2025. gada maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, kas iezīmē būtisku virzību uz jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Šī modeļa mērķis ir uzlabot finansējuma sadali skolās, nodrošinot taisnīgāku atalgojumu pedagogiem un mērķētāku atbalstu skolēniem visā Latvijā.
Maijā pieņemtais likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Izpildot MK noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un taisnīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virzīs modeļa “Programma skolā” finansēšanas priekšlikumu Likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam” paketē, plānojot jauno finansēšanas modeli pilnā apjomā ieviest no 2026. gada 1. septembra. Vienlaikus IZM virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 376, lai nodrošinātu vismaz 70% apjomā modelī “Programma skolā” paredzēto atbalstu skolām papildus atbalsta personāla piesaistei jau no 2025./2026. mācību gada. Šim mērķim paredzēts papildu finansējums, un IZM sākusi noteikumu grozījumu saskaņošanu.
Kas mainās?
Pašreizējais finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” paredz, ka līdzekļu apjoms ir tieši atkarīgs no skolēnu skaita. Atbalsta personālam tika novirzīti tikai 7% no kopējās mērķdotācijas, kas ierobežoja skolu spējas sniegt pilnvērtīgu nepieciešamo atbalstu bērniem ar dažādām vajadzībām un piesaistīt kvalificētu atbalsta personālu.
No 2025./2026. mācību gada:
-
Kopējā valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai palielinās – balstoties uz 2024./2025. m.g. datiem, visām pašvaldībām sagaidāms kopējās mērķdotācijas pieaugums
- Finansējums atbalsta personālam tiks palielināts līdz 70% no “Programma skolā” modelī paredzētā
- Šo finansējumu saņems pašvaldības, kuras, izvērtējot situāciju un vajadzības, varēs elastīgi sadalīt līdzekļus tām vecuma grupām, kam tas visvairāk nepieciešams
- Līdz pilnīgai modeļa ieviešanai, pārejas gadā, tiek saglabāts princips par konkrētas mērķdotācijas daļas novirzīšanu atbalsta personālam – tiem būs jābūt vismaz 9% no kopējās mērķdotācijas (iepriekš tie bija 7%)
Ko izmaiņas nozīmēs skolēniem un skolām?
-
Plašāks atbalsts skolēniem – katrai pašvaldībai būs iespēja pielāgot atbalsta personālu savām individuālajām, specifiskajām vajadzībām
- Reālajām vajadzībām atbilstoša līdzekļu sadale – atbalsta personālam tiks novirzīts papildu finansējums, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts būs plašāks un atbildīs kvalitatīvam un mūsdienu vajadzībām atbilstošam izglītības piedāvājumam
- Lielāka elastība pašvaldībām – pašvaldības varēs pieņemt lēmumus, balstoties uz vietējo kontekstu, nevis vienotu centralizētu aprēķinu, kā arī varēs autonomi, atbilstoši situācijai plānot vai nu darba samaksas palielinājumu esošajam atbalsta personālam, vai arī strādāt pie papildu personāla piesaistes
MK noteikumu projekta saskaņošanas laikā IZM uzklausījusi sociālo un sadarbības partneru bažas un ierosinājumus, rodot iespēju elastībai līdz pilnīgai jaunā modeļa ieviešanai, kas paredz jau pieminēto principu, ka atbalstam būs jāizmanto vismaz 9% no kopējās mērķdotācijas.
Šobrīd turpinās darbs pie skaidras un saprotamas finansējuma sadales metodikas izstrādes. Tā ir publiskota un skaidrota visām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un pamatotību.