Pieaugušo izglītība Latvijā kļūst pieejamāka, mācību iespējas – elastīgākas un darba tirgum atbilstošākas. Tomēr ievērojama daļa sabiedrības – īpaši zemāko ienākumu grupas un nodarbinātie mazajos uzņēmumos – joprojām sastopas ar šķēršļiem mācību pieejamībā. To apliecina jaunākais OECD ziņojums par pieaugušo izglītības tendencēm pasaulē, kurā analizēti 2023. gada Pieaugušo prasmju novērtēšanas pētījuma (PIAAC) rezultāti.
Latvijā profesionālā izglītība būtiski uzlabo piekļuvi darba tirgum – jaunie pieaugušie (25–34 gadi) ar īsā cikla profesionālo augstāko izglītību nopelna par 74% vairāk nekā tie, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis ir viens no augstākajiem rādītājiem OECD valstīs (vidēji 39%). Turklāt nodarbinātības līmenis tiem, kuri beiguši profesionālo vidusskolu, ir augstāks nekā vispārējās izglītības absolventiem. Un Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kur visas profesionālās vidējās izglītības programmas ietver praktiskās mācības uzņēmumā, sniedzot jauniešiem iespēju apgūt praktiskās iemaņas reālā darba vidē.
Latvijā lielo uzņēmumu iesaiste darbinieku mācībās ir augsta – gandrīz 30% darbinieku šādos uzņēmumos pēdējo četru nedēļu laikā piedalījušies mācībās, kas ir augstākais rādītājs starp OECD valstīm (vidēji 15%). Tomēr OECD norāda, ka šīs mācības bieži ir saistītas ar veselības un drošības prasībām, nevis mērķētas uz produktivitātes veicinošo prasmju attīstību. Mazajos un vidējos uzņēmumos situācija ir mazāk iepriecinoša – tur līdzdalība izglītībā ir ievērojami zemāka, un mācību iespējas – ierobežotas.
Latvijā 65% mācību notiek darba laikā, savukārt 35% – ārpus tā. Šie rādītāji liecina, ka, lai gan lielākā daļa mācību tiek organizētas darba laikā, Latvijā ir salīdzinoši augsts ārpusdarba laika mācību īpatsvars salīdzinājumā ar OECD vidējo rādītāju.
Latvijas pieaugušie augstu novērtē neformālās izglītības lietderību, proti, vairāk nekā 80% dalībnieku Latvijā uzskata šādu izglītību par noderīgu savam profesionālajam darbam, tikai 6% norāda, ka mācības bijušas pilnīgi nelietderīgas. Šie rādītāji pārsniedz OECD vidējos, vienlaikus būtiski apsteidzot tādas valstis kā Japāna un Koreja, kur mācības kā ļoti lietderīgas novērtēja tikai aptuveni ceturtā daļa pieaugušo, dodot priekšroku formālās izglītības piedāvājumam. Turpretī Latvijā pieaugušie retāk iesaistās formālās izglītības iegūšanā – tikai 6% (OECD vidēji 8%).
Lai īsos kursus padarītu efektīvākus, būtiska nozīme ir modulārām izglītības programmām, mikroapliecinājumiem un mācībām, kas vērstas uz kvalifikācijas daļas iegūšanu, kas ļauj elastīgi veidot individuālos mācību ceļus ilgtermiņā.
Kā viena no kopējiem tendencēm visās OECD valstīs ir digitālo prasmju pieaugošā nozīme pieaugušo neformālajās mācībās. Digitālās prasmes ir kļuvušas par vienu no visizplatītākajām neformālās izglītības jomām, un to nozīme tikai pieaug.
Lai arī mācību iespēju pieejamība ir paplašinājusies, joprojām katrs ceturtais pieaugušais norāda uz šķēršļiem dalībai izglītībā. OECD valstīs visbiežāk minētie iemesli ir laika trūkums, ģimenes pienākumi un finansiāli ierobežojumi – īpaši to uzsver sievietes, jaunieši un augstāk izglītotie. Savukārt Latvijā biežāk nekā citās valstīs minēts tāds šķērslis kā nepietiekami pieejams vai saistošs mācību piedāvājums.
OECD dati arī apstiprina, ka mācībās biežāk iesaistās cilvēki ar augstākiem ienākumiem. Latvijā ir viena no lielākajām plaisām starp augstu un zemu ienākumu grupu līdzdalību – šī atšķirība pārsniedz 35 procentpunktus. Tas nozīmē, ka zemāk atalgotie iedzīvotāji vairāk nekā divas reizes retāk piedalās mācībās nekā turīgākie, un tikai mazāk nekā 40% no zemāko ienākumu grupas ir piedalījušies mācībās. Šāda plaisa izteikta ir arī Čīlē un Portugālē.
Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, kopējā dalība pieaugušo izglītībā daudzās valstīs stagnē vai pat samazinās. OECD vidēji tikai 40 % pieaugušo piedalās kādā no izglītības formām gada laikā, un lielākais kritums novērots tādās valstīs kā Koreja un Izraēla. Ar visu OECD ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
Lai mērķtiecīgi paplašinātu mācību iespējas pieaugušajiem, Izglītības un zinātnes ministrija īsteno vairākas būtiskas iniciatīvas, piemēram, Individuālo mācību kontu (IMK) projekta ietvaros izveidota vienotā platforma STARS, kas piedāvā pieaugušajiem plašas iespējas apgūt dažāda līmeņa digitālās prasmes un profesionālās kompetences ar publisko atbalstu. No 2024. gada STARS platformā uzsākts arī atbalsts 28 000 nodarbināto mācībām, tai skaitā 14 000 iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni, mazinot dalības šķēršļus un veicinot prasmju attīstību atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Pieaugušajiem tiek piedāvātas daudzveidīgas izglītības programmas, lai nodrošinātu elastīgus un individuālajām vajadzībām atbilstošus mācību ceļus karjeras izaugsmei un noturībai mainīgajos darba tirgus apstākļos. Tostarp modulārās izglītības programmas, kur mācības ir sadalītas mazākos posmos jeb moduļos, kurus var apgūt pakāpeniski, vienu pēc otra.
Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.
