Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2026. gada 6. februārī publicētie Pieaugušo prasmju aptaujas (PIAAC) dati liecina, ka daudzās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi. Tas rada zaudējumus gan pašiem darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem, gan valsts ekonomikai kopumā.
Pētījumā, kas notika 2023. gadā, tika mērīts pieaugušo sniegums galvenajās informācijas apstrādes jomās - tekstpratībā, rēķinpratībā un adaptīvajā problēmrisināšanā - un pieaugušie aptaujāti par šo prasmju izmantošanu darba vietās. Līdztekus tam cik bieži pieaugušie darbā veic uzdevumus, kas saistīti ar lasīšanu, rakstīšanu, rēķināšanu, IKT lietošanu un problēmu risināšanu, pētīta arī septiņu vispārīgo prasmju izmantošana, piemēram, sadarbība, pašorganizēšanās, spēja lemt par uzdevuma izpildi, prasme mācīties darbā, ietekmēšana (prezentēšana, sarunu vešana, pārliecināšana), veiklība un fiziskās prasmes. Respondenti ziņoja, cik bieži viņi veic konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar katru prasmi.
Visās OECD valstīs ir ievērojams cilvēkkapitāls, kura talanti netiek izmantoti. Tie ir cilvēki, kuriem ir augsta līmeņa prasmes, bet kuriem netiek dotas iespējas tās pielietot ikdienas darbā. Būtiski, ka sievietes darba vietā izmanto savas prasmes vidēji retāk nekā vīrieši, pat ja viņām ir līdzīgs prasmju līmenis un salīdzināmi amati. Prasmju pētījums atklāj - pat ja izglītības sistēma ir nodrošinājusi darbiniekam augstu prasmju līmeni, viņa prasmes darbā var netikt izmantotas regulāri vai efektīvi.
OECD norāda, ka valstis veic būtiskus ieguldījumus izglītībā un prasmju attīstībā, taču, ja šīs prasmes netiek izmantotas, nepieaug produktivitāte, inovāciju potenciāls un darbinieku apmierinātība ar darbu. Piemēram, Latvijā 25 % pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm (t.i., spējām analizēt un darboties ar tekstiem) strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz.
Pētījums rāda, ka OECD valstīs, to skaitā Latvijā, visbiežāk tiek izmantotas pašorganizēšanās prasmes. Lielā daļā valstu otra visvairāk darba vietās izmantotā prasme ir spēja patstāvīgi plānot darba uzdevumus. Latvijā savukārt kā otra visvairāk izmantotā prasme minēta veiklība jeb roku darba izveicība. Arī sadarbības prasmes salīdzinoši bieži tiek izmantotas darba vietās visās aptaujātajās valstīs - tas atbilst nesen veiktajiem darba tirgus apsekojumiem, kas liecina, ka sociālās prasmes, piemēram, sadarbība, kļūst arvien pieprasītākas.
Lielāka rīcības brīvība darba uzdevumu veikšanā un prasmes patstāvīgi organizēt savu darbu ir cieši saistīta ar zemāku izdegšanas risku un lielāku apmierinātību ar darbu.
Vienlaikus pētījums uzsver, ka plašāka prasmju izmantošana kopumā veicina darbinieku labbūtību, taču ir arī izņēmumi. Fizisko prasmju intensīva izmantošana, īpaši profesijās ar augstu fizisko slodzi un ierobežotām iespējām patstāvīgi lemt par darba uzdevumu izpildi, ir saistīta ar paaugstinātu izdegšanas risku un zemāku darba apmierinātību. Tas norāda uz darba apstākļu un iespējas ietekmēt savu darbu nozīmi darbinieku veselībā.
Tāpat kā citās OECD valstīs, arī Latvijā prasmju izmantošana būtiski ietekmē arī atalgojumu. Latvijā darbinieki, kuri biežāk izmanto ietekmēšanas, prezentēšanas un pārliecināšanas prasmes, vidēji saņem par 7 % lielāku algu, savukārt intensīva fizisko prasmju izmantošana ir
saistīta ar vidēji par 6 % zemākiem ienākumiem. OECD dati rāda, ka augstāks informācijas apstrādes prasmju izmantošanas līmenis ir saistīts gan ar lielāku produktivitāti, gan augstāku darba kvalitāti.
Dati rāda, ka pēdējās desmitgades laikā informācijas apstrādes prasmju izmantošana ir ievērojami un konsekventi palielinājusies visās valstīs, savukārt vispārējo prasmju izmantošana ir saglabājusies kopumā stabila. Lasīšanas, rakstīšanas, rēķinpratības, IKT un problēmu risināšanas prasmju izmantošana ir ievērojami paplašinājusies.
IKT izmantošana ir īpaši pieaugusi darbinieku ar zemu un vidēju kvalifikāciju vidū, kas norāda, ka digitālo prasmju prasība šobrīd ir plaši izplatīta visā darba tirgū. Turpretī fizisko un veiklības prasmju izmantošana ir samazinājusies, norādot uz pastāvīgu pāreju uz fizisko uzdevumu automatizāciju.
OECD uzsver, ka nākotnes izaicinājums valstīm ir ne tikai attīstīt darbinieku prasmes, bet arī radīt darba vidi, kur darbiniekiem ir iespēja tās izmantot pilnvērtīgi un ar lielāku rīcības brīvību. Šāda pieeja ļauj vienlaikus celt produktivitāti, uzlabot algas un mazināt izdegšanas risku, nodrošinot lielāku atdevi no ieguldījumiem izglītībā.
- Plašāk par prasmju izmantošanu darba vietās lasāms angļu valodā OECD PIAAC tematiskajā ziņojumā How Workers Use (or Don’t Use) their Skills in the Workplace.
- Ziņojuma “Kā darba ņēmēji izmanto (vai neizmanto) savas prasmes darba vietā” kopsavilkums latviešu valodā pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija īsteno ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
