Mūsdienu izglītības sistēmai nepieciešamās pārmaiņas ir jābalsta uz precīziem un objektīviem datiem, nevis tikai uz personīgajām sajūtām vai individuālo pieredzi. Izglītības kvalitātes novērtēšana līdz pat indivīda līmenim var kļūt par būtisku instrumentu, kas var nodrošināt gan atbilstošāko pieeju skolēnu izaugsmes veicināšanai, gan pedagogiem nepieciešamo atbalstu, gan uzlabojumus mācību procesā.
Sistēma risinājumiem, nevis vainīgo meklēšanai
Latvijas izglītības sistēmā mēdzam balstīties uz subjektīviem pieņēmumiem par skolēnu spējām un vajadzībām, kad dati var parādīt pilnīgi citu realitāti. Strādājot skolā, ar to esmu saskārusies arī savā pieredzē. Šajā konkrētajā skolā izsenis bija pieņemts, ka “A” klases ir matemātikas klases ar spējīgākiem, jaudīgākiem skolēniem, kurpretim “B” klases atkal ir vājākas savā sniegumā. Tas bija pieņēmums, kurā balstījās gadiem – filtrs, caur kuru skolotāji skatījās uz šo klašu skolēniem. Tomēr tā nebija realitāte, jo, salīdzinot šīs konkrētās klases izaugsmes rādītājus ilgākā laikā gan pret iepriekšējo gadu “B” klašu sniegumiem, gan pret “matemātiķu” klases sniegumu, redzējām, ka tieši šajā klasē bija spējīgāki jaunieši, ar daudz straujāku izaugsmi sekmēs. Tas ir viens no daudziem praktiskajiem piemēriem, kas demonstrē, ka bez datiem var rasties maldīgi priekšstati.
Ir jāsaprot, ka šāda pieeja, kur tiek fiksēts katra skolēna sniegums un šī snieguma dinamika, var kalpot par rīku gan šādu pieņēmumos balstītu aizspriedumu laušanai, gan tīri praktisku uzlabojumu ieviešanai. Snieguma monitorēšana ir par efektīvu un atbalstošu izglītības sistēmu. Ko gan dotu tas, ja, fiksējot zemākas sekmes kāda skolēna mācību ceļā, kāds sāktu meklēt vainīgos? Uz šādiem datiem ir jāskatās kā uz lietderīgu instrumentu, nevis draudu. Dati nav par to, kurš ir vainīgs, kurš ko ir vai nav izdarījis, bet par risinājumu meklēšanu.
No datiem uz atbalstu un progresu
Svarīgi atcerēties, ka šajos snieguma mērījumos iegūtie dati nedrīkst palikt tikai sausa, skaitliska informācija – tiem ir jābūt sasaistītiem ar reālu rīcību. Ir jāveido pieredze, kur dati kalpo kā stingrs pamats tālākam atbalstam. Tas nozīmē, ka pašvaldību izglītības speciālistiem un skolotājiem ir nepieciešama ne tikai pieeja šiem datiem, bet arī izpratne par to izmantošanu un to, ko tie reāli nozīmē, lai pieņemtu atbilstošus pasākumus. Tāpēc tas arī ir ilgtermiņa process, kas prasa sistemātisku darbu, lai ne vien nozare, bet cita starpā arī skolēnu vecāki varētu pieņemt datos balstītus lēmumus.
Vēl nepieredzētas datu kopas lietošanas prasmju apguve būs svarīga visām pusēm. Ir svarīgi datus izmantot jēgpilni un interpretēt korekti. Mēs nevaram sagaidīt, ka vecāki, pedagogi un skolu vadītāji uzreiz pratīs izmantot datus pareizi un efektīvi. Tādēļ ir nepieciešamas apmācības un atbalsts, lai datus izmantotu kā resursu izaugsmei un attīstībai. Pretējā gadījumā var rasties situācijas, kur, piemēram, skolotājs pārcenšas ar atbalstu, nezinot, ka skolēnam varbūt ir nepieciešams kaut kas pavisam cits, vai vecāki pārlieku satraucas, jo nezina, kādu atbalstu skolēnam sniegt, vai mēs valstī laicīgi nezinām, kurās pamatprasmēs ir nepieciešams papildu atbalsts.
Iegūtie dati prasīs drosmīgus un nestandarta lēmumus
Izglītības kvalitātes novērtējuma dati parādīs ne tikai individuālus izaicinājumus, bet arī plašākas sistēmiskas problēmas un vajadzības. Ir skaidrs, ka tas nozīmēs nepieciešamību pēc drosmīgiem lēmumiem, kas ne vienmēr saskanēs ar ierasto praksi. Piemēram, teorētiski dati var parādīt, ka noteiktā skolas posmā skolēni nepietiekami apgūst noteiktas prasmes, kas var prasīt pilnīgi jaunu pieeju mācību procesam. Vai, piemēram, pašvaldībām, veicot datu analīzi kopskatā un saprotot to nozīmi, var nākties pieņemt lēmumus, kas sākotnēji var šķist nepopulāri, bet ilgtermiņā tomēr uzlabotu izglītības kvalitāti un sistēmas efektivitāti.
Kompleksas problēmas pieprasa kompleksus risinājumus
Izglītības nozare ir sarežģīta sistēma ar daudz dalībniekiem, un tai ir nepieciešami kompleksi risinājumi, kas turklāt strādās ilgtermiņā. Diemžēl nav universāla risinājuma vai maģiska rīka, kas vienlaikus atrisinātu visus izaicinājumus. Tādēļ uz šīm nozares vajadzībām jāraugās kompleksi, un tas patlaban arī notiek. No vienas puses mums būs pieejami dati, kas parādīs katra skolēna sekmes, izaugsmi un vajadzības. No otras puses tiks risināts atbalsta pieejamības jautājums, ieviešot jaunu skolu finansēšanas kārtību. No trešās puses tiks nodrošināts metodiskais atbalsts arī pedagogiem. Šīs lietas ir savstarpēji cieši saistītas.
Jāatzīmē, ka skolēnu snieguma mērījumi ir tikai viens no elementiem kopējā sistēmā. Un tieši sadarbība un dialogs starp skolotājiem, vecākiem, pašvaldībām un valsts institūcijām ir vienīgais ceļš uz patiesi kvalitatīvu izglītību, kurā katrs skolēns saņem nepieciešamo atbalstu un iespēju augt. Gribētos novēlēt katram nepalikt vien virsrakstu līmenī, bet iedziļināties problemātikā, iedziļināties nozares vajadzībās un censties izprast, ko šādu datu iegūšana varētu sniegt ikvienam no mums.