Eiropas Jaunatnes dialogs ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus savas valsts un Eiropas līmenī. Eiropas Jaunatnes dialogs ir ES jaunatnes līdzdalības instruments un tā mērķis ir kalpot par forumu, kurā kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā. Eiropas jaunatnes dialogs ir un Strukturēta dialoga pēctecis. Katrs cikls koncentrējas uz citu tematisko prioritāti (ko noteikusi Jaunatnes lietu ministru padome).

Ikvienai pašvaldībai, iestādei un biedrībai ir iespēja īstenot vai piedalīties konsultācijās, lai sadzirdētu savu jauniešu viedokli. Dažādās Latvijas pašvaldībās izstrādātie ieteikumi, viedokļi un vērtējumi no Eiropas jaunatnes dialoga procesa bieži kalpo par pamatojumu izstrādājot projektu pieteikumus, jaunatnes stratēģijas dokumentus un plānojot vietējās aktivitātes un tālāko attīstību.

Visi Latvijā apkopotie vietējo Eiropas jaunatnes dialoga konsultāciju rezultāti (kafijas ar politiķiem, fokusa grupas, tiešsaistes anketas, konferencēs izveidotās rekomendācijas) tiek iekļauti nacionālajā ziņojumā, kas kopā ar citu valstu ziņojumiem kalpo par pamatu Eiropas rekomendāciju izstrādei.

2019. un 2020. gadā apkopoto jauniešu un iesaistīto pušu secinājumi, ieteikumi un viedokļi tika izmantoti, lai veidotu jaunās Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam.

Nacionālo apspriešanos rezultāti un visa papildinformācija tiek apkopota vienā dokumentā, kuru pēc tam izmanto ES jaunatnes konferencēs, kur jauniešu pārstāvjiem un politikas veidotājiem ir iespēja sagatavot kopīgu vēstījumu Eiropas Savienībai. ES jaunatnes konferences notiek divreiz gadā un tās vada valsts, kura tajā brīdī prezidē Eiropas Savienībā.

Prezidentvalsts parasti atbalsta savas ES jaunatnes konferences ieteikumus un iepazīstina ar tiem Eiropas Savienības Padomi, lai tie tiktu atspoguļoti Padomes rezolūcijās vai ES jaunatnes lietu ministru pieņemtajos secinājumos. Konferencē sagatavotos ieteikumus Eiropas Komisija izmanto arī turpmākās politikas izstrādē. Katrs cikls koncentrējas uz citu tematisko prioritāti (ko noteikusi Jaunatnes lietu ministru padome).

Lai nodrošinātu Eiropas Jaunatnes dialoga attīstību nacionālā līmenī, 2010. gadā visas Eiropas Savienības tika aicinātas izveidot nacionālā līmeņa darba grupas. Latvija, atsaucoties ierosinājumam veidot nacionālo darba grupu esošo konsultatīvo komisiju ietvarā, izveidoja nacionālo darba grupu, par tās vadītāju nosakot Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvi.

Grupas galvenie uzdevumi:

  1. pārraudzīt  Projekta aktivitāšu īstenošanu nacionālā līmenī;
  2. iesaistīt jauniešus Projekta procesā, noskaidrot viņu viedokli un informēt par attiecīgo “trio” prezidentūru Eiropas Savienības Padomē izvirzītajām prioritātēm, izmantojot projektā „Eiropas Jaunatnes dialogs” noteikto metodiku;
  3. sagatavot rekomendācijas nacionālajam ziņojumiem par Projekta īstenošanu un rezultātiem attiecīgās “trio” prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros;
  4. organizēt sanāksmes ne retāk kā reizi divos mēnešos, iepriekš vienojoties ar darba grupu.