Kopā ar ES dalībvalstīm Latvija ir apņēmusies pārkārtot ekonomiku uz klimatam neitrālu un aprites ekonomiku. Rezultātā turpmāko gadu laikā Latvijā izzudīs vairākas profesijas vai mainīsies nodarbinātajiem nepieciešamās prasmes tādās nozarēs, kas saistītas ar klimata piesārņojumu. Piemēram, noteiktās lauksaimniecības jomās, to skaitā būs kūdras ieguve, lai izmantotu kā kurināmo, kas rada ievērojamas emisijas. Tāpat arī elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarē, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanā u.c.
Lai cilvēki nezaudētu darbu, tiks piedāvātas mācības un pārkvalificēšanās
Lai šajās nozarēs nodarbinātie cilvēki nezaudētu darbu, viņiem tiks piedāvātas mācības, kas ļaus pārkvalificēties un apgūt jaunas profesijas vai prasmes. Konkrētu pasūtījumu darba tirgū nepieciešamajai izglītībai izstrādās Ekonomikas ministrija atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Līdz ar to pasūtījumu veiks Ekonomikas ministrija, bet mācības organizēs Izglītības un zinātnes ministrija.
Eiropas Savienības fondu finansējums pieaugušo izglītībā Latvijā ir balstīts uz vairākiem savstarpēji saistītiem principiem un stratēģiskiem mērķiem gan Eiropas Savienības, gan Latvijas valsts līmenī. Katrai investīciju programmai ir precīzi definēts mērķis, kam tas ir novirzāms un izlietojams, un tas nevar aizstāt valsts pamatbudžeta vai citu jomu finansējuma vajadzības.
Šīs programmas pamatā ir Eiropas Savienības Taisnīgas pārkārtošanās fonda regula, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstis pārejā uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku. Taisnīga pārkārtošanās ir viens no galvenajiem Eiropas Zaļā kursa pamatprincipiem, kas paredz, ka pāreja uz videi draudzīgu saimniekošanu nedrīkst atstāt nevienu reģionu vai iedzīvotāju novārtā. Regula īpaši paredz, ka fonda līdzekļi var tikt izmantoti arī izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, ja šīs darbības ir iekļautas dalībvalsts teritoriālajā plānā.
Latvijas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns ir apstiprināts vēl 2022. gadā (https://www.vestnesis.lv/op/2022/139.8) un saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tas paredz investīcijas pieaugušo izglītībā kā vienu no galvenajiem mehānismiem, lai reģioni, īpaši Latgale, Kurzeme, Zemgale un Vidzeme, varētu pārkārtoties uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku ekonomikas modeli.
Kāds ir IZM programmas mērķis?
IZM programmas mērķis ir sniegt iespēju cilvēkiem apgūt jaunas prasmes un iegūt profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama darbam nozarēs ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, piemēram, lauksaimniecībā, kūdras ieguvē, lai izmantotu kā kurināmo, elektroenerģētikā, ūdensapgādē, siltumapgādē, atkritumu apsaimniekošanā un transportā. Tādējādi tiek veicināta šo nozaru pārkārtošanās uz videi neitrālāku uzņēmējdarbības veidu, vienlaikus radot iespējas cilvēkiem nodarbināties augošās jomās.
Programma ir daļa no valsts plašākas stratēģijas pieaugušo izglītības jomā, kuras ietvaros Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm apzina konkrēto nozaru prasmju vajadzības, APIKK (Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija) tās apstiprina, savukārt VIAA (Valsts izglītības attīstības aģentūra) izveido mācību piedāvājumu, piesaistot profesionālās izglītības iestādes, un nodrošina. iedzīvotāju iesaisti mācībās caur platformu stars.gov.lv.
Programmā īpaša uzmanība tiek veltīta reģionālajam aspektam – Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reģionālās pārstāvniecības kopā ar nozaru ekspertiem palīdzēs definēt konkrētas darba tirgū nepieciešamās prasmes reģionos. Tādējādi tiek veidota sasaiste starp darba tirgus pieprasījumu, mācību saturu.
Papildus mācību pasākumiem programma paredz arī mērķētu atbalstu sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, nodrošinot tām bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, ceļa izdevumu kompensācijas, uzturēšanās izdevumu segšanu, stipendijas, tehniskā aprīkojuma nodrošinājumu un citus atbalsta veidus, lai sekmētu šo iedzīvotāju iesaistīšanos izglītībā un viņu ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Šāda pieeja veicina sociālo iekļaušanu un paplašina iespējas mācīties arī tiem, kam līdzdalība izglītībā līdz šim bijusi apgrūtināta. Programmā īpaši aicināti iesaistīties arī NEET jaunieši – 18–29 gadus veci jaunieši, kas nav nodarbināti un neiegūst izglītību.
Atbilde uz ilgtermiņa izaicinājumiem darba tirgū
Noslēgumā jāuzsver, ka šī investīcija nav tikai atbalsts individuālai izaugsmei – tā ir sistēmiska atbilde uz Latvijas ilgtermiņa izaicinājumiem darba tirgū, īpaši ņemot vērā prognozēto kvalificēta darbaspēka iztrūkumu līdz 2030. un 2040. gadam. Tādējādi šī programma vienlaikus kalpo kā rīks ekonomikas transformācijai, klimata mērķu sasniegšanai un iedzīvotāju labklājības celšanai, pilnībā saskaņojoties ar Eiropas Savienības zaļās un iekļaujošās attīstības stratēģiju.
Par ES Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms vairāk var lasīt šeit: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal/finance-and-green-deal/just-transition-mechanism_lv