Lielākoties varam sastapties ar pētījumiem, kuros tiek prognozētas kādas prasmes būs pieprasītas tuvākā vai tālākā nākotnē. Taču Eiropas Komisijas veiktais pētījums par nākotnes profesijām sniedz ieskatu, kādas profesijas būs pieprasītas nākotnē jeb tieši tulkojot pētījuma nosaukumu no angļu valodas – kuras ir uz nākotni orientētās profesijas.
Pētījuma pirmajā sadaļā ir aprakstītas tās profesijas, kuras ir saistītas ar zaļo pāreju vai digitalizāciju, un kuras jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu. Lai atlasītu profesijas saistībā ar digitālajām prasmēm, tiek izmantota Barslunda digitālo prasmju intensitātes indekss. Šis indekss mēra vidējo digitālo prasmju skaitu, kuras izmanto darbinieks, pamatojoties uz viņu profesiju ESCO klasifikāciju. Indekss mēra digitālo prasmju īpatsvaru, piemēram, ja profesijai nepieciešamas 10 prasmes un viena no šīm prasmēm ir digitāla, indeksa vērtība ir 10%.1 Rādītājs pats par sevi nenorāda uz prasmju nozīmību jeb tās pielietošanas īpatsvaru profesijā. Pētījumā ir iekļautas tās profesijas, kurās digitālo prasmju indekss ir 10% un vairāk.
Attiecībā uz zaļajām prasmēm jaunākie pētījumi liecina, ka Eiropas zaļā kursa īstenošanai ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību. Taču, kā citēts pētījumā, Eiropā nav vienotas definīcijas par to, kas ir zaļās profesijas, saprotot ar to gan videi draudzīgu ražošanas procesu vai pakalpojumu sniegšanu, zaļās profesijas, kuru gala produkts ir videi draudzīgs utt.2 Konkrētais pētījums aplūko zaļās profesijas, kur process jeb pieeja ir dabai draudzīga. “Profesiju “zaļināšana” attiecas uz to, cik lielā mērā zaļās ekonomikas aktivitātes un tehnoloģijas palielina pieprasījumu pēc esošajām profesijām, rada darbinieku un veicamā darba prasības, kas nepieciešamas darba izpildei, vai rada tās no jauna.”3 Tā pamatā ir O*NET, tiešsaistes datubāze, kurā ir apkopotas profesiju definīcijas. O*NET datu bāzē ir apkopoti arī darba uzdevumi, kas jāpilda konkrētajā profesijā, un klasificē šos uzdevumus kā zaļus vai tieši otrādāk identificē tos kā ne videi draudzīgus. O*NET klasifikācija ir veidota, iedalot “zaļās” profesijas saskaņā ar trīs kritērijiem:
-
unikālas jaunas darbavietas (ko nosaka darbinieku veicamie darbi), kas izveidotas, lai izpildītu zaļās ekonomikas vajadzības. Tās var būt pilnīgi jaunas vai izveidotas no esošas profesijas;
-
jau esošās darbavietas, kurām ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas uzdevumos, prasmēs un zināšanās;
-
esošās darbavietas, kuras, domājams, būs ļoti pieprasītas, bet neprasa būtiskas izmaiņas uzdevumos, prasmēs vai zināšanās. Darba konteksts mainās, bet paši uzdevumi nemainās (piemēram, autobusu vadītāji).
Tomēr jāņem vērā laika nobīde, jo, lai atzītu, ka profesija ir zaļa, var paiet kāds laiks. Izvērtējot profesijas pēc trim kritērijiem, izveidojās vairākas profesiju grupas:4
-
zaļās profesijas ar pieaugošu pieprasījumu un vidējas līdz zemas digitālo prasmju intensitātes (7% no esošajām profesijām), tādas ir, piemēram, likumdevēji, tirdzniecības aģenti utt.;
-
zaļās profesijas ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju intensitāti, kurās zaļā komponente uzlabo profesijas sniegumu (6% no esošajām profesijām), piemēram, mārketinga speciālisti, arī likumdevēji, finanšu konsultanti, augstākā līmeņa vadītāji utt.;
-
zaļās jaunās un topošās profesijas ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju intensitāti (5% no esošajām profesijām), uzņēmumu analītiķi, politikas administrēšanas speciālisti, biznesa pakalpojumu aģenti utt.;
-
profesijas ar darbaspēka trūkumu ar augstāku digitālo prasmju intensitāti un vidēju līdz zemu digitālo prasmju intensitāti (3% no esošajām profesijām), veselības aprūpes asistenti, grāmatveži, programmētāji, sistēmu analītiķi;
-
zaļās profesijas ar paaugstinātu pieprasījumu, kuras ir pastāvīgi un nākotnē piedzīvos darbaspēka trūkums ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju līmeni (4% no esošajām profesijām), autobusu un tramvaju vadītāji, metinātāji, galdnieki utt.;
-
zaļās profesijas ar jauniem un uzlabotiem uzdevumiem, kurā novērojams pastāvīgs un arī turpmāk darbaspēka trūkums ar vidēju līdz zemu digitālo prasmju līmeni (6% no esošajām profesijām), kravas automašīnu vadītāji, automehāniķi, santehniķi, būvinženieri utt.
Atlikušās grupas
-
profesijas ar augstāku digitālo prasmju intensitāti (2% no esošajām profesijām), IT speciālisti, sistēmu administrētāji, IT atbalsta personāls utt.;
-
profesijas ar vidēju līdz zemāku digitālo prasmju intensitāti (32% no esošajām profesijām), vidējās izglītības skolotāji, tirdzniecības asistenti, automašīnu vadītāji un taksisti;
-
zaļās profesijas – uzsvērti jaunas un topošās profesijas vai stipri palielināts pieprasījum (7% no esošajam profesijām), plānošanas un attīstības menedžeri, veikalu vadītāji, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vadītāji;
-
kritiska darbaspēka trūkuma profesijas, pašreizējās un nākotnes, izņemot profesijas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pāreju (6% no esošajām profesijām), pavāri, apkopēji, speciālisti medicīnā, sociālās aprūpes speciālisti, mūrnieki utt.
Kopumā astoņi no desmit darbiniekiem strādā profesijās, kuras ir saistītas ar zaļajām un digitālajām prasmēm. Pētījumā konstatēts, ka 32% no esošajām profesijām strādā profesijās, kuras ir orientētas uz nākotni un būs pieprasītas arī nākotnē. Saskaitot kopā uz nākotni orientētas profesijas un potenciālās profesijas, 79% no esošajām profesijām būtu saistāmas ar nākotnes darba tirgu. Pētījumā ir aprēķināts kā nākotnes profesijas “noklāj” profesijas esošajā darba tirgū. Tā, piemēram, nākotnes profesijas nosedz 59% no pašlaik strādājošajiem būvniecības, transporta un uzglabāšanas nozarēs strādājošos.
No Mākslīgā intelekta (turpmāk − MI) “atkarīgās” profesijas un to apraksts
-
No Mākslīgā intelekta atkarīgās profesijas (28% no pašreizējām profesijām), biroja darbinieki, grāmatveži, sekretāres, vispārējās vidējās izglītības skolotāji, tirdzniecības aģenti, augstskolu pasniedzēji utt.
Pēc pētnieku domām, vismazāk ir sagaidāms, ka MI ietekmēs mazāk digitāli videi draudzīgas darba vietas ar palielinātu pieprasījumu, kas ietver fiziski darbietilpīgās zaļās darbavietas. Piemērs varētu būt elektriķi, kas nepieciešami saules paneļu uzstādīšanai.
Tostarp pētnieki ir konstatējuši spēcīgu dzimumu segregāciju profesijās saistībā ar digitalizāciju, dekarbonizāciju un darbaspēka trūkumu. Tikai 14% no profesijām, kurās ir novērojams darbaspēka trūkums, ir dzimumu balanss. Piemēram, sievietes ir vairāk pieprasītas veselības nozares profesijās, kurās ir sagaidāms liels darbaspēka iztrūkums. Uz nākotni orientētas zaļās profesijas, kurās trūkst darbaspēks ar vidēju vai zemu digitālo prasmju intensitāti, lielākoties ir nodarbināti vīrieši. Vīriešu nodarbinātība profesijās, kuras ir vērstas uz nākotni, sasniedz 60% un raisa jautājumus, kā nodarbināt vairāk sieviešu uz nākotni vērstās profesijās.
Starp pašnodarbinātajiem tikai 10% ir tādu, kuri strādā uz nākotni vērstās profesijās, pamatā tie ir lauksaimniecībā nodarbinātie, tas nozīmē, ka viņu sociālā aizsardzība ir zema. Attiecībā uz nenoteiktu laiku noslēgtiem līgumiem nākotnes profesijas izplatība ir augstāka par vidējo rādītāju lielākajā daļā uz nākotni orientēto profesijām. Tas ir visaugstākais profesijās ar augstāku digitālo prasmju līmeni, mazāka nākotnes profesiju izplatība ir novērojama profesijās, kurās ir liels nepilna laika darbu īpatsvars un tas lielā mērā attiecas uz sievietēm. Lielākoties tie, kuri strādā profesijās ar augstām digitālajām prasmēm, strādā ar pastāvīga darba līgumu. Tiem, kuri strādā profesijās ar augstu mākslīgā intelekta klātbūtni, darba apstākļi un aizsardzība ir virs vidējā līmeņa, augstāks īpatsvars, kuri nodarbināti uz pilnu laiku. Augstākas digitālās prasmes nozīmē arī augstāku ienākumu paredzamību.
Pēc Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izstrādātā darba kvalitātes indeksa datiem attiecībā uz izglītību, piekļuve mācībām darba vietās ir lielāka tajās profesijās, kuras ir uz nākotni orientētas profesijas.5 Rādītājs ir zemāks starp tām profesijām, kurās ir novērojams darbaspēka iztrūkums un lielāks tajās profesijās, kurās ir neieciešams augsts digitālo prasmju līmenis, arī darba vide ir tāda, kas atbalsta mācīšanos darba vietā. Darba kvalitāti pozitīvi ietekmē mācības darba vietā, savukārt negatīvi, kad darba vietā sastopama ir nedrošība par nākotni un nestabilitāte. Gandrīz trešdaļa no darba ņēmējiem atzīmē, ka organizācijas forma, kurā darba ņēmēji strādā, ir tā sauktās “augstas iesaistes” darba organizācijas formas, ko raksturo augsta rīcības brīvība un organizatoriskā līdzdalība. Šādos uzņēmumos darba devēji vairāk jeb biežāk iesaista darbiniekus mācībās. Taču tikpat (30%) nav iesaistīti uzņēmuma mācībās, kas nozīmē arī zemāku iesaisti mācībās. Pēc pētījuma datiem kopumā 34% darbinieku tika iesaistīti apmācībās Eiropas Savienībā, kuras apmaksāja viņu darba devēji, un 41% saņēma apmācību darba vietā. Savukārt uz nākotni orientētās profesijās mācībās tika iesaistīti pat līdz 50% darbinieku, tas pats attiecas uz darbiniekiem, kuri ir nodarbināti profesijās ar augstu digitālo komponenti. Taču visvairāk mācībās tika iesaistīti ar vidēju digitālo komponenti, zaļajās un jaunajās profesijās.
Turklāt no 58% līdz 70% darbinieku, kas strādā uz nākotni orientētās profesijās, savās jomās apgūst jaunas, līdz šim nezināmas lietas. Visās profesijās un uz nākotni orientētajās profesijās lielākā daļa strādājošo nav nesen piedalījusies mācībās. Īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu iesaistīšanai darba vietā un mācībās.
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība