Pirmdien, 5. jūlijā, Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece tikās ar Rektoru padomes priekšsēdētāju un Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu un Rektoru padomes ģenerālsekretāru, Rīgas Stradiņa universitātes rektora padomnieku Jāni Bernātu. Puses atzina tikšanos par ļoti noderīgu un vienojās tikties regulāri, vismaz reizi trijos mēnešos, lai apmainītos ar aktualitātēm un vienotos par turpmāko rīcību.
Tikšanās laikā puses pārrunāja tādus aktuālus jautājumus kā augstskolu pārvaldības reformu un tipoloģiju, kā arī kritērijus, kas, attiecīgi, katra tipa augstskolai jāizpilda. Par plānotajām augstskolu padomēm runājot, Izglītības un zinātnes ministrija aicinās augstskolas nominēt kandidātus, savukārt kandidātu kompetenču novērtēšanai tiks pieaicināti profesionāļi no personāla atlases kompānijām.
Protams, domājot par gatavošanos jaunajam mācību gadam Covid-19 apstākļos, tika spriests arī par mācību procesa organizēšanu klātienē, kā arī gadījumiem, kad ārvalstu pedagogi nevar ierasties pasniegt Latvijā savā valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Sarunā tika apliecināts, ka arī šādos gadījumos mācības var notikt klātienē - studenti ir auditorijā, bet pasniedzējs pieslēdzas telekonferences veidā. Svarīgs jautājums saistībā ar Covid-19 apstākļiem, ir studentu un psihologu emocionālais stāvoklis. Tāpat kā vispārējās izglītības skolēnu, arī studentu psihoemocionālais stāvoklis un mentālā veselība ir pasliktinājusies. Skolās ir sociālie darbinieki un psihologi, bet augstskolās šādas pozīcijas nav. Jāapsver iespēja normatīvajos aktos noteikt, ka šādi darbinieki ir arī augstskolās.
Savukārt, informācijai latviešu jauniešiem, kuri auguši ārpus Latvijas, bet gribētu studēt kādā no Latvijas augstskolām un ir saskārušies ar problēmu, ka dzīvesvietas koledžas vai vidusskolas diploms Eiropā tiek saņemts tikai augustā, bet Latvijas universitātēs dokumentu iesniegšana iestājeksāmeniem notiek līdz jūlija vidum. Viņiem nav jāgaida vesels gads, lai iestātos Latvijas universitātes, jo daudzas universitātes – tajā skaitā arī Latvijas Kultūras akadēmija, kurās vidējā atzīme, piemēram, matemātikā netiek ņemta par kritēriju, bet ir konkrēti iestājeksāmeni. Tādēļ Latvijā studēt gribošajam jaunietim, ja viņam ir šāda problēma, ir jāsazinās ar interesējošo universitāti, lai vienotos par pagarinātu termiņu nepieciešamo dokumentu iesniegšanai.