Publiskā un privātā sektora partnerībā veidos prasmju fondus nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītības attīstībai. Līdz 2029. gadam ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu 6,07 miljonu eiro apmērā paredzēts aprobēt pirmos nozaru prasmju fondus, kuri mācībās iesaistīs vismaz 4740 nodarbinātos. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kurus šodien, 1.jūlijā, apstiprināja valdības sēdē.
Ar ES fondu atbalstu paredzēts līdz 2029.gadam attīstīt un pielāgot Latvijas situācijai un attiecīgā ekonomikas sektora vajadzībām atbilstošu publiskā un privātā sektora partnerībā veidotu prasmju fondu risinājumu vismaz trīs nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot drošības un aizsardzības industrijai.
“Prasmju fondu veidošana ar ES fondu finansējumu ir nozīmīgs ieguldījums mūsu uzņēmēju konkurētspējas celšanā. Šis atbalsta veids paredz pašu komersantu lielu lomu nepieciešamo darbinieku prasmju attīstībā – komersanti definēs vajadzības un pasūtīs viņu darbiniekiem nepieciešamās mācības. Ar šodienas valdības lēmumu speram nozīmīgu soli darbaspēka prasmju attīstībā ilgtermiņā,” pauž izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Kā jauna pieeja pieaugušo izglītības piedāvājumā, Latvijā prasmju fondu attīstīšana ir nepieciešama, lai risinātu augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu nozarēs, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsmei. Līdz šim atbalsts pieaugušo izglītībai gandrīz pilnībā ir balstīts ES fondu projektu finansējumā. Latvijā nav izmantotas citas pieejas, kas mazina darbaspēka prasmju attīstības vajadzības un prasmju fondu izveide kalpos kā ilgtermiņa risinājums pieaugušo izglītības ilgtspējīgas finansēšanas pieejai.
Īstenojot prasmju fonda pieeju, būs iespēja attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu cilvēkresursu attīstībai nozarē; attīstīt nozaru un darba devēju atbildību par cilvēkresursu attīstību un plānošanu, tostarp praktiskos risinājumus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpat jaunā pieeja veicinās kvalitatīva un darba devēja prasībām atbilstoša mācību piedāvājuma un mācīšanās pieeju attīstību konkurences apstākļos, palielinot savas nozares darbaspēka iesaisti prasmju un kvalifikācijas pilnveidē. Prasmju fondu attīstība uzlabos pasūtījumu un sniegs iespēju palielināt resursus izglītības ekosistēmai, kas ir svarīgi ilgtspējīgai funkcionējošas pieaugušo izglītības finansēšanas pieejai.
Potenciālos projektu īstenotājus ir paredzēts piesaistīt atklātā projektu iesniegumu atlasē, projektu iesniegumu un prasmju fondu pilotprojektu konceptuālo risinājumu kvalitātes vērtēšanai piesaistot atbilstošas kvalifikācijas ārvalstu ekspertus. Kā prasmju fondu projektu īstenotāji ir plānoti biedrības vai nodibinājumi, kas apvieno Latvijā reģistrētus komersantus, sadarbībā ar biedrību vai nodibinājumu, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju intereses (arodbiedrības), un nozares ministrija vai Ekonomikas ministrija, kas, savstarpēji vienojoties, izveido un pārvalda prasmju fondu. Kā prasmju fondu dalībnieki plānoti komersanti vai iestādes, kas veic iemaksas prasmju fondos un ir tiesīgi saņemt prasmju fondu piedāvāto atbalstu.
Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti” 4.2.4.1. pasākuma “Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” otrās kārtas īstenošanas noteikumi” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.