Valsts valoda

Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda un Latvijas sabiedrības saliedētības valoda, tā ir nacionālās identitātes pamats un pasaules daudzveidīgā kultūras mantojuma daļa. 

2004. gadā līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā latviešu valoda ir ieguvusi Eiropas Savienības oficiālās valodas statusu.

Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts valodas politikas jomā. Viena no ministrijas funkcijām ir izstrādāt valsts valodas politiku.
Valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijā un pasaulē.

Valodas politikas īstenošana
Satversmes 4. pantā noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.
Valsts valodas regulējumu nosaka Valsts valodas likums.

Likuma mērķis ir nodrošināt:

• latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;
• latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;
• tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā;
• mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas;
• latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.

Institūcijas, kas īsteno valsts valodas politiku:
Latviešu valodas aģentūra
Valsts valodas centrs
Latviešu valodas ekspertu komisija 
Valsts valodas komisija 
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija 
Valsts izglītības satura centrs 
Nodarbinātības valsts aģentūra
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts 
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts 
v/a Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 

Konsultācijas latviešu valodas jautājumos
Latviešu valodas aģentūras valodas konsultanti sniedz konsultācijas latviešu valodas jautājumos. Ikviens iedzīvotājs var saņemt konsultācijas:
• personvārdu pareizrakstības un identifikācijas jautājumos, ja dažādās valodās rakstītie vārdi vai uzvārdi attiecas uz vienu un to pašu personu;
• par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā atbilstoši latviešu literārās valodas normām;
• pareizrakstības, pareizrunas, gramatikas, leksikas un valodas stila jautājumos.

Speciālisti sniedz arī lingvistiskus atzinumus – kāda vārda, teikuma vai teksta fragmenta skaidrojumu no valodas viedokļa – kā to saprast un uztvert attiecīgajā kontekstā.
Konsultācijas notiek:
• pa tālruni: 67225879;
• pa e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.;
• klātienē Latviešu valodas aģentūrā, Rīgā, Lāčplēša ielā 35-5, LV 1011.

Lībiešu valoda
Latviešu valodā vienmēr klātesoša ir lībiešu valoda. Valsts valodas likuma 4. pantā norādīts, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju jeb autohtonu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Lībiešu valoda un lībiešu kultūra kopš 2018. gada nogales iekļauta Latvijas nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 2019. gads tika noteikts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu, tādējādi ar UNESCO LNK atbalstu īpaši tiek aktualizēta lībiešu valodas un kultūras loma Latvijā. Iedzīvotāju apziņā dzīva ir lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija Lībiešu krasts Ziemeļkurzemē jeb agrāk „lībiešu jūrmala”.
Vairāk informācijas Latvijas Universitātes Lībiešu valodas institūta un lībiešu valodas un kultūras interneta vietnē http://www.livones.net/lv

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums
Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība.

Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Retāk nosaukta, tomēr daudziem zināma ir suitu kultūrtelpa, kas ir UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopš 2009. gada. Suitu kā noteiktas teritorijas iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti iezīmē lībiskā dialekta Kurzemes nedziļās lībiskās izloksnes (Alsunga, Jūrkalne) un vidus dialekta kursiskā (Gudenieki) izloksne.

Arvien biežāk tiek runāts par Sēlijas kultūrvēsturisko un etnogrāfisko novadu, jo noteiktu mūsu tautas identitātes daļu veido vēsturiskās baltu cilts – sēļu – mantojums, mūsdienās – augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes.

Piemares un Duvzares (senās Kursas zemes) teritorijās un tur runātajās izloksnēs atrodami senās kuršu cilts valodas relikti.

Ziemeļaustrumvidzemē satiksim malēniešus, kas runā augšzemnieku dialekta dziļajās latgaliskajās izloksnēs.

Dundžiņi un ventiņi zināmi kā tāmnieki jeb lībiskā dialekta runātāji. Un kur tad vēl stereotipiskais čiuļu (lielākoties Vidzemnieku) un čangaļu (Latgalē dzīvojošo) dalījums, kuru pamatā arī ir izrunas atšķirības.

Latviešu valodas apguve
Valodas politikas svarīgs aspekts ir Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodu aizsardzība un attīstība. Valsts finansē bilingvālās izglītības programmas astoņās minoritāšu valodās: krievu, ukraiņu, baltkrievu, igauņu, poļu, ebreju, lietuviešu un romu.

Tā kā latviešu valoda ir Latvijas sabiedrības saziņas un saliedētības valoda, ikvienam tiek piedāvātas iespējas apgūt latviešu kā otro valodu visās izglītības pakāpēs vai latviešu kā svešvalodu formālajā un neformālajā izglītībā. Skolotājiem nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos jaunā izglītības satura īstenošanai un turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālām vajadzībām.

Lai skolotāji varētu palīdzēt remigrējušiem bērniem labāk iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, ministrijas padotības iestāde Latviešu valodas aģentūra regulāri rīko pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus.

Daudzveidīgi mācību materiāli tapuši atbilstoši „Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs” noteiktajiem valodas zināšanu līmeņiem A1, A2, B1, B2, C1, C2. Izmantojot tiešsaistes rīkus, latviešu valodu var apgūt arī digitālajā vidē:

https://elaipa.lv/Home/A1
http://maciunmacies.valoda.lv/
http://valodasrokasgramata.lv/

Latviešu valoda ārpus Latvijas
Latviešu valodu kā svešvalodu var apgūt 22 ārvalstu universitātēs Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā. http://maciunmacies.valoda.lv/vva/ Latviešu valodu parasti izvēlas studēt tie, kam ir profesionāla interese par Baltijas reģionu. Studenti, kas sasniedz augsta līmeņa latviešu valodas prasmes (B2-C1), kļūst par profesionāļiem savā jomā – valodniekiem, tulkotājiem, tulkiem, vēsturniekiem un citu jomu pārstāvjiem. Top starptautiski projekti un pētījumi, kas ir objektīvāki un dziļāki, tiek popularizēts Latvijas tēls ārpus Latvijas robežām.

Latviešu valodas aģentūra sadarbojas ar universitātēm ārvalstīs un atbalsta latviešu valodas kā svešvalodas studijas, sūtot mācību materiālus, informējot par dažādiem konkursiem, pasākumiem, kuros var piedalīties latviešu valodas studenti, kā arī izglītojot latviešu valodas vieslektorus semināros un vasaras kursos Latvijā.

Lai uzturētu saikni ar Latvijas iedzīvotājiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir izceļojuši no Latvijas, tiek īstenoti daudzveidīgi pasākumi latviešu kā etniskā mantojuma valodas apguvei un latviskās kultūras uzturēšanai diasporā. Zināšanas par latviešu valodu un kultūru ārpus Latvijas patlaban var iegūt 29 valstīs, vairāk nekā 100 nedēļas nogales skolās un vasaras vidusskolās. http://maciunmacies.valoda.lv/vva/ Diasporas skolas tiek nodrošinātas ar mācību materiāliem, izglītoti šo skolu skolotāji, atbalstītas jauniešu nometnes un apmaiņas programmas. Diasporas bērniem pieejams atbalsts latviešu valodas apguvei tālmācības vidē lva.classflow.lv, nodrošinātas latviešu valodas prasmes pārbaudes diasporā.

Diaspora

Latviešu valodas zinātniskā izpēte
Latviešu valodas zinātnisko izpēti nodrošina vadošās universitātes Latvijā – Latvijas Universitāte Rīgā, Liepājas Universitāte un Daugavpils universitāte, kā arī valodnieki universitātēs ārpus Latvijas.

Ar informatīvajiem materiāliem par latviešu valodniecību vēsturiskā un mūsdienu aspektā, kā arī zinātniskajiem pētījumi var iepazīties šeit:
http://www.lingvistiskakarte.lv/info/1
https://www.liepu.lv/lv/616/liepu-izdevumi
https://du.lv/zinatne-un-petnieciba/
https://valoda.lv/petijumi/sociolingvistika/
http://www.lulavi.lv/vpp-projekts-latviesu-valoda-