Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, 7-10 gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.
Pašlaik ap 60% no visiem studējošiem studē par pilnu maksu, 40% studē budžeta vietās. Šāda sistēma būtībā ir sociāli netaisnīga, jo budžeta vietās galvenokārt studē jaunieši no sociāli labvēlīgākām ģimenēm. Budžeta vietas augstskolas piešķir, balstoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, bet tos savukārt lielā mērā ietekmē studējošā sociāli ekonomiskais statuss, kā ir norādījuši arī Pasaules bankas eksperti savos pētījumos par esošo finansēšanas sistēmu.
Ministrija piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.
Sākot no 2023./2024. akadēmiskajā gadā uzņemtajiem studentiem, paredzēts:
- Sociālo budžeta vietu ieviešana maznodrošinātajiem, garantējot ikvienam ar šo statusu studijas par brīvu valsts augstskolās;
- STEM jomās gan pilna, gan nepilna laika studējošajiem valsts nodrošināts līdzfinansējums un studējošā līdzmaksājums 600 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēš, ja studējošais absolvē augstskolu;
- Pedagoģijas un veselības programmās gan pilna, gan nepilna laika studējošiem valsts nodrošināts līdzfinansējums un studējošā līdzmaksājums 1000 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēš, ja studējošais absolvē augstskolu un strādā izglītības vai veselības aprūpes iestādē;
- Studējošā līdzmaksājums par studiju gadu 600 eiro prioritārajās jomās studējošajiem un 1000 eiro pārējās jomās studējošajiem, ko iespējams segt pēcapmaksas veidā, izmantojot valsts galvoto kreditēšanas sistēmu neatkarīgi no studējošā un viņa ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa;
- Pilnībā valsts dotētas un pieejamas studijas visās valsts koledžās;
- Stipendijas “Studētgods” saņēmēju loka paplašināšana, ietverot arī bāreņus un personas ar invaliditāti, kam ir nepieciešams atbalsts;
- Bezmaksas studijas un stipendija ikvienam, kurš pēc valsts aizsardzības dienesta ir uzsācis studijas.
Ar mērķētu sociālo atbalstu un relatīvi zemu līdzmaksājumu augstākā izglītība kļūtu pieejamāka tiem studējošajiem, kas, saglabājoties līdzšinējai sistēmai, studētu par maksu, savukārt tiem studentiem, kuri iestātos budžeta vietās, bet kuriem vienlaikus būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, tāds būtu pieejams, un valsts to garantē. Tāpat arī ir plānots palielināt stipendijas apmēru un kopējo stipendiju skaitu, lai nodrošinātu plašāku finansiālā atbalsta pieejamību studējošajiem.
Tāpat IZM piedāvātajā koncepcijā plānots, ka darba devēju ieguldījumi, apmaksājot darbinieku studijas vai maksājot praktikantiem stipendijas, vairs netiktu aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to darba devēji būtu ieinteresēti ieguldīt augstākajā izglītībā, savukārt topošie studenti varētu izvērtēt dažādu programmu kvalitāti atbilstoši darba devēju gatavībai par tām maksāt. Jau šobrīd ar iedzīvotāja ienākuma nodokli netiek aplikti maksājumi par darbinieku dalību tālākizglītības kursos, līdz ar to nepieciešams ieviest vienotus principus.
Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis paredz, ka valsts divkāršo ieguldījumu augstākajā izglītībā, palielinot valsts finansējumu uz vienu studējošo un paaugstinot augstskolām snieguma finansējuma apjomu. Diferencētu kritēriju (doktora grādu ieguvušie, nodarbinātie kvalificētajos amatos u.c.) piemērošana atbilstoši valsts augstskolu tipoloģijai (sākot ar zinātnes universitātēm) ļaus augstākās izglītības iestādēm sasniegt izcilību dažādās jomās un veicinās to stratēģisko specializāciju. Viens no plānotajiem atbalstiem izcilības stiprināšanai ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu dalība Eiropas Universitāšu iniciatīvā, kas ir Eiropas Savienības atbalstīti Eiropas vadošo universitāšu konsorciji.
Augstākās izglītības sistēma var kalpot par spēcīgu rīku augstas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstībai un nevienlīdzības mazināšanai, tomēr tas ir iespējams tikai vienlaikus ar pilnveidotu augstākās izglītības finansēšanas modeli, tam atbilstošu finansējumu, pozitīvām izmaiņām augstākās izglītības pārvaldībā un veiksmīgu cilvēkresursu piesaisti.