Augstskolu reforma
suplinska

Piektdien, 2021. gada 12. martā, plkst. 12.00 Izglītības un zinātnes ministrija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz tikšanos Latgales plānošanas reģionā, kurā kopā ar pašvaldības vadītājiem un izglītības pārvaldēm tiks diskutēts par augstskolu reformu, izglītības, t.sk. augstākās izglītības, pieejamību Latgales reģionā.

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo priekšlikumus Augstskolu likuma 3. lasījumam Saeimā. Augstskolu likuma grozījumi iezīmē pirmo soli augstskolu reformā, apstiprinot padomju veidošanu un dodot 3 gadu pārejas periodu attīstības stratēģijas, specializācijas izstrādei. Grozījumu pieņemšana nav saistīta ar stausa zaudēšanu vai pārskatīšanu, tā ir saistīta ar nopietnu pārvaldības reformu un augstākās izglītības specializāciju stiprināšanu. Jāpiebilst, ka Augstskolu likums ir apstiprināts 1995. gadā, vairākas reizes ir virzīta reforma, tā ir apstādināta Saeimā, nevienojoties par reformas kopsaucējiem.

Tātad 3 gadu laikā augstākās izglītības institūcijām ir jāizveido spēcīga padome, kas spēj palīdzēt piepildīt augstākās izglītības iestādei izvirzītos mērķus, jānostiprina spēcīgākie un no citām Latvijas augstskākās izglītības institūcijām atšķirīgi attīstības virzieni. Savukārt otrais solis ir būtiskas izmaiņas akadēmiskā personāla slodzes un karjeras modelī: no docētāja, kas nodod zināšanas, primāri uz pētnieku, kas tās rada un tad nodod studējošajiem. Tāpat kopā ar padomes izveidošanu tiks iedarbināts uzlabots finansēšanas modelis, kurā pakāpeniski palielināsies snieguma finansējuma daļa. Jāpiebilst, ka arī augstākās izglītības institūcijas budžets Eiropas valstīs veidojas šādās proporcijās: valsts finansējums (~ 40%), ES projektu finansējums (~30%), cits piesaistītais finansējums, t.sk., privātais, pašvaldību (30%). Tāds modelis svarīgs arī Latvijai, tas ļautu paaugstināt konkurētspēju projektu fiannsējuma piesaistē un lielāku uzmanību veltīt zināšanu pārnesei.

Tikšanās noritēs attālināti, zoom platformā.