Eiropas Jaunatnes dialogs ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem aktualizēt problēmjautājumus savas valsts un Eiropas līmenī. Eiropas Jaunatnes dialogs ir instruments, kas nodrošina jaunatnes politikas atbilstību jauniešu aktuālajām vajadzībām visā Eiropā, un process, kas sniedz iespēju jauniešiem iesaistīties politikas veidošanā par jautājumiem, kas ietekmē pašus jauniešus.

Eiropas Jaunatnes dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā pastāvīgi kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.

Eiropas jaunatnes dialogs ir ES jaunatnes līdzdalības instruments un Strukturēta dialoga pēctecis. Jaunais Eiropas jaunatnes dialogs ilgs nākamos 9 gadus. Šim process sekos 18 mēnešu darba cikliem ar vienu vispārēju tematisko prioritāti ciklam, kas ir cieši saistīts ar ES jaunatnes stratēģijas un Eiropas jaunatnes mērķu prioritātēm.

Katrs cikls koncentrējas uz citu tematisko prioritāti (ko noteikusi Jaunatnes lietu ministru padome). Pašlaik norit astotais darba cikls, tā nosaukums ir “Eiropa jauniešiem – jaunieši Eiropai: telpa demokrātijai un līdzdalībai”. Pašreizējā cikla īstenošanas periods ir no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada beigām Vācijas, Portugāles un Slovēnijas ES Padomes prezidentūras trio laikā. VII cikla uzmanības fokusā ir 9. jaunatnes mērķis "Telpa un līdzdalība visiem", un šajā ciklā ir noteikti trīs mērķi:

  • Stiprināt Eiropas Jaunatnes dialogu kā telpu jēgpilnai jauniešu līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī ar jaunatni saistītu politiku uzraudzībā un novērtēšanā.
  • Sniegt ieguldījumu 6. cikla laikā izstrādāto Eiropas Jaunatnes mērķu izplatīšanā (mainstreaming), kā arī to daudzlīmeņu un starpnozaru ievešanā; uzlabot Jaunatnes mērķu redzamību.
  • Veicināt daudzlīmeņu un daudzpušu sadarbību no vietēja līdz Eiropas līmenim, lai padarītu procesu iekļaujošāko, redzamāko un ilgtspējīgāko, un lai tā rezultāti varētu ietvert sevī visu Eiropas jauniešu cerības.

Nacionālā darba grupa

Lai nodrošinātu Strukturētā dialoga (tagad Eiropas Jaunatnes dialogs) attīstību nacionālā līmenī, 2010.gadā visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ES Padomes prezidentūras „trio” – Spānija, Beļģija un Ungārija ietvaros tika aicinātas izveidot nacionālā līmeņa darba grupas.

Latvija, atsaucoties ierosinājumam veidot nacionālo darba grupu esošo konsultatīvo komisiju ietvarā, izveidoja Strukturētā Dialoga nacionālo darba grupu, par tās vadītāju nosakot Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvi.

Grupas galvenie uzdevumi:

  1. koordinēt Eiropas Jaunatnes dialoga procesa ieviešanu nacionālajā līmenī;
  2. iesaistīt jauniešus Eiropas jaunatnes dialoga konsultāciju procesā un noskaidrot viņu viedokli par attiecīgo „trio” prezidentūru Eiropas Savienības Padomē izvirzītajām prioritātēm, izmantojot Eiropas Jaunatnes dialoga noteikto metodiku;
  3. sagatavot rekomendācijas nacionālajam ziņojumam par Eiropas Jaunatnes dialoga procesu un rezultātiem attiecīgās „trio” prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros.

Eiropas Jaunatnes dialoga nacionālā darba grupas sastāvs:

Darba grupas vadītājs:

biedrības „Latvijas Jaunatnes padome” pārstāvis

Darba grupas vadītāja vietnieks:

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas un iniciatīvu attīstības departamenta direktores vietnieks jaunatnes jomā

Darba grupas locekļi:

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāvis;

Valsts Izglītības un satura centra pārstāvis;

+ 5 biedrību pārstāvji;

+ 5 pašvaldību pārstāvji (ņemot vērā pārstāvēto plānošanas reģionu);

+ 3 valsts iestāžu pārstāvji vai citi pieaicinātie eksperti.

Darba grupas locekļi tiks izvēlēti izvērtējot iesniegto motivāciju un darbības jomas atbilstību cikla prioritātēm. 

Vēsture - Strukturētais dialogs 

2005. gada 15. novembra Rezolūcijā Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstis tika aicinātas izveidot strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, jaunatnes pētniekiem un politikas veidotājiem ar mērķi atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties politikas izstrādē, kas tiešā veidā viņus skar. Tā ES Padomes prezidentūras „trio” – Spānija, Beļģija un Ungārija – ietvaros Strukturētais dialogs tika izmantots kā iespēja problēmu risināšanai, ar ko saskārās mūsdienu jaunatne. 

ES Padome atzīst, ka strukturētā dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā pastāvīgi kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.

Strukturētā dialoga laikā ik semestri katrā „trio” valstī notika jaunatnes konferences, kurās piedalās jaunatnes organizāciju un attiecīgo ministriju pārstāvji no katras ES dalībvalsts. Pirms konferencēm notiek jauniešu konsultācijas nacionālajā līmenī, lai izzinātu galvenās problēmas par iepriekš izvirzīto tēmu, kuras apspriest Eiropas līmenī, lai vēlāk veidotu oficiālas rekomendācijas ES Ministru Padomei.