Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāte pieaugušo izglītības jomā ir nodrošināt kvalitatīvas mācību un pārkvalifikācijas iespējas, kas palīdzētu iedzīvotājiem pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām un tādējādi veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību.
IZM šos mērķus īsteno sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM). Tieši EM nosaka darba tirgus pieprasījumu, kā arī ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), profesionālās izglītības iestādēm un nozaru padomēm, kas izstrādā mācību saturu. Tiek nodrošināta arī cieša sadarbība ar reģionālajiem partneriem, tostarp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reģionālajām pārstāvniecībām, lai piedāvātās mācību programmas atbilstu konkrēto reģionu ekonomiskajām vajadzībām un nodarbinātības potenciālam.
Ilgtermiņā IZM redz pieaugušo izglītību kā vienu no būtiskākajiem instrumentiem kvalificēta darbaspēka attīstībai, kas nepieciešams Latvijas konkurētspējas stiprināšanai un iedzīvotāju labklājības celšanai.
Liela daļa šādu programmu IZM ietvaros tiek īstenotas, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus un atbalstu. To vidū ir arī projekts “6.1.1.5. Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu”.
Konkrētais ES projekts ir paredzēts pieaugušo un jauniešu izglītībai reģionos jaunu, darba tirgū pieprasītu prasmju un profesiju apgūšanai. Nepieciešamās profesijas definēs EM kopā ar darba devējiem, balstoties uz darba tirgū un uzņēmumiem nepieciešamajām vajadzībām. IZM savukārt, kā ministrija, kas atbild par izglītību, organizēs minēto personu apmācību, piemēram, piesaistot tehnikumus un citas mācību iestādes.
Apmācības norisināsies dažādās nozarēs – lauksaimniecībā, enerģētikā, transportā, atkritumu apsaimniekošanā u.c. –, iekļaujot gan profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, kas balstīta tieši darba vidē balstītās mācībās, gan profesionālo pilnveidi. Nereti jomas, kurās būs nepieciešama pārkvalifikācija, nosaka Latvijas un kopējās Eiropas Savienības apņemšanās un mērķi.
Projekta 6.1.1.5. mērķis ir nodrošināt finansējumu nodarbināto personu prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas reģionos. Līdz ar to mācības tiks piedāvātas Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.
Kopējās izmaksas projekta īstenošanas četru gadu periodā no 2025. gada 2. janvāra līdz 2029. gada 30. novembrim ir 19 937 020 eiro. Projekta ietvaros plānots apmācīt 5780 personas – gan nodarbinātos pieaugušos, gan arī nenodarbinātus jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem (NEET) – 1610 jauniešus. Vidēji vienai apmācāmai personai gadā tiks atvēlēti 3400 eiro, kas ietvers arī studiju programmas izstrādi. Minētā summa uz vienu izglītojamo ir zemāka, nekā valstī vidēji izmaksā studiju programma uz vienu personu.
Kāds ir IZM programmas mērķis?
IZM programmas mērķis ir sniegt iespēju cilvēkiem apgūt jaunas prasmes un iegūt profesionālo kvalifikāciju, piemēram, lauksaimniecībā, kūdras ieguvē, lai izmantotu kā kurināmo, elektroenerģētikā, ūdensapgādē, siltumapgādē, atkritumu apsaimniekošanā un transportā.
Programma ir daļa no valsts plašākas stratēģijas pieaugušo izglītības jomā, kuras ietvaros Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm apzina konkrēto nozaru prasmju vajadzības, APIKK (Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija) tās apstiprina, savukārt VIAA (Valsts izglītības attīstības aģentūra) izveido mācību piedāvājumu, piesaistot profesionālās izglītības iestādes, un nodrošina iedzīvotāju iesaisti mācībās caur platformu stars.gov.lv.
Programmā īpaša uzmanība tiek veltīta reģionālajam aspektam – Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reģionālās pārstāvniecības kopā ar nozaru ekspertiem palīdzēs definēt konkrētas darba tirgū nepieciešamās prasmes reģionos. Tādējādi tiek veidota sasaiste starp darba tirgus pieprasījumu un mācību saturu.
Papildus mācību pasākumiem programma paredz arī mērķētu atbalstu sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, nodrošinot tām bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, ceļa izdevumu kompensācijas, uzturēšanās izdevumu segšanu, stipendijas, tehniskā aprīkojuma nodrošinājumu un citus atbalsta veidus, lai sekmētu šo iedzīvotāju iesaistīšanos izglītībā un viņu ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Šāda pieeja veicina sociālo iekļaušanu un paplašina iespējas mācīties arī tiem, kam līdzdalība izglītībā līdz šim bijusi apgrūtināta. Programmā īpaši aicināti iesaistīties arī NEET jaunieši – 18–29 gadus veci jaunieši, kas nav nodarbināti un neiegūst izglītību.
Atbilde uz ilgtermiņa izaicinājumiem darba tirgū
Noslēgumā jāuzsver, ka šī investīcija nav tikai atbalsts individuālai izaugsmei – tā ir sistēmiska atbilde uz Latvijas ilgtermiņa izaicinājumiem darba tirgū, īpaši ņemot vērā prognozēto kvalificēta darbaspēka iztrūkumu līdz 2030. un 2040. gadam. Tādējādi šī programma vienlaikus kalpo kā rīks ekonomikas transformācijai un iedzīvotāju labklājības celšanai, pilnībā saskaņojoties ar Eiropas Savienības attīstības stratēģiju.