukturēta dialoga pēctecis. Katrs cikls koncentrējas uz citu tematisko prioritāti (ko noteikusi Jaunatnes lietu ministru padome).

Ikvienai pašvaldībai, iestādei un biedrībai ir iespēja īstenot vai piedalīties konsultācijās, lai sadzirdētu savu jauniešu viedokli. Dažādās Latvijas pašvaldībās izstrādātie ieteikumi, viedokļi un vērtējumi no Eiropas jaunatnes dialoga procesa bieži kalpo par pamatojumu izstrādājot projektu pieteikumus, jaunatnes stratēģijas dokumentus un plānojot vietējās aktivitātes un tālāko attīstību.

Visi Latvijā apkopotie vietējo Eiropas jaunatnes dialoga konsultāciju rezultāti (kafijas ar politiķiem, fokusa grupas, tiešsaistes anketas, konferencēs izveidotās rekomendācijas) tiek iekļauti nacionālajā ziņojumā, kas kopā ar citu valstu ziņojumiem kalpo par pamatu Eiropas rekomendāciju izstrādei.

Nacionālo konsultāciju rezultāti un visa papildinformācija tiek apkopota vienā dokumentā, kuru pēc tam izmanto ES jaunatnes konferencēs, kur jauniešu pārstāvjiem un politikas veidotājiem ir iespēja sagatavot kopīgu vēstījumu Eiropas Savienībai. ES jaunatnes konferences notiek divreiz gadā un tās vada valsts, kura tajā brīdī prezidē Eiropas Savienībā.

Prezidentvalsts parasti atbalsta savas ES jaunatnes konferences ieteikumus un iepazīstina ar tiem Eiropas Savienības Padomi, lai tie tiktu atspoguļoti Padomes rezolūcijās vai ES jaunatnes lietu ministru pieņemtajos secinājumos. Konferencē sagatavotos ieteikumus Eiropas Komisija izmanto arī turpmākās politikas izstrādē. Katrs cikls koncentrējas uz citu tematisko prioritāti (ko noteikusi Jaunatnes lietu ministru padome).

Lai nodrošinātu Eiropas Jaunatnes dialoga attīstību nacionālā līmenī, 2010. gadā visas Eiropas Savienības tika aicinātas izveidot nacionālā līmeņa darba grupas. Latvija, atsaucoties ierosinājumam veidot nacionālo darba grupu esošo konsultatīvo komisiju ietvarā, izveidoja nacionālo darba grupu, par tās vadītāju nosakot Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvi.

Grupas galvenie uzdevumi:

  1. pārraudzīt  Projekta aktivitāšu īstenošanu nacionālā līmenī;
  2. iesaistīt jauniešus Projekta procesā, noskaidrot viņu viedokli un informēt par attiecīgo “trio” prezidentūru Eiropas Savienības Padomē izvirzītajām prioritātēm, izmantojot projektā „Eiropas Jaunatnes dialogs” noteikto metodiku;
  3. sagatavot rekomendācijas nacionālajam ziņojumiem par Projekta īstenošanu un rezultātiem attiecīgās “trio” prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros;
  4. organizēt sanāksmes ne retāk kā reizi divos mēnešos, iepriekš vienojoties ar darba grupu.

Par iespēju iesaistīties Eiropas Jaunatnes dialogā, aicinām sekot ministrijas sociālo tīklu profilos.

Katrs Eiropas Jaunatnes dialoga cikls ir saistīts Eiropas jaunatnes mērķiem. Jaunatnes mērķi ir Strukturētā dialoga procesa 2017.- 2018. gada (Igaunijas, Bulgārijas un Austrijas trio prezidentūru) rezultāts. Tie pārstāv jauniešu viedokli no visas Eiropas. Jaunatnes mērķi ir pamats Eiropas jaunatnes stratēģijai līdz 2027. gadam un turpmākajai darba ar jaunatni attīstībai visā Eiropas Savienībā. 

Vairāk par Eiropas Jaunatnes mērķiem vari uzzināt šeit angļu valodā vai latviešu valodā:

Jaunatnes mērķi (latviski)

 

Eiropas Savienības (ES) Jaunatnes konferencē, kas no 2026. gada 27. līdz 30. septembrim norisinājās Dublinā, jauniešu delegāti noslēdza Eiropas Jaunatnes mērķu pārskatīšanas procesu, vienojoties par 12 pārskatītiem mērķiem, kas atspoguļo mūsdienu jauniešu vajadzības un prioritātes. Sākotnējo Eiropas Jaunatnes mērķu izstrādē un to vēlākajā pārskatīšanā, izmantojot dažādos ES Jaunatnes dialoga ciklos veikto konsultāciju rezultātus, kopumā ieguldījumu snieguši aptuveni 130 000 jauniešu. Pārskatīšanas rezultātā izstrādāta 12 Eiropas Jaunatnes mērķu redakcija, kas atspoguļo jauniešu viedokļus, vajadzības un prioritātes: 

1. Demokrātija un jēgpilna līdzdalība (Democracy And Meaningful Participation) 

2. Visu dzimumu līdztiesība (Equality Of All Genders) 

3. Iekļaujoša sabiedrība (Inclusive Societies) 

4. Informācija, dialogs un digitālā vide (Information, Dialogue And Digital Environments)

5. Garīgā veselība un labbūtība (Mental Health And Wellbeing) 

6. Lauku jauniešu attīstības veicināšana (Moving Rural Youth Forward) 

7. Kvalitatīva nodarbinātība visiem (Quality Employment For All) 

8. Kvalitatīva mācīšanās (Quality Learning) 

9. Cieņpilni dzīves apstākļi (Dignified Living) 

10. Ilgtspēja un klimata taisnīgums (Sustainability And Climate Justice) 

11. Jaunatnes organizācijas, darbs ar jaunatni un ES programmas (Youth Organisations, Youth Work And EU Programmes) 

12. Miers un drošība (Peace And Security) 

Plašāka informācija par Eiropas Jaunatnes mērķu pārskatīšanas procesu un katra mērķa saturu pieejama Eiropas Jaunatnes portālā angļu valodā: youth.europa.eu/sites/default/files/youth_strategy/library/Revised-European-Youth-Goals-2026.pdf

7. cikls ilga no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada vidum ES Padomes prezidentūras trio Rumānija - Somija - Horvātija laikā. Galvenā tēma, kurai tika pievērsta uzmanība šajā valstu prezidentūras trio bija “Iespēju radīšana jauniešiem (Creating oppurtuniets for youth)”.

8. cikls sākās 2020. gada 1. jūlijā un noslēdzas 2022. gada janvārī. Cikls noritēja ES Padomes prezidentūras trio Vācija - Portugāle - Slovēnija laikā. Galvenā tēma, kurai tika pievērsta uzmanība ir Eiropa jauniešiem - jaunieši Eiropai: Telpa demokrātijai un līdzdalībai (“Europe for YOUth – YOUth for Europe: Space for Democracy and Participation”), kas tieši sasaucas ar Eiropas jaunatnes mērķi Nr.9 Telpa un līdzdalība visiem.

9. cikls sākas 2022. gada janvārī Fracija - Čehija - Zviedrija trio pārziņā un tā laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta Eiropas jaunatnes mērķiem Nr.3 Iekļaujoša sabiedrība un Nr. 10. Ilgtspējīga zaļa Eiropa.

 

Latvijā:

2019., 2020. un 2021. gadā apkopoto jauniešu un iesaistīto pušu secinājumi, ieteikumi un viedokļi tika izmantoti, lai veidotu jaunās Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes  2022. – 2027. gadam. Visi līdz šim Latvijā apkopotie vietējo konsultāciju rezultāti (kafijas ar politiķiem, fokusa grupas, tiešsaistes anketas, konferencēs izveidotās rekomendācijas) tiek iekļauti nacionālajā ziņojumā, kas kopā ar citu valstu ziņojumiem kalpo par pamatu Eiropas rekomendāciju izstrādei


Eiropā:

Nacionālo apspriešanos rezultāti un visa papildinformācija, ko sniegušas starptautiskās jaunatnes organizācijas, tiek apkopota vienā dokumentā, kuru pēc tam izmanto ES jaunatnes konferencēs, kur jauniešu pārstāvjiem un politikas veidotājiem ir iespēja sagatavot kopīgu vēstījumu Eiropas Savienībai. ES jaunatnes konferences notiek divreiz gadā, un tās vada valsts, kura tajā brīdī prezidē Eiropas Savienībā.


Prezidentvalsts parasti atbalsta savas ES jaunatnes konferences ieteikumus un iepazīstina ar tiem Eiropas Savienības Padomi, lai tie tiktu atspoguļoti Padomes rezolūcijās vai ES jaunatnes lietu ministru pieņemtajos secinājumos. Konferencē sagatavotos ieteikumus Eiropas Komisija izmanto arī turpmākās politikas izstrādē.

2005. gada 15. novembra Rezolūcijā Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstis tika aicinātas izveidot strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, jaunatnes pētniekiem un politikas veidotājiem ar mērķi atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties politikas izstrādē, kas tiešā veidā viņus skar. Tā laika ES Padomes prezidentūras „trio” – Spānija, Beļģija un Ungārija – ietvaros Strukturētais dialogs tika izmantots kā iespēja problēmu risināšanai, ar ko saskārās mūsdienu jaunatne.

ES Padome atzīst, ka strukturētā dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā pastāvīgi kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.

Strukturētā dialoga laikā ik semestri katrā „trio” valstī notika jaunatnes konferences, kurās piedalās jaunatnes organizāciju un attiecīgo ministriju pārstāvji no katras ES dalībvalsts. Pirms konferencēm notiek jauniešu konsultācijas nacionālajā līmenī, lai izzinātu galvenās problēmas par iepriekš izvirzīto tēmu, kuras apspriest Eiropas līmenī, lai vēlāk veidotu oficiālas rekomendācijas ES Ministru Padomei.

Strukturētā dialoga laikā tika radīti 11 Eiropas jaunatnes mērķi:

Jaunatnes mērķi (latviski)