Jauniešu jēgpilnai iesaistei ir nozīmīga loma demokrātiskas un ilgtspējīgas Eiropas veidošanā, neformālajā Eiropas Savienības (ES) Izglītības un jaunatnes ministru padomē pauda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga. 2023. gada 18.-19. septembrī Saragosā (Spānija) norisinājās neformālā ES Izglītības un jaunatnes ministru padome.
18. septembrī Spānijas prezidentūra ES jaunatnes ministriem piedāvāja tēmu “Tāda Eiropas politika, kas politikas centrā liek jaunatni, izmantojot iekļaujošu un līdzdalības pieeju, kas garantē jauniešu tiesības un labklājību”. Tēmas aktualitāte cieši saistīta ar Eiropas darba kārtību, kur gan paši jaunieši, gan viņu labklājība un viņu tiesību nodrošināšana pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem. Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā palīdz noteikt prioritātes lēmumiem, kuros ņemtas vērā nākamās paaudzes.
Savā uzrunā parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga norādīja: “Svarīgi ir veicināt jauniešu aktīvāku un labāk informētu iesaistīšanos demokrātiskas un ilgtspējīgas Eiropas veidošanā. Kritiskā domāšana, medijpratība un digitālās prasmes ir jāiekļauj mācību saturā visos izglītības līmeņos. Latvijā pilsoniskā līdzdalība ir izcelta kā viena no caurviju prasmēm vispārējās izglītības programmā. Mēs redzam, ka jauniešu organizācijas ir visefektīvākās, lai politikas veidotājiem nodotu jauniešu viedokli, tāpēc mums ir jāapsver viņu labāka iesaistīšanās. Jauniešiem ir svarīga loma mūsu centienos virzīties uz labāku nākotni, un mums viņi ir jēgpilnāk jāiesaista.”
19. septembrī paredzētas divas izglītības diskusijas: “Augstākās izglītības iegūšanas iespējas nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem, veicinot pārmaiņas un izmantojot veiksmīgas pieredzes”, kurā debates pamatā ir Eiropas sociālo tiesību pirmais pīlārs, ka “visiem ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un mūžizglītību”. Eiropā nelabvēlīgā situācijā esošas grupas (etniskās minoritātes, imigranti, cilvēki ar invaliditāti u.c.) augstākajā izglītībā joprojām ir nepietiekami pārstāvētas, un debates mērķis ir apskatīt iespējas, kā dalībvalstis un ES institūcijas var uzlabot mazāk nodrošinātu studentu piekļuvi augstākajai izglītībai.
Savukārt otrā izglītības ministru debate aicina diskutēt par izglītības lomu ES kopējo vērtību un demokrātijas veicināšanā. Īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šī tēma ir aktuāla ne tikai ES, bet arī globālā kontekstā. Eiropai, veidojot kopīgas vērtības, stabilus demokrātijas principus un politiskās orientācijas, būtu jāvadās pēc drosmīga redzējuma par izglītības pārveidi, spēcīgu pārrobežu sadarbību Eiropā un ciešu iesaistīšanos globālajās iniciatīvās un partnerībās. Liekot pamatus jau agrīnā mācīšanās posmā, svarīgi attīstīt kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi kā pamatu, lai cīnītos pret maldinošu informāciju, naidu un dažādiem diskriminācijas un naidīguma veidiem.