Jaunais Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS 2024 konstatē vairākas pozitīvas izmaiņas skolotāja profesijā Latvijā salīdzinot ar 2018 gadu - ievērojami samazinājies skolotāju īpatsvars, kuri darbā izjūt lielu stresu, un ievērojami palielinājies skolotāju īpatsvars, kuri ir apmierināti ar darba samaksu. Taču nākuši klāt jauni izaicinājumi - skolotāji vēlas labāk apgūt jaunās tehnoloģijas, bet skolu direktori ziņo par grūtībām piesaistīt skolotājus.
Šodien, 7. oktobrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD publisko pasaulē lielāko starptautisko salīdzinošo pētījumu par skolotājiem – Starptautisko mācību vides pētījumu TALIS (Teaching and Learning International Study). Latvija piedalās pētījuma pamatmodulī, kas apkopo 7.-9. klašu skolotāju un skolu direktoru viedokļus. 2024. gada pavasarī uz TALIS jautājumiem atbildēja 215 Latvijas skolu 4 088 skolotāji un 213 skolu direktori. Pateicoties Latvijas dalībai TALIS pētījumos 2013. un arī 2018. gadā, mums ir iespēja salīdzināt pēdējo gadu izmaiņas un tendences skolotāja profesijā.
Pētījums palīdz nodrošināt dialogu starp skolotājiem un politikas veidotājiem
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde: “Latvijas dalība TALIS pētījumā ir ļoti nozīmīga – šis starptautiskais pētījums, kas aptver gandrīz 50 valstis, apkopo skolotāju un skolu direktoru viedokļus, izceļot galvenās tendences pedagoga profesijā. Pirmo reizi pētījumā iekļauti arī dati par mākslīgā intelekta izmantošanu skolotāju darbā. TALIS rezultāti būs vērtīgs ieguldījums kvalitatīvas un ilgtspējīgas izglītības politikas veidošanā. Liels paldies Latvijas skolotājiem un direktoriem par atsaucību, kā arī Latvijas Universitātes un OECD pētniekiem – par ieguldīto darbu šī nozīmīgā pētījuma īstenošanā!” Skolotāja profesijā paaudžu nomaiņa nenotiek ātri. Pieredzējušu skolotāju īpatsvars ir augsts - Latvijā 62% skolotāju ir ar vairāk kā 20 gadu mācīšanas pieredzi, Lietuvā to rādītājs vēl augstāks - 66%, Igaunijā – 49%. Salīdzinājumam, OECD valstīs vidēji tādi ir 37% skolotāju. Jauno skolotāju (ar piecu gadu vai mazāku mācīšanas pieredzi) Latvijā ir 13%, OECD vidēji 18%. Lietuvā šādu skolotāju īpatsvars ir vēl zemāks - 9%, savukārt Igaunijā 18%. Latvijā lielākais jauno skolotāju īpatsvars ir lielo pilsētu skolās - 17%, mazākais - lauku skolās 12%.
Liela daļa pedagoģijas profesionāļu ir pirmspensijas vecumā, kā arī drīzumā dodas pensijā, tādēļ Latvija līdzīgi kā daudzas citas OECD valstis mērķtiecīgi piesaista citu jomu profesionāļus darbam par skolotājiem, tādējādi gan risinot skolotāju iztrūkumu, gan ļaujot skolā ienākt skolotājiem ar zināšanām un pieredzi dažādākās kompetenču jomās, kas var paplašināt skolēnu redzesloku un motivēt skolēnu karjeras izvēli. Latvijā veikti nepieciešamie pasākumi, to skaitā izmaiņas regulējumā, lai profesionāļiem ar augstāko izglītību atvieglotu iespējas uzsākt darbu skolā, paralēli apgūstot pedagoga kvalifikāciju. TALIS dati rāda, ka ‘otrās karjeras’ skolotāju īpatsvars Latvijas skolās pieaudzis no 7% 2018. gadā līdz 11% 2024. gadā (salīdzinājumam OECD vidēji šajā laikposmā tas pieaudzis no 7% uz 9%, Igaunijā – no 12% uz 14%, Lietuvā – no 5% uz 7%, Islandē – no 17% uz 21%).
“Latvijas skolās ir pieaudzis skolotāju-mentoru atbalsts, kā arī profesionālās pilnveides efektivitāte - 79% skolotāju ziņo, ka profesionālās pilnveides aktivitātes, ko viņi veikuši iepriekšējā gadā, pozitīvi ietekmēja viņu mācīšanu, palīdzot stiprināt skolotāju prasmes. Skolotāji ziņo arī par labām attiecībām ar saviem skolēniem, direktoriem un kolēģiem. To skolotāju īpatsvars, kuri var paļauties viens uz otru, kopš 2018. gada ir palielinājies par 8 procentpunktiem. Taču vienlaikus no visām TALIS apsekotajām OECD valstīm starp skolotājiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem, Latvijā ir lielākais to īpatsvars, kas apsver iespēju pamest profesiju nākamo piecu gadu laikā (53% salīdzinājumā ar OECD vidējo rādītāju 20%). Liela daļa izglītības darbaspēka ir arī salīdzinoši cienījamā vecumā, salīdzinot ar citām valstīm (58% skolotāju ir 50 gadus veci un vecāki, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju 37%),” – tā pētījuma Latvijas rezultātus komentē OECD Izglītības un prasmju direktorāta analītiķe Alisona Bērka (Alison Burke).
Jaunu profesionāļu ieplūšana skolās ir salīdzinoši lēna, tādēļ Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm jāreaģē uz jauno skolotāju sacīto, kuri apsver iespēju tuvāko piecu gadu laikā atstāt skolotāja profesiju – Latvijā tā teikuši 53%, Lietuvā 50% un Igaunijā 49% no skolotājiem, kas jaunāki par 30 gadiem. Latvijā tādēļ turpināmi pasākumi, kas tiek veikti jaunu skolotāju atbalstam.
Jauno tehnoloģiju, to skaitā mākslīgā intelekta, izmantošanā skolotāji min gan ieguvumus, gan riskus
Pirmo reizi TALIS aptaujā skolotājiem ir iekļauti jautājumi par mākslīga intelekta (MI) rīku izmantošanu. 35% no 7.-9. klašu skolotājiem Latvijā atbildējuši, ka ir izmantojuši šādus rīkus (tikpat daudz Igaunijā – 35%, Lietuvā – 39%, OECD vidēji 36%, un 22 Eiropas Savienības valstīs, kuras ir arī OECD dalībvalstis – vidēji 32%). Visvairāk Latvijas skolotāji izmantojuši MI, lai ātri iegūtu kopsavilkumu par interesējošo tematu un sagatavotu mācību stundu vai aktivitāšu plānu – attiecīgi 74% un 72%. Salīdzinoši mazāk MI tiek izmantots, lai atbalstītu skolēnus ar īpašām vajadzībām (Latvijā 27%, OECD vidēji 35%) un atgriezeniskās saites nodrošināšanai un saziņai ar skolēnu vecākiem vai aizbildņiem (Latvijā 22%, OECD vidēji 32%).
Skolotāji norāda arī digitālo rīku lietošanas riskus. Latvijā, Igaunijā un Lietuvā apmēram 75% skolotāju uzskata, ka to lietošana var negatīvi ietekmēt skolēnu labbūtību. Gandrīz 80% skolotāju Igaunijā uzskata, ka mākslīgais intelekts var sniegt neprecīzas vai nekorektas rekomendācijas, savukārt Latvijā un Lietuvā par lielāko MI risku skolotāji sauc iespēju skolēnam no interneta izgūtu darbu iesniegt kā savu.
No Latvijas skolotājiem, kuri 12 mēnešu laikā pirms aptaujas nav izmantojuši MI mācību procesā, 73% norāda, ka viņiem nav atbilstošu zināšanu un prasmju (līdzīgi kā OECD vidēji 75%), un 15% ziņo, ka viņu skolām trūkst infrastruktūras MI izmantošanai (zemāks rādītājs nekā OECD vidēji 37%). Par lielāko profesionālās pilnveides vajadzību Latvijas skolotāji nosaukuši prasmes izmantot MI mācību procesā (24%), skolēnu ar īpašām izglītības vajadzībām mācīšanu (21%) un tehniskās prasmes digitālo resursu un rīku izmantošanai (21%). Šīs skolotāju vajadzības ir jāņem vērā, plānojot un nodrošinot viņiem profesionālās pilnveides pasākumus.
Kā uzsver TALIS pētījuma Latvijā vadītājs, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošais pētnieks Andrejs Geske: “TALIS 2024 ir starptautisks pētījums, kas piedāvā skolotājiem un direktoriem iespēju iesaistīties izglītības analīzē un politikas veidošanā. Pētījuma nolūks ir gūt priekšstatu par izglītības praksi visās dalībvalstīs. Šī pētījuma ļoti plašās datu bāzes salīdzinošā analīze ļaus uzzināt par līdzīgām problēmām citās valstīs un mācīties no citu valstu izglītības politikas un prakses risinājumiem”.
- Pilns TALIS 2024 rezultātu ziņojums pieejams OECD mājaslapā.
- OECD sagatavotais TALIS 2024 Latvijas apraksts.
- Latvijas Universitātes pētnieku sagatavotais ziņojums “OECD TALIS 2024 pētījums Latvijā”.
- TALIS 2024 Latvijas datu vienalpe.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko IZM ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.