Latvijas skolēniem ir potenciāls kļūt par aktīviem pilsoņiem, taču šobrīd daļa jauniešu izvēlas palikt malā – viņi nejūtas sadzirdēti, uzskata, ka viņu balss neko nemaina un attiecībām skolā ir vairāk jāveicina piederības sajūta. Šādi secinājumi gūti jaunākajā Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta sekundārās analīzes pētījumā, kas veikts, izmantojot starptautisko izglītības pētījumu IEA ICCS un OECD PISA 2022 datus.
Latvijā skolēnu līdzdalības līmenis skolā un sabiedrībā kopumā joprojām ir salīdzinoši zems, taču dati atklāj arī pozitīvas iezīmes. Latvijas skolēni aktīvāk nekā daudzviet citur Eiropā ģimenē un draugu lokā apspriež sociālos un politiskos jautājumus, kas norāda uz pieaugošu interesi par sabiedrībā notiekošo. Salīdzinot ar citām līdzīgām sociālekonomiskā līmeņa valstīm, Latvijas skolēni uzrāda vidēji labu izpratni par sociālajām un politiskajām tēmām. Tas ir nozīmīgs resurss, ko iespējams attīstīt tālāk, ja skolas vide piedāvā atbalstu un iespējas jauniešiem rīkoties.
Pētījumā iezīmējas arī būtiska saikne starp skolēnu piederības izjūtu savai skolai un viņu līdzdalību pilsoniskajās aktivitātēs. Jo ciešākas attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem, jo atvērtāka un iekļaujošāka skolas vide, jo aktīvāki un pilsoniski iesaistītāki ir jaunieši.
“Sociālās mācīšanās teorijā tiek teikts, ka bērns uzvedību apgūst vērtējoši un atdarinot pieaugušo darbības, īpaši tās, kas tiek pastiprinātas ar pozitīvām sekām. Šo tēzi varam pastiprināt arī ar pētījuma sekundārās izpētes rezultātiem, kur parādās vides, skolotāju un vecāku mijiedarbība kā pozitīvs faktors uz bērna izvēlēm, rīcību un piederības veidošanos. Šo sakarību spilgti redzējām, veidojot skolēnu pilsonisko attieksmju portretus un analizējot skolotāju fokusgrupās iegūtos datus”, norāda ICCS pētījuma vadītāja Ireta Čekse.
Ziņojuma autori identificē trīs galvenās skolēnu grupas jeb pilsoniskās attieksmes “portretus”, kuri raksturo jauniešu līdzdalības un piederības izjūtas dažādību. Viena daļa skolēnu ir motivēti, aktīvi un iesaistās gan skolas, gan sabiedriskajos procesos. Šie skolēni izjūt vislielāko piederību savai skolai, viņi parasti ir arī mācību ziņā spēcīgāki un nāk no ģimenēm, kur tiek sniegts atbalsts. Otrā grupa ir vīlušies un attālinājušies skolēni, kuri bieži nejūtas sadzirdēti un uzskata, ka līdzdalība nav vērta pūlēm, jo “nekas nemainīsies”. Šiem jauniešiem ir mazāka uzticība skolai un sabiedrībai, un viņi reti iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs. Trešā grupa ir tie, kuriem nav izteiktas nostājas – viņi mēdz būt līdzdalīgi tikai epizodiski, kad izjūt emocionālu tuvību konkrētam jautājumam vai redz tūlītēju jēgu.
Īpaša uzmanība pētījumā pievērsta skolēnu pašpārvaldes lomai. Ja pašpārvalde darbojas tikai formāli, tā nesasniedz būtiskāko – skolēna izjūtu, ka viņa balss ir svarīga. Tajās skolās, kur skolēniem tiek uzticēti pienākumi un dots īsts vārds lēmumu pieņemšanā, viņi jūtas drošāki, motivētāki un izjūt lielāku piederību savai kopienai. Tāpat skolotājiem ir svarīga loma ne tikai zināšanu sniegšanā, bet arī dialoga veidošanā un jauniešu viedokļu cienīšanā.
Pētījumā analizēta arī skolēnu identitātes izjūta Eiropas Savienības (ES) kontekstā. Latvijas skolēnu Eiropas identitāte ir cieši saistīta ar viņu pilsoniskajām zināšanām un skolas vidi. Kaut arī kopumā Eiropas piederības izjūta Latvijā ir zemāka nekā vidēji ES, tā ir salīdzināma ar citām līdzīga sociālekonomiskā fona valstīm, un to iespējams stiprināt, mērķtiecīgi attīstot pilsoniskās izglītības pieeju.
Ziņojumā uzsvērts, ka, lai skolēni kļūtu par aktīviem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem, skolēnu pašpārvalde ir viens no būtiskākajiem mehānismiem, kā veicināt agrīnu pilsonisko līdzdalību. Tās pastāvēšana ir tikai priekšnosacījums, kam jāseko aktīvai darbībai, kas ir nozīmīga skolēniem un atbalstītai no skolotāju puses. Skolēni, kuri jūtas piederīgi savai skolai, daudz biežāk izvēlas būt aktīvi arī sabiedrībā.
Plašāks ieskats pētījumā “Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma – IEA ICCS 2022 sekundārās analīzes pētījuma ziņojums” ikvienam interesentam ir pieejams šeit.
Dalība pētījumā tiek īstenota ar ES fondu finansiālu atbalstu.