Piektdien, 9. maijā, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā notika publisks pasākums par godu Atveseļošanas fonda (AF) trešā maksājuma – 293 miljonu eiro – saņemšanai valsts budžetā. Līdz ar trešo maksājuma pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) AF investīciju atbildības jomās, tiks saņemti līdzekļi par visiem izvirzītajiem rādītajiem šim periodam, kas ir veiksmīgi sasniegti. Kopumā, šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024. gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1 miljardu eiro jeb aptuveni 55 % no kopējā AF piešķīruma. IZM pašlaik ir izpildījusi 14 no 27 rādītājiem, aptuveni 52% no kopējā rādītāju apjoma.
Pasākumā Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis pasniedza finanšu ministram Arvilam Ašeradenam 293 miljonu eiro maksājuma apliecinājumu. Pasākumā arī piedalījās izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde, kā arī Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes rektori.
Atklājot forumu, V. Dombrovskis uzsvēra: “EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas šodien ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Industriālo parku izbūve, klēpjdatoru nodrošināšana skolēniem, zemas īres mājokļu būvniecība reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšana ir tikai daži no piemēriem, kas apliecina, ka Latvija sekmīgi izmanto Atveseļošanas fonda iespējas. Ar šodienas maksājumu Latvija ir saņēmusi jau vairāk nekā pusi no fonda pieejamajiem līdzekļiem. Vienlaikus jāuzsver, ka visiem AF plāna rādītājiem ir jābūt īstenotiem līdz 2026. gada augustam – tādēļ aicinām paātrināt atlikušo reformu un investīciju īstenošanas tempu.”
Saņemot maksājuma apliecinājumu, A. Ašeradens norādīja: “Trešā maksājuma saņemšana apliecina, ka AF ieviešana notiek atbilstoši EK saskaņotajam Latvijas ambiciozajam AF reformu un investīciju plānam, un ir atzīstams būtisks progress tā īstenošanā. Saņemtais maksājums nodrošinās tālāku naudas plūsmu plānā paredzētajām aktivitātēm – tostarp katastrofu un ārkārtas reaģēšanas centru būvniecībai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem daudzdzīvokļu mājās, uzņēmumos un publiskajā sektorā, digitalizācijai uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa attīstībai un citām. AF termiņš nosaka skaidru tempu un mērķtiecīgu rīcību no visām atbildīgajām iestādēm.”
Savukārt D. Melbārde vērsa uzmanību uz AF ieguldījumu izglītības un zinātnes nozarē: “Datori skolēniem, jaunas un plašas studiju un pētniecības iespējas strauji mainīgajā digitālo risinājumu jomā jau šodien dod labu atspēriena punktu digitālajai transformācijai. Tās ir iespējas iegūt mūsdienu attīstības virzieniem pieprasītu izglītību, labi atalgotu darbu, veidot jaunus un konkurētspējīgus uzņēmumus, veicinot mūsu valsts izaugsmi un labklājību. Mēs patiesi varam būt gandarīti par to, ka investīcijas sniegušas iespēju ne tikai ieguldīt tehnoloģijās, bet veicināt augstskolu sadarbību, kā piemēram veidojot jaunus un starptautiski konkurētspējīgus attīstības virzienus augsta līmeņa digitālo risinājumu jomā.”
AF plāna pirmajā posmā Latvija izpildīja noteiktos deviņus rādītājus un saņēma 201 miljonu eiro, otrajā – 43 rādītājus un 336 miljonus eiro. Arī trešajā posmā, izpildot 38 rādītājus, sasniegti sabiedrībai nozīmīgi rezultāti visās AF jomās. No IZM reformu un ivestīciju rādītājiem iepriekšējos periodos ir pabeigti 9, šajā gadā tiek plānots sasniegt vēl 5 rādītājus, savukārt līdz 2026. gada vidum vēl 13 rādītājus, kas ir procesā. IZM atbildības jomās sasniegti šādi nozīmīgi rezultāti:
- Digitālā transformācija: Skolām un pašvaldībām piegādāti gandrīz 36 tūkstoši portatīvo datoru vispārējai izglītībai, izstrādāti studiju moduļi augsta līmeņa digitālajām prasmēm kvantu tehnoloģiju, valodu tehnoloģiju un augstas veiktspējas skaitļošanas jomās.
- Izglītība un inovācijas: Lai veicinātu izcilību, kvalitāti, resursu efektīvāku izmantošanu un starptautisko konkurētspēju, apstiprināti septiņi augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plāni. Uzsākta jauna pieeja pieaugušo izglītības iespēju attīstībā, vieniem no pirmajiem Eiropā izveidojot individuālo mācību kontu pieeju. Pieņemti lēmumi par 20 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju, lai nodrošinātu investīcijas infrastruktūras modernizācijai.
Šobrīd norit intensīva AF investīciju ieviešana. Atbildīgās iestādes, tostarp IZM, turpina darbu pie nākamās kārtas rādītājiem, lai FM 2025. gadā EK varētu iesniegt 4. maksājuma pieprasījumu 302 miljonu eiro saņemšanai.
Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek visās AF investīciju jomās par 1,96 miljardiem eiro (99,7 %). Īstenošanā kopā ir projekti par 1,7 miljardiem eiro jeb 87 %. Lielākie projektu līgumi ir par valsts un reģionālo autoceļu tīkla uzlabošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu uzņēmējdarbībā, kā arī dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju. Projektu īstenotājiem līdz šim veikti 706 miljonu eiro maksājumi. 2025. un 2026. gadā sagaidāma būtiski lielāka maksājumu intensitāte, tuvojoties AF termiņam.
Līdz termiņa beigām galvenais uzsvars ir uz lielo infrastruktūras projektu pabeigšanu, piemēram, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta modernizāciju un zaļināšanu, veloceliņu izbūvi un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvniecību. Notiek darbs pie katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecības, kā arī pretplūdu infrastruktūras izveides, lai stiprinātu valsts noturību ārkārtas situācijās. Nozīmīgi ieguldījumi un darbi tiek veikti veselības jomā, lai uzlabotu infrastruktūru un aprīkojumu 10 Rīgas un reģionu slimnīcās, kā arī vairākās ambulatorajās iestādēs.
Saskaņā ar ES prasībām dalībvalstīm noteiktos termiņos jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi, ko iespējams saņemt tad, ja izpildīti konkrēti AF plāna reformu un investīciju rādītāji. Lai Latvija saņemtu visu AF finansējumu – 1,97 miljardus eiro –, līdz 2026. gada augusta beigām jāizpilda 234 mērķi un rādītāji.
Pasākuma norises vieta – LU Zinātņu māja – tika izvēlēta mērķtiecīgi, jo LU kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un sadarbības partneriem īsteno Latvijai stratēģiski nozīmīgus, augsta līmeņa digitalizācijas projektus. No AF piešķirti 17 miljoni eiro trim vērienīgām iniciatīvām (projektiem): Kvantu tehnoloģiju iniciatīvai, Valodu tehnoloģiju iniciatīvai un Augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju prasmju apguves projektam. Tā piemēram, Latvijas Kvantu iniciatīva apvieno vadošos Latvijas zinātniekus un pētniecības institūcijas, lai attīstītu kvantu tehnoloģiju pētniecību, izglītību un digitālās prasmes nākotnes darba tirgum. Kā pasākumā norādīja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītājs un tenūrprofesors Andris Ambainis, tad kvantu tehnoloģiju attīstība Latvijā nākotnē varētu ļaut ar nelieliem cilvēkresursiem risināt sarežģītas, starptautiski nozīmīgas problēmas un stiprināt valsts vietu Eiropas digitālajā un pētniecības telpā. Latvijai ir potenciāls attīstīt šauras, bet stratēģiski svarīgas kompetences un veidot sadarbību ar pasaules vadošajām zinātniskajām institūcijām.
Plašāka informācija par Atveseļošanas fonda 3. maksājuma saņemšanu pieejama www.fm.gov.lv.