OECD Izglītība ES fondi
OECD

Latvija ar labiem rādītājiem profesionālajā izglītībā izceļas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, ko raksturo cieša sadarbība ar darba devējiem, saikne starp profesionālo izglītību un citiem izglītības veidiem un pakāpēm, kā arī profesionālās izglītības absolventu darba tirgus rezultāti. To apliecina, šodien, 26. septembrī, OECD pārstāvja Eriks Šarbonjē (Éric Charbonnier) Latvijas profesionālās izglītības datu prezentācija starptautiskajā profesionālās izglītības forumā “Skillman”, kas šogad norisinās Latvijā, Ogres tehnikumā.

Latvijā 25-34 gadus jauni pieaugušie ar īsā cikla profesionālo augstāko izglītību nopelna par 74% vairāk, nekā viņu vienaudži, kuriem nav vidējās izglītības, kamēr OECD dalībvalstīs vidēji šī ienākumu priekšrocība ir 39%. Turklāt, starp visu OECD valstu lielajiem uzņēmumiem (virs 249 nodarbinātajiem) Latvijas lielie uzņēmumi nodrošina augstāko dalības īpatsvaru pieaugušo izglītībā – 30% (OECD vidēji 15%).

Kvalitatīva profesionālā izglītība palīdz jauniešiem pēc mācībām veiksmīgi iekļauties darba tirgū un paver viņiem ceļu tālākai personiskai un profesionālai attīstībai, liecina OECD ziņojums "Īsumā par izglītību 2023” (Education at a Glance 2023).

Darba vidē balstītas mācības ir efektīvs veids, lai apgūtu gan profesionālās, gan caurviju kompetences. Latvija ir viena no četrām OECD valstīm (līdztekus Dānijai, Īrijai un Ungārijai), kurā visas profesionālās vidējās izglītības programmas nodrošina iespējas audzēkņiem prasmes apgūst izglītības iestādē un  mācībās pie darba devējiem. Turklāt, Latvija sniedz iespēju audzēkņiem saņemt izglītības dokumentus gan par profesionālās izglītības programmu pilnīgu, gan daļēju apguvi. Jauniešiem būs iespēja uzkrāt un pārnest atzītas profesionālās kvalifikācijas, pamatojoties uz viņu individuālajām vajadzībām un interesēm.

Šie elastīgie pasākumi mazinās profesionālās izglītības programmu nepabeigšanu pēc mācību uzsākšanas tajās – Latvijā 63% audzēkņu pabeidz profesionālās vidējās izglītības programmas tam teorētiski atvēlētajā laikā, OECD vidēji šis rādītājs ir 62%, savukārt divu papildgadu laikā pabeigušo īpatsvars ir 72% Latvijā un 73% OECD valstīs vidēji. Lielākajā daļā valstu, par kurām pieejami dati, profesionālās vidējās izglītības programmu pabeigšanas rādītāji ir zemāki, salīdzinot ar vispārējās vidējās izglītības programmām.

Viens no ziņojuma veidotājiem, OECD Izglītības un prasmju departamenta analītiķis Eriks Šarbonjē (Éric Charbonnier) uzsver: “Padarot profesionālo vidējo izglītību pievilcīgāku, politikas veidotāji palīdz nodrošināt, ka tā tiek uzskatīta par pirmās izvēles iespēju, kas ir līdzvērtīga citām izglītības iespējām. Lai to panāktu, var aktivizēt trīs sviras. Pirmkārt, cieši sadarbojoties ar darba devējiem. Tā tas ir Latvijā, kur visās profesionālās vidējās izglītības programmās ir iekļauta nozīmīga profesionālā komponente. Otrkārt, stiprinot saikni starp profesionālo izglītību un citiem izglītības veidiem un pakāpēm. Vidēji OECD valstīs ceturtā daļa profesionālās izglītības audzēkņu tiek uzņemti tādās vidējās izglītības programmās, kas nesniedz tiešu piekļuvi augstākajai izglītībai, savukārt Latvijā šis īpatsvars ir neliels (5,39% Latvijā iepretim 25,44% OECD vidēji). Visbeidzot, uzlabojot profesionālās izglītības absolventu darba tirgus rezultātus. Latvijā, tāpat kā daudzās citās OECD valstīs, pastāv ievērojama ienākumu atšķirība starp jauniem profesionālās vidējās izglītības absolventiem un tiem, kuri mācījušies augstākās izglītības pakāpēs.”

Latvijā strādājošie vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar profesionālo vidējo izglītību nopelna par 16% vairāk nekā tie, kuriem nav vidējās izglītības, savukārt darba ņēmējiem ar vispārējo vidējo izglītību ir par 39% augstāki ienākumi. Gandrīz visās OECD valstīs augstākā izglītība nodrošina ievērojami lielākas ienākumu priekšrocības, taču Latvija ir viena no retajām OECD valstīm, kur ienākumu priekšrocība nodarbinātajiem ar īsā cikla profesionālo kvalifikāciju jeb koledžas izglītību ir ļoti liela. Latvijā 25-34 gadus jauni nodarbinātie ar īsa cikla profesionālo augstāko izglītību nopelna par 74% vairāk nekā viņu vienaudži, kuriem nav vidējās izglītības, un tie, kuriem ir bakalaura (vai līdzvērtīgs) diploms, nopelna par 81% vairāk (OECD vidējie rādītāji ir 39% un 58% attiecīgi).

Latvijā profesionālās vidējās izglītības programmās uz vienu skolotāju ir divreiz vairāk audzēkņu nekā vispārējās vidējās izglītības programmās, kas ir lielākā atšķirība starp OECD valstīm, par kurām pieejami dati. Profesionālās izglītības programmas lielā mērā ir balstītas uz praksi un darba vidi, profesionālās izglītības audzēkņiem ievērojamu laiku pavadot praksē vai darba vidē balstītās mācībās pie mācību vadītājiem ārpus izglītības iestādes, tādēļ uz lielāku audzēkņu skaitu ir piesaistīts mazāks skaits skolotāju.

“Profesionālās izglītības iestādēs veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras modernizācijai, izveidotas jaunas sadarbības formas ar sociālajiem partneriem, veikti uzlabojumi, lai izglītojamiem nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu kā izglītības iestādēs, tā arī pie darba devējiem. Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra, materiāltehniskā bāze un pedagoģiskais personāls ļauj sagatavot kvalificētus un darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus. Piešķirot papildu finansējumu, lai stiprinātu profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti, iespējams mazināt darba spēka iztrūkumu tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās nozarēs,” skaidro Rūta Gintaute-Marihina, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore.

Ziņojumā “Īsumā par izglītību 2023” salīdzināts OECD 38 dalībvalstu un OECD partnervalstu un kandidātvalstu izglītības sistēmu sniegums, rezultāti un ietekme, kā arī ieguldījumi un līdzdalība izglītībā. Ziņojums sniedz datos balstītu raksturojumu visiem izglītības veidiem un pakāpēm, taču šogad tajā lielāka uzmanība pievērsta profesionālajai izglītībai. Ziņojuma datos balstīts arī OECD sagatavotais kopsavilkums par profesionālo izglītību - Spotlight on Vocational Education and Training.

Vairāk par ziņojuma datiem, kas raksturo arī citus izglītības veidus un pakāpes, lasiet Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, kā arī OECD sagatavotajā Latvijas datu izlasē, kas tulkota latviešu valodā.

Pasākums finansēts ESF projektu Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” un Nr. 8.3.6.2/17/I/001 ”Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros. 

ES logo sociālais fonds